PVN aprēķināšana mantai, ko pārdod izsolēs tiesu izpildītājs un maksātnespējas administrators (I)

Saeimā 21.07.2011. pieņemtie grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" stājās spēkā 2011.gada 1.oktobrī.

Ministru kabineta 27.09.2011. noteikumi Nr.747 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumos Nr.933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība" stājās spēkā 5.oktobrī, bet tie piemērojami ar 1.oktobri.

MK 27.09.2011. noteikumi Nr.746 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1640 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju"" stājās spēkā 6.oktobrī.

Mantas apliekamā vērtība

Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 2.panta (21.⁴) daļu, ja apliekamās personas mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators, ar nodokli apliekama mantas izsoles cena atbilstoši likumā noteiktajai apliekamajai vērtībai.

Likuma 1.panta 42.punkts nosaka: izsoles cena ir vērtība, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu atbilst pilnai nosolītajai cenai, augstākajai nosolītajai cenai vai izsoles sākumcenai gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu.

Tādējādi personām, kuras piedalās izsolē un nosola augstāko cenu par kādu konkrētu mantu, jārēķinās, ka mantas izsoles cenai vēl tiks pievienotas PVN 22%, ja attiecīgais uzņēmums būs PVN maksātājs un ja tiks pārdota ar PVN 22% apliekama manta.

Vai tas ir loģiski, jādomā likumdevējam. Vai pircējs gribēs iegādāties mantu, ja tai tiks pievienots PVN. Varbūt šajā gadījumā PVN būtu jāiekļauj mantas vērtībā?

Likuma 2.panta (21.⁵) daļa noteic: ja apliekamās personas mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs, ar nodokli apliekamā vērtība tiek noteikta, balstoties uz apliekamās personas sniegto informāciju tiesu izpildītājam pirms izsoles izziņošanas. 

"Mantas izsoles cenai vēl tiks pievienots PVN."

Tātad, ja uzņēmums nebūs pateicis tiesu izpildītājam, ar kādu likmi apliekama konkrētā manta (12% vai 22%), un vai tā vispār ir vai nav ar PVN apliekama, un kādā veidā apliekama, tad tiesu izpildītājam pašam tas būs jāizvērtē, taču atbildību tik un tā uzņemas attiecīgais uzņēmums.

Tādējādi likuma 2.panta (21.⁶) daļa paredz: ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam šā panta 21.⁵ daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta ir kustamā manta, ar nodokli ir apliekama izsoles cena. 

Attiecībā uz nekustamo īpašumu likuma 2.panta (21.⁷) daļa noteic: ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam šā panta 21.⁵ daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta ir nekustamā manta, tiesu izpildītājs vērtē, vai minētā nekustamā manta atbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 16.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 39.punktu.

Saskaņā ar likuma 1.panta 16.punktu nelietots nekustamais īpašums ir:

1. jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto,
2. jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,
3. ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto,
4. ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,
5. nepabeigtās celtniecības objekts – ēka vai būve, ja tā nav pieņemta ekspluatācijā,
6. ēka vai būve, ja tai veic renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju, bet tā vēl nav pieņemta ekspluatācijā.

MK 933.noteikumu 13.punkts nosaka: likuma 1.panta 16.punkta "c", "d" un "f" apakšpunktā minētos terminus "renovācija", "rekonstrukcija" un "restaurācija" lieto būvniecības jomu regulējošo normatīvo aktu izpratnē.

Saskaņā ar likuma 1.panta 39.punktu apbūves zeme ir: zemesgabals, kura apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai kuram domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei ir izsniegta būvatļauja. Zemesgabals uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja minēto būvdarbu veikšanai izsniegta pēc 2009.gada 31.decembra.

MK 933.noteikumu 16.¹ punkts nosaka: piemērojot likuma 1.panta 39.punktu, zemesgabals nav uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta līdz 2009.gada 31.decembrim un pēc 2009.gada 31.decembra ir pagarināta vai pārreģistrēta.

Jānoskaidro nekustamā īpašuma statuss

Ievērojot likuma 2.panta (21.⁸) daļu, informāciju, ko tiesu izpildītājam nepieciešams noskaidrot, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam, nosaka Ministru kabinets. 

MK 14.11.2006.noteikumi Nr.933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība" paredz vairākus punktus (no 37.¹ līdz 37.⁸) informācijas noskaidrošanai.

Piemērojot likuma 2.panta 21.⁴, 21.⁵, 21.⁶ un 21.⁷ daļu, tiesu izpildītājs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā publiski pieejamo VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistru (apliekamo personu reģistrs), konstatē, vai izsoles izsludināšanas dienā persona, kuras mantu pārdos izsolē, ir apliekamā persona.

"Jāatjauno personu PVN reģistrā, ja izsoles notiks regulāri."

Bieži vien praksē uzņēmumi, kuru mantas pārdod izsolē, vairs nav PVN maksātāji. Līdz ar to izsoles cena šajā gadījumā netiks aplikta ar PVN. Taču tiesu izpildītāja vai maksātnespējas administratora pienākums ir personu atjaunot PVN reģistrā, ja šādas izsoles notiks regulāri.

Piemērojot likuma 2.panta 21.⁷ daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību apbūves zemes statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju: 

1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka pēc 2009.gada 31.decembra zemesgabala apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai šim zemesgabalam domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei ir izsniegta būvatļauja; 
2. pašvaldības būvvaldē, ka ēka vai būve nav pieņemta ekspluatācijā; 
3. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, ka zemesgrāmatā nav ierakstīta jaunbūve.

Tāpat arī, piemērojot likuma 2.panta 21.⁷ daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību nelietota nekustamā īpašuma statusam (likuma 1.panta 16.punkta "a līdz "f" apakšpunktā noteiktais), tiesu izpildītājam Ministru kabineta 933.noteikumos (37.³ līdz 37.⁸ punkts) konkrēti minētajās institūcijās (attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, Iedzīvotāju reģistrā, VID Nodokļu maksātāju reģistrā) jānoskaidro prasītā informācija.

Piemēram, likuma 1.panta 16.punkta "a" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam (jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto) tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju: 

1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ka ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā;
2. Iedzīvotāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, un Komercreģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā juridiskā adrese;
3. VID Nodokļu maksātāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese;
4. Kadastra informācijas sistēmā un Zemesgrāmatā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.

Kā jau teikts, nelietots nekustamais īpašums ir dažāds (formulēts likuma 1.panta 16.punkta "a" līdz "f"apakšpunktā), līdz ar to atšķiras noteikumos prasītā informācija, kas jānoskaidro.

Tiesu izpildītājs vērtē

Saskaņā ar likuma 2.panta (21.⁹) daļu, ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.⁷ daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 16.punkta "a", "b" vai "e" apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam, ar nodokli apliek izsoles cenu. 

1. jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto,
2. jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,
3. nepabeigtās celtniecības objekts –  ēka vai būve, ja tā nav pieņemta ekspluatācijā.

Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.⁷ daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 16.punkta "c", "d" vai "f" apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma statusam, ar nodokli apliek starpību starp nekustamā īpašuma iegādes vērtību saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju un šā nekustamā īpašuma izsoles cenu. 

1. ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto,
2. ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,
3. ēka vai būve, ja tai veic renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju, bet tā vēl nav pieņemta ekspluatācijā.

Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.⁷ daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsolē pārdodamā manta neatbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 16.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 39.punktu, nodokli šim darījumam nepiemēro.