Deklarācijas iesniedzēji 2012.gadā (I)

Kam jāiesniedz deklarācija

Gada ienākumu deklarāciju par 2011.gadā gūtajiem ienākumiem ir jāiesniedz:

• Latvijas iedzīvotājiem, kuri veikuši saimniecisko darbību (saimnieciskās – profesionālās darbības veicēji, fiksētā nodokļa maksātāji, individuālie komersanti, zemnieku un zvejnieku saimniecību un individuālā uzņēmuma īpašnieki; personas, kas izīrē savu īpašumu; kooperatīvo sabiedrību biedri u.c.);
• Latvijas iedzīvotājiem, kuri guvuši ienākumus ārvalstīs (par algotu darbu 2011.gadā, strādājot ES, EEZ un valstīs, ar kurām LR ir noslēgusi nodokļu konvenciju, nodoklis nav jāmaksā);
• jūrniekiem, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa;
• Latvijas iedzīvotājiem, kuri guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas 2011.gadā pārsniedza 2160 latus (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas). Neapliekamie ienākumi ir uzskaitīti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.pantā;
• Latvijas iedzīvotājiem, kuri guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, piemēram, no dabas augu pārdošanas, metāllūžņiem, augoša meža pārdošanas, autoratlīdzības, dividendēm u.c.;
• ārvalsts nodokļu maksātājam par gūtajiem ienākumiem Latvijā.

Deklarāciju jāiesniedz no 2012.gada 1.marta līdz 2012.gada 1.jūnijam.

Brīvprātīgi deklarāciju iesniedz personas:

• kas vēlas saņemt nodokļa pārmaksu par attaisnotajiem izdevumiem;
• kuras precizē nodokli sakarā ar nepareizu atvieglojumu vai neapliekamā minimuma piemērošanu;
• strādājošie pensionāri (arī invalīdi), kuru kopējais ienākums kopā ar pensiju pārsniedz 165 latus mēnesī. Šajā gadījumā veidojas nodokļa pārmaksa.

Deklarāciju neiesniedz

Autoriem un personām, kas saņem darba algu, dividendes, procentus, ienākumus no augoša meža, metāllūžņiem u.c., deklarācija nav jāiesniedz, ja nodoklis ir jau ieturēts izmaksas brīdī.

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem gada ienākumu deklarācija nav jāiesniedz. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbiniekiem nav tiesību uz attaisnotajiem izdevumiem, atvieglojumiem un neapliekamo minimumu.

Personas, kas strādā ar patentu, likums neatbrīvo no deklarācijas iesniegšanas, taču šajā gadījumā deklarācijā tām nav ko uzrādīt – nav paredzētas pat tādas ailes. Līdz ar to samaksāto patentmaksu var uzrādīt kā samaksāto nodokli avansā, un viss.

"Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem gada ienākumu deklarācija nav jāiesniedz."

Deklarācija nav jāiesniedz un D1 pielikumā nodokļa maksātājam, kurš nav saimnieciskās darbības veicējs, nav jānorāda summas, kuras par taksācijas gadu ir saņemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai šādiem atbalsta veidiem: 

1. valsts atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai; 
2. valsts atbalsts apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai; 
3. valsts atbalsts lopkopībai.

Tāpat deklarācija nav jāiesniedz un D1 pielikumā nodokļa maksātājam, kurš nav saimnieciskās darbības veicējs, nav jānorāda summas, kuras par taksācijas gadu ir saņemtas kā valsts atbalsts un ES atbalsts meža īpašniekiem no Eiropas Lauksaimniecības fonda šādiem atbalsta veidiem: 

1. mežu ekonomiskās vērtības uzlabošanai; 
2. infrastruktūrai, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu; 
3. lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējai apmežošanai; 
4. mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanai un preventīvo pasākumu ieviešanai.

Ienākums ārvalstīs

Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot:

1. algota darba ienākumi, kas gūti ES, EEZ un valstīs, ar kuru LR ir noslēgusi nodokļu konvenciju (konvencija ar Krieviju nav spēkā!);
2. gadījumos, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.

Deklarācijā aprēķināto nodokli samazina par ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Ja ārvalstīs samaksāts lielāks nodoklis, nekā būtu jāmaksā Latvijā, tad izveidojusies pārmaksa nodokļu maksātājam netiek atmaksāta atpakaļ.

Ārvalstīs gūtos ienākumus un samaksāto nodokli ārvalstu valūtā pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas maiņas kursa attiecīgi ienākumu saņemšanas un nodokļa samaksāšanas dienā.

Ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus ārvalstīs, ja vienlaikus izpildīti šādi nosacījumi:

1. algota darba ienākumi gūti par darba pienākumu veikšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai EEZ valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;
2. gūtie algota darba ienākumi attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam analoģisku nodokli;
3. maksātājs nav personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam – Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā.

Ja Latvijas rezidenta darba devējs ir Latvijas rezidents, nodokļa atbrīvojums ir piemērojams, ja minētais darba devējs pirms tam, kad darbinieks uzsāk darbu ārvalstī, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) rakstveida apstiprinājumu par to, ka ārvalstī nodarbinātās personas algotā darba ienākumi tiek aplikti ar ārvalsts ienākuma nodokli. Apstiprinājumā darba devējs sniedz informāciju par valsti, kurā tiek veikts algotais darbs, nodarbinātajiem darba ņēmējiem un nodarbinātības periodu. Darba devējs informē nodarbināto personu par šāda paziņojuma iesniegšanu.

Deklarācijas iesniegšana

Deklarācijā uzrādāma tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. VID aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās. 

VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodrošina, ka maksātājam ir pieejama deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā valsts informācijas sistēmās esošā informācija. Maksātājs pārbauda, ja nepieciešams, arī precizē un papildina šo informāciju, un apstiprina deklarācijā norādītās informācijas patiesumu. 

Maksātājs, kurš deklarāciju aizpilda papīra formātā, deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamo valsts informācijas sistēmās esošo informāciju saņem no VID.

VID nodrošina, ka elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodokļa maksātājam ir pieejama šāda deklarācijas aizpildīšanai nepieciešama informatīva rakstura informācija, ko VID saņem no ienākuma izmaksātāju iesniegtajiem paziņojumiem par fiziskajai personai izmaksātajām summām, privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām: 

• dati par ienākuma izmaksātāju un ienākuma saņēmēju; 
• ienākuma veids; 
• ienākuma gūšanas periods un izmaksas datums; 
• bruto ieņēmumi; 
• neapliekamie ienākumi; 
• darba devēja piemērotais neapliekamais minimums, atvieglojumi un attaisnotie izdevumi; 
• ienākums, no kura aprēķināts nodoklis; 
• ieturētais nodoklis; 
• veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos; 
• veiktie apdrošināšanas prēmiju maksājumi.

VID nodrošina, ka mēneša laikā pēc nodokļa maksātāja pieprasījuma saņemšanas, nodokļa maksātājs, kurš deklarāciju aizpilda papīra formā, var saņemt minēto informāciju.

Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina: 

1. maksātāja tiesības uz atvieglojumiem, ja maksātājs taksācijas gada laikā, rodoties tiesībām uz atvieglojumu, nav iesniedzis VID paziņojumu par apgādībā esošajām personām vai paziņojumu par invaliditāti vai politiski represētās personas statusu, vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu; 
2. taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus, izņemot gadījumus, kad informāciju par maksātāja attaisnotajiem izdevumiem VID saņem no apdrošināšanas iestādēm un kredītiestādēm; 
3. ārvalstīs gūtā ienākuma apmēru, veidu un samaksāto nodokli; 
4. ka persona, kas ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvusi vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un ka tā vai tās laulātais nav izmantojuši šajā likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī. 

Ja izdevumiem, kas saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, ir noteiktas izdevumu normas, šo izdevumu apliecināšanai attiecīgajā apmērā nav nepieciešams iesniegt vai uzrādīt tos apliecinošus dokumentus. 

Iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina attaisnotos izdevumus, jāiesniedz VID Klientu apkalpošanas centros vai, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, - elektroniskā veidā. Deklarāciju var nosūtīt arī pa pastu. VID adreses var uzzināt mājaslapā.

Nodokļa nomaksa

Aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis budžetā jāiemaksā līdz 16.jūnijam. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 450 latus, to var iemaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16.jūnijam, 16.jūlijam un 16.augustam, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.

Nodokļa summa ir samazināma par to nodokļa daļu, kuru taksācijas gada laikā darba devēji samaksājuši kā algas nodokli vai pats maksātājs – kā avansu vai nodokli, kas ieturēts no maksātāja ienākuma, izmaksājot viņam likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"  17.panta  desmitajā daļā minētos ienākumus. 

Ja maksātājs noteiktajā termiņā neiemaksā budžetā aprēķināto nodokli, viņam, sākot ar nākamo dienu, ir aprēķināma nokavējuma nauda 0,05% apmērā par katru kavēto dienu.

Ja aprēķinātā summa izrādās mazāka par faktiski avansā samaksāto, VID triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam radušos starpību. 

Fiksētā nodokļa maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā fiksētā ienākuma nodokļa atlikušo daļu, ko nosaka kā starpību starp fiksētā ienākuma nodokļa summu. Fiksēto nodokli aprēķina 5% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Ja avansā samaksāti 25 lati, tad no aprēķinātā fiksētā nodokļa noņem 25 latus un budžetā maksā starpību.

"Kļūdaini iemaksātā summa saņemama atpakaļ ne vairāk kā par trim gadiem."

Zemnieku saimniecība, ja tā bez lauksaimnieciskās ražošanas veic arī citu saimniecisko darbību, var aprēķināt kopējos ienākumus (sedzot lauksaimnieciskos zaudējumus no citiem ienākumiem). Šajā gadījumā nepiemēro 2000 latu neapliekamo ienākumu lauksaimniecībai.

Ja iesniegtajā deklarācijā ir aprēķina neprecizitātes, VID izlabo pieļautās kļūdas un izlaboto deklarāciju kopā ar norādi par maksātāja pieļautajām kļūdām nosūta maksātājam.  Maksātāja pienākums ir 30 dienu laikā no izlabotās deklarācijas saņemšanas dienas iemaksāt budžetā trūkstošo nodokļa summu. 

Ja maksātājs rezumējošā kārtībā kļūdaini iemaksājis budžetā lielāku nodokļa summu, nekā likumā noteikts, VID atmaksā pārmaksāto nodokļu summu maksātājam 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts maksātāja iesniegums.  Kļūdaini iemaksātā summa saņemama atpakaļ ne vairāk kā par trim gadiem. 

Konstatējot likuma pārkāpumus, ienākumu nepilnīgu uzrādīšanu vai slēpšanu un citus pārkāpumus, VID sastāda aktu par pārkāpumu un piemēro likumos paredzētās sankcijas.

Avansa maksājumi saimnieciskajā darbībā

Reizē ar deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz 1.aprīlim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs iesniedz VID aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu.

Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības vai zemnieku saimniecības īpašnieka ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas avansa maksājumi tiek noteikti tādā apmērā, kas atbilst nodoklim no puses viņa iepriekšējā gada apliekamā ienākuma.

Maksātājs patstāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne vēlāk kā 15.martā, ne vēlāk kā 15.jūnijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī.

Maksātājs, kurš maksā fiksēto ienākuma nodokli, nodokļa avansa maksājumu 25 latu apmērā veic līdz taksācijas gada 15.martam.

Ja maksātājs noteiktajos termiņos neveic nodokļa avansa maksājumus, viņš papildus nokavētajam nodokļa maksājumam iemaksā budžetā nokavējuma naudu 0,05% apmērā par katru kavējuma dienu.