Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai gan jaunais regulējums pētījumu plānošanā attiecas tikai uz Ministru kabineta padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, plānošanas reģioniem un pašvaldību iestādēm, tas ietekmēs sabiedrību.
LV portāla infografika
Valsts un pašvaldību iestādes ik gadu plāno un izstrādā daudz dažādu pētījumu. Pastāv liela iespēja, ka par šiem plānotajiem un veiktajiem pētījumiem sabiedrība neuzzina, jo pagaidām nav noteikta tāda kārtība, ka par to izstrādi un norisi būtu jāinformē sabiedrība.
Likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" 9.2pantā ir norādīts, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā noteikumi, kuros būtu aprakstīta valsts un pašvaldību iestāžu pētījumu klasifikācija, pētījumu pasūtīšanas un izstrādes noteikumi, minimālās prasības pētījuma pasūtījuma un izstrādes dokumentācijai un prasības sabiedrības informēšanai par pētījumiem.
Līdz ar MK noteikumu Nr.513 "Kārtība, kādā valsts iestādes, pašvaldības un pašvaldību iestādes pasūta pētījumus" spēkā stāšanos nākamā gada 1.janvārī tiks izpildītas minētā likuma pantā nosauktās prasības.
Šā brīža kārtībā konstatētas vairākas problēmas
Šobrīd ikviens interesents ar valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu veiktajiem pētījumiem var iepazīties Valsts kancelejas (VK) pētījumu un publikāciju datubāzē.
VK Valsts pārvaldības attīstības departamenta vadītāja vietnieks Ģirts Blumers norāda, ka šā brīža sistēma ir decentralizēta. Sākot ar nākamo gadu, pētījuma pasūtītājiem par visiem plānotajiem pētījumiem būs jāinformē PKC.
"MK noteikumi stāsies spēkā ar 2013.gada 1.janvāri."
Ģ.Blumers atklāj, ka atbilstoši MK noteikumi bija nepieciešami, jo praksē tika apzinātas vairākas problēmas.
"Tātad jaunā kārtība ir veidota ar mērķi, lai ieviestu pārskatāmu pētījumu plānošanu un uzlabotu institūciju savstarpējo sadarbību, kas arī novērstu jau minētās problēmas," skaidro Ģ.Blumers.
Izstrādātā noteikumu projekta sākotnējā ietekmes novērtējuma ziņojumā jeb anotācijā ir teikts, ka jaunā kārtība veicinās valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un pašvaldību iestāžu sadarbības koordināciju pētījumu plānošanā un pasūtīšanā. Jaunā regulējuma mērķis tāpat ir uzlabot pasūtīto pētījumu sagatavošanas un vadības kvalitāti, pētījumu pieejamību un sniegt atbalstu pētniecību veicinošas vides veidošanā.
Skaidri noteikts, kas ir pētījums
Jaunie MK noteikumi skaidri definē, kas ir pētījums. Tas ir praktisks izpētes darbs, kas nodrošina situācijas izpēti un analīzi, konceptuālu priekšlikumu izstrādi, ietekmes izvērtēšanu un citu ar attīstības plānošanu, nozares un teritorijas attīstību saistītu uzdevumu izpildi attiecīgā pētījuma pasūtītāja kompetences jomā.
Pētījumu klasifikācija
Noteikumos ir noteiktas vairākas prasības pētījuma pasūtījuma un izstrādes dokumentācijai. Viena no šādām prasībām, atbilstoši MK noteikumu 13.punktam, ir pētījumu klasificēšana.
Pētījums var tikt klasificēts kā
Papildus pētījuma klasificēšanai pētījuma pasūtītājiem jau tā izstrādes sākumā būs jādefinē pētījuma mērķis un gala rezultāts. Vēl noteikumi paredz izveidot vadības grupu, kas uzraudzīs pētījuma izstrādes gaitu un to koordinēs. Tāpat turpmāk starp pētījuma pasūtītāju un īstenotāju ir jābūt nepārtrauktai savstarpējai komunikācijai.
Jaunā kārtība
Pētījuma gaitu var iedalīt četros lielos posmos: pētījuma plānošana, pētījuma izstrāde, pētījuma pasūtījuma un izstrādes dokumentācija un sabiedrības informēšana.
Stājoties spēkā jaunajiem MK noteikumiem, pētījuma pasūtītājiem pētījuma izstrādes gaitā būs jāveic vairākas papildu darbības. Piemēram, par ieplānoto pētījumu obligāti jāinformē PKC.
Pētījuma plānošanas posmā valsts iestādēm līdz 31.janvārim būs jāapkopo informācija par tajā gadā plānotajiem pētījumiem un informācija elektroniski jāiesniedz PKC. Savukārt plānošanas reģioni, pašvaldības un pašvaldību iestādes informāciju līdz 31.janvārim iesniegs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Līdz 1.aprīlim ministrija informāciju apkopos un nosūtīs PKC. Informācijai būs jābūt iesniegtai atbilstoši MK noteikumu Nr.513 1.pielikumam.
"Jauno MK noteikumu mērķis ir ieviest pārskatāmu pētījumu plānošanu."
Iestādes reizi mēnesī varēs atjaunot vai iesūtīt jaunas pētījuma tēmas. To paredz MK noteikumu 17. un 18.punkts: ja ir nepieciešams veikt izmaiņas vai papildinājumus, tad mēneša laikā valsts iestādes šo informāciju iesniedz elektroniski PKC, savukārt plānošanas reģioni, pašvaldības un to iestādes informāciju iesniedz VARAM.
Gadījumā ja tiks atklāts, ka kāds plānots pētījums ir analoģisks citam, PKC to darīs zināmu atbildīgajām iestādēm.
Sabiedrības informēšana
Nedēļas laikā pēc pētījuma gala versijas pieņemšanas valsts iestādei un arī pašvaldībai, plānošanas reģioniem vai pašvaldību iestādēm pētījuma gala versija un anotācija elektroniski būs jānosūta PKC. Nedēļas laikā centrs informāciju ievietos datubāzē, lai pētījumi būtu ikvienam pieejami. Turklāt noteikts, ka pētījuma pasūtītājiem savā mājaslapā būs jāpublicē paziņojums par to, ka ir izstrādāts attiecīgs pētījums, un jānorāda saite uz PKC datubāzi, kur tas ir pieejams.
Pētījuma plānošanas sistēmas datubāze paliks nemainīga un tāpat kā līdz šim būs pieejama interneta vietnē http://petijumi.mk.gov.lv/ui/. Šajā datubāzē būs publicēti ne vien plānotie, bet arī visi jau veiktie pētījumi, lai tie vienkopus būtu pieejami sabiedrībai.
"Visi plānotie un izstrādātie pētījumi būs pieejami vienotā datubāzē."
Lai pilnveidotu esošo datubāzi, ir nepieciešami 11 800 latu.
Kā jaunie noteikumi iespaidos sabiedrības informētību? Ģ.Blumers min vairākus aspektus:
Noteikumi neattieksies uz visiem
MK noteikumu "Kārtība, kādā valsts iestādes, pašvaldības un pašvaldību iestādes pasūta pētījumus" 2.punkts noteic, ka šīs prasības attiecas tikai uz MK padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, plānošanas reģioniem un pašvaldību iestādēm.
Turklāt noteikumi vai to atsevišķas normas neattiecas un noteikumos minētās prasības nepiemēro šādiem pētījumiem:
