Vai amatniekiem un mājražotājiem ir viegli veikt saimniecisko darbību?

Amatniecība

Amatniekiem mājražotājiem amatniecības organizatoriskos pamatus, amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību nosaka likums "Par amatniecību". Amatnieku profesijas noteiktas Ministru kabineta 14.07.2009. noteikumos Nr. 762 "Noteikumi par amatiem, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību".

Šā likuma 1. pants nosaka, ka nodarbošanās ar amatniecību tiek realizēta:

1. veicot saimniecisko darbību kā fiziskajai personai;
2. dibinot amatniecības uzņēmumus;
3. strādājot amatniecības uzņēmumā uz darba līguma pamata.

Latvijas Amatniecības kamera ir amatniecības biedrību apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu amatnieku profesionālās un sociālās intereses un veicinātu amatniecības attīstību. Latvijas Amatniecības kamera veic šādas amatniecības pašpārvaldes funkcijas:

1. organizē amatapmācību;
2. nosaka un piešķir amatnieka kvalifikāciju;
3. reģistrē amata meistarus, zeļļus un mācekļus, veic amatniecības uzņēmumu un meistardarbnīcu uzskaiti;
4. ved amatniecības reģistru.

Nodokļi

Amatnieki saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.¹⁰ pantu var izvēlēties iegādāties Valsts ieņēmumu dienestā patentu uz vienu mēnesi, ceturksni, pusgadu vai gadu. Atkarībā no profesijas veida viena mēneša patentmaksa ir no 30 līdz 50 latiem. Patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību.

Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumi Nr. 1646 nosaka kārtību, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un arī tās apmērus.

"Deklarāciju patentmaksātāji iesniedz vienu reizi gadā."

Maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu vietā var izvēlēties maksāt patentmaksu, ja viņa ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteikto slieksni (35 000 latu) attiecībā uz šādām saimnieciskās darbības jomām:

1. ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība;
2. apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi;
3. amatniecības izstrādājumu izgatavošana;
4. floristika;
5. fotografēšanas, videoieraksta un audioieraksta pakalpojumi;
6. skaistumkopšanas pakalpojumi;
7. privātie mājsaimniecības pakalpojumi;
8. mājas aprūpes pakalpojumi;
9. meža un pļavu velšu vākšana (sēņošana, ogošana vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana).

Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, vienlaikus nevar būt fiksētā nodokļa vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Maksātājs savā saimnieciskajā darbībā, par kuru viņš maksā patentmaksu, nenodarbina citas personas.

No deklarācijas iesniegšanas patentmaksātāji nav atbrīvoti, un to iesniedz vienu reizi gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam.

Amatnieki un mājražotāji var izvēlēties maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī vispārējā kārtībā.

Grāmatvedība

Ministru kabineta 20.03.2007. noteikumi Nr. 188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" nosaka prasības fiziskai personai – patentmaksātājiem – veikt grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, kārtojot tikai ieņēmumu uzskaites reģistru, kurā hronoloģiskā secībā norāda saimnieciskās darbības ieņēmumus.

Patentmaksātājs drīkst papildus izvēlēties grāmatvedībā kārtot dažādus analītiskos reģistrus, piemēram, par pamatlīdzekļiem, krājumiem, debitoriem, kreditoriem utt.

Pievienotās vērtības nodoklis

Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 3. panta 5.³ daļā ir noteikts, ka fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un nemaksāt nodokli valsts budžetā, ja to veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 35 000 latu. Tādējādi patentmaksātājs var nebūt PVN maksātājs.

Ievērojot Ministru kabineta 02.05.2007. noteikumus Nr. 282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība", lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, par darījumiem saņemto samaksu skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem (dāvanu kartes, čeki, taloni un tamlīdzīgi apliecinājumi par to, ka tiek veikts norēķins par darījumu) nodokļu maksātāji reģistrē, izmantojot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas - kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas.

"Tirdzniecība atļauta tikai tirgus plānā norādītajās vietās."

Tomēr nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas, šādos gadījumos darījumu apliecinot ar VID reģistrētu kvīti:

1. par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) sniegtajiem pakalpojumiem, ja samaksa tiek saņemta pakalpojumu sniegšanas vietā;
2. par pašu iegūtu vai ražotu preču pārdošanu to ražošanas vietā (izņemot sabiedriskās ēdināšanas vietas) vai piegādi pircējiem uz vietas, vai šo preču remontu;
3. par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas.

Patentmaksātāji var nelietot kases aparātu, darījumu apliecinot ar noformētu VID reģistrēto kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma. 

Līdz ar to patentmaksātājiem un mājražotājiem ir priekšrocības atšķirībā no citiem nodokļu maksātājiem.

Ielu tirdzniecība

Tirgošanos regulē Ministru kabineta 12.05.2010. noteikumi Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību".

Tirdzniecības dalībnieks nodrošina, lai attiecīgajā tirdzniecības vietā atrodas dokumenti vai to kopijas atbilstoši saimniecisko darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Tirdzniecības dalībnieks (izņemot fizisko personu, kurai atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība) tirdzniecības vietā patērētājiem redzamā vietā izvieto šādu skaidri salasāmu informāciju:

1. ja tirdzniecības dalībnieks ir komersants, – uzņēmuma nosaukumu (firmu), nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru un tās personas vārdu un uzvārdu, kas ir atbildīga par tirdzniecību attiecīgajā tirdzniecības vietā;
2. ja tirdzniecības dalībnieks ir fiziskā persona, – vārdu un uzvārdu.

Pirms pārtikas preču pārdošanas tirdzniecības dalībnieks veic pārtikas apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, kas nodrošina tā tiesības iesaistīties pārtikas apritē, un tirdzniecības laikā ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības pārtikas apritei (piemēram, veterinārās, higiēnas, marķēšanas prasības pārtikas apritei).

Fiziskā persona, kurai atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ir tiesīga pārdot šādas preces:

1) pašu ražoto lauksaimniecības produkciju:

• izmantošanai pārtikā paredzētos augkopības, lopkopības un svaigus zvejas produktus nelielos apjomos saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par primāro produktu apriti nelielos apjomos un biškopības produktus;
• grieztos ziedus, zarus, no tiem gatavotus izstrādājumus, Ziemassvētkiem paredzētus nocirstus vai podos augošus dažādu sugu skuju kokus, puķu un dārzeņu stādus, dēstus, sīpolus, gumus, ziemcietes un sēklas;
• augļu koku un ogulāju stādus, dekoratīvo koku un krūmu stādmateriālu;
• mājas apstākļos ražotus pārtikas produktus no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas;

2) savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un savvaļas ziedus;

3) mežu reproduktīvo materiālu;

4) pašu iegūtus svaigus zvejas produktus un medījamos dzīvniekus vai to gaļu nelielos apjomos saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par primāro produktu apriti nelielos apjomos;

5) lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvniekus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par kārtību, kādā organizējama dzīvnieku tirdzniecība publiskās vietās, un labturības prasībām dzīvnieku tirdzniecībai;

6) lietotas personiskās mantas, izņemot autortiesību vai blakustiesību objektus, kas reproducēti personiskām vajadzībām.

Ielu tirdzniecība ir atļauta, ja tirdzniecības dalībnieks ir saņēmis pašvaldības atļauju un tā atrodas tirdzniecības vietā. Ielu tirdzniecība ir atļauta tikai tajās tirdzniecības vietās, kuras iekārtojusi vai to iekārtošanu saskaņojusi attiecīgā pašvaldība. Īslaicīgai preču pārdošanai kultūras, sporta vai reliģisku svētku vai citu pasākumu norises laikā un vietā ielu tirdzniecība ir atļauta no transportlīdzekļiem un tirdzniecības vietām, kas iekārtotas uz attiecīgā pasākuma norises laiku. Lai saņemtu pašvaldības atļauju ielu tirdzniecībai, tirdzniecības dalībnieks iesniedz pašvaldībā iesniegumu.

"Drīkst papildus izvēlēties grāmatvedībā kārtot analītiskos reģistrus."

Tirdzniecība tirgos ir atļauta tikai tirgus plānā norādītajās tirdzniecības vietās. Minētās tirdzniecības vietas ir numurētas. Tirdzniecība ārpus tirgus plānā norādītajām tirdzniecības vietām ir tirdzniecība neatļautās vietās. Tirdzniecības vietas tirdzniecības ēkā ierāda šādā secībā:

1. tirdzniecības dalībniekiem, kuri pārdod (iepriekš minētās fiziskās personas) minētās preces un kuru tirdzniecība atklātajā tirgus teritorijā ir aizliegta saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
2. tirdzniecības dalībniekiem, kuri pārdod pašu ražotās preces;
3. tirdzniecības dalībniekiem, kuri pārdod iepirktās preces;
4. fiziskām personām, kuras pārdod lietotas personiskās mantas.

Tirdzniecības dalībniekam pirms preču pārdošanas uzsākšanas attiecīgajā tirdzniecības vietā tirgus pārvaldītājam jāiesniedz šāda informācija un dokumenti:

1. fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese vai papildu adrese, vai juridiskās personas nosaukums (firma), nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;
2. realizējamo preču grupas;
3. saimnieciskās darbības reģistrāciju apliecinoša dokumenta kopija, uzrādot oriģinālu, vai fiziskās personas apliecinājums, ka tā neveic saimniecisko darbību vai saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja, kā arī nenodarbina citas personas.

Minētā fiziskā persona attiecīgajā tirgus teritorijā nav tiesīga vienlaikus izmantot vairākas tirdzniecības vietas.

Secinājumi

Kā izriet no visām uzskaitītajām prasībām, mājražotājam (amatniekam) nav būtisku šķēršļu savas preces vai pakalpojuma realizācijai, jo tas var:

1. nopirkt patentu un nemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli atsevišķi;
2. grāmatvedībā uzskaitīt tikai ieņēmumus;
3. deklarāciju iesniegt vienu reizi gadā un citas nodokļu atskaites neiesniegt;
4. nelietot kases aparātu, bet izmantot kvītis;
5. saņemt vienkāršotā veidā pašvaldības tirdzniecības atļauju.

Protams, katrs gadījums ir jāskata atsevišķi, jo visiem veidiem nevar piemērot identiski vienādu kārtību.

Attiecībā uz preču drošību un higiēnu ir jāievēro Preču un pakalpojumu drošuma likums, Pārtikas aprites uzraudzības likums un citi normatīvie akti. Nevar pircējam pārdot suņusēnes, bīstamus priekšmetus vai preces ar tārpiem un netīrumiem.