SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. aprīlī, 2011
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses
3
3

Mājokļa nodoklis īrniekam un saimnieciskās darbības paziņošana

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tāpat kā par dzīvojamām telpām, nodoklis jāmaksā arī par savu pagrabu.

FOTO: A.F.I

Fiziskās personas, saskaroties ar pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli, nereti neizprot, kādā veidā un kad tā apmēru ietekmē situācija, ja mājoklī tiek sākta vai pārtraukta saimnieciskajā darbība, kāds ir īrnieka pienākums, kā nodokli piemēro saimniecības ēkām. Nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvojamām mājām un dzīvokļiem ir jau otro gadu, tomēr iedzīvotājiem arvien rodas šaubas par summām, ja tās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas.

Ja saimnieciskā darbība pārtraukta

Krīzes gadi ienesuši korekcijas daudzu cilvēku biznesa plānos. Piemēram, deviņdesmitajos gados ēka uzcelta, nodota ekspluatācijā un izīrēta veikalam, tātad tajā notikusi saimnieciskā darbība. Taču krīzes dēļ īrnieki no sava biznesa atteikušies un īpašniekiem jaunus īrniekus nav izdevies atrast, tāpēc šai ēkā dzīvo paši.

Ēkas īpašnieki griezušies pašvaldības ieņēmumu pārvaldē ar paziņojumu, ka saimnieciskā darbība uz laiku tiek pārtraukta, kamēr tiek atrasti jauni īrnieki. Taču pašvaldība nekustamā īpašuma nodokli rēķina pēc likmes par ēkām, kurās tiek veikta komercdarbība. "Vai par telpām, kuras skaistās komerctelpas, bet komercdarbība tajās nenotiek, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir tikpat liela kā tad, ja šī komercdarbība tur notiek? Vai pašvaldībai ir jāpārrēķina nekustamā īpašuma nodoklis par 2011. gadu, ja ēkas pielietošanas statuss pēc dokumentiem šogad februārī ir pārreģistrēts no komerctelpām par dzīvojamo māju?" jautā nodokļu maksātāji.

Zemei un ēkām, kuras izmantotas saimnieciskajā darbībā, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti. Dzīvojamām mājām, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, nodokļa likme ir no 0,2 līdz 0,6 procentiem atkarībā no kadastrālās vērtības. Protams, ka atšķirība ir ievērojama.

Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta devīto daļu nodokļa maksātāja pienākums ir viena mēneša laikā paziņot pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa, par saimnieciskās darbības uzsākšanu un izbeigšanu dzīvojamās mājās un dzīvojamās mājas daļās, kā arī par šo objektu funkcionālās izmantošanas izmaiņām, kuru rezultātā piemērotā nodokļa likme ir neatbilstoša.

"Nav svarīgi, vai fiziskā persona apdzīvo ēkā vienu vai desmit istabas."

Ja par to ir ziņots pašvaldībai, tad pašvaldībai nekustamā īpašuma nodoklis bija jāaprēķina kā par dzīvojamo ēku, nevis kā par saimnieciskajā darbībā izmantotu ēku. Un nav svarīgi, vai fiziskā persona apdzīvo ēkā vienu vai desmit istabas. Ja nodokļa maksātājs ir paziņojis pašvaldībai par saimnieciskās darbības uzsākšanu un izbeigšanu, likums paredz, ka izmaiņas nodokļa aprēķinā tiek ņemtas vērā ar nākamo mēnesi pēc to rašanās.

Ja nodoklis ir aprēķināts nepareizi, ir jāgriežas pašvaldībā ar rakstisku pieprasījumu veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu. Ja nodokļa maksātājs nepiekrīt maksājamā nodokļa summas pārskatīšanas rezultātam, to var apstrīdēt pašvaldības domes priekšsēdētājam. Ja pašvaldības kļūdas dēļ ir radušies zaudējumi sakarā ar tiesu izpildītāja piedziņu, tad šādā gadījumā var rakstīt pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai, pieprasot no pašvaldības atlīdzināt radušos zaudējumus un kompensāciju par morālo kaitējumu. Katrai amatpersonai, ierēdnim vai darbiniekam ir jāatbild par savu darbu.

"Pašvaldībai nodokļa maksātāja informācija jārespektē."

Pašvaldības amatpersonai, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem veic nodokļa administrācijas funkcijas, ir pienākums pēc nodokļa maksātāja rakstveida pieprasījuma pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā norādītās nekustamā īpašuma nodokļa summas pareizību.  Ja, pārskatot nodokļa (arī nokavējuma naudas) aprēķinu, tajā konstatēta kļūda, pašvaldības amatpersona izsniedz nodokļa maksātājam precizētu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu. Nodokļa maksātāja pieprasījuma noraidīšanas gadījumā sniedzams motivēts rakstveida atteikums.

Likuma 1. panta ceturtajā daļā ir skaidrots, ka saimnieciskā darbība ir preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana un cita veida darbība par atlīdzību, izņemot maksas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši valsts vai pašvaldību budžeta iestāžu funkcijām, zemes izmantošanu lauksaimniecības produktu ražošanai pašpatēriņam, kā arī dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšanu dzīvošanai vai fiziskās personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošas telpu grupas, kuras funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāža, autostāvvieta, pagrabs, noliktava un saimniecības telpa), iznomāšanu fiziskajai personai, kura to neizmanto saimnieciskajā darbībā.

Īrniekam nodoklis jāmaksā

Denacionalizētajos namos dzīvojošie īrnieki paļaujas uz iepriekšējos gados slēgtiem īres līgumiem, uzskatot, ka nekustamā īpašuma nodoklis viņus neskar vai arī, ka tas jau ir iekļauts īres maksā, tāpēc ir neizpratnē, kāpēc no pagājušā gada 1. decembra izīrētājs pieprasa šādu maksājumu.

Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" pārejas noteikumu 16. punktu dzīvojamo telpu īres līgumi, kas noslēgti pirms 2010. gada 1. septembra, savstarpēji vienojoties, bija grozāmi līdz 2010. gada 30. novembrim atbilstoši tām šā likuma 11. un 12. panta prasībām, kuras stājas spēkā 1. septembrī. Attiecīgi likuma 11. pantā ir noteikts, ka papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai ir šādi obligātie maksājumi: 1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums; 2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes.

Likuma 12. pants noteic, ka obligātais maksājums maksājams dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā. Par attiecīgā obligātā maksājuma pamatojumu uzskatāms nekustamā īpašuma nodokli administrējošās pašvaldības institūcijas paziņojums izīrētājam par nekustamā īpašuma nodokli, kā arī zemes nomas līguma nosacījumi par zemes nomas maksas apmēru.

Par obligātā maksājuma kavējumu izīrētājam ir tiesības prasīt no īrnieka nokavējuma naudu, ko aprēķina no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto dienu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts citādi.

"Par nodokļa nemaksāšanu izīrētājam ir tiesības prasīt no īrnieka nokavējuma naudu."

Lasot likumu "Par dzīvojamo telpu īri", jāpievērš uzmanība arī pārejas noteikumu 17. punktam, kurā skaidrots: ja šo pārejas noteikumu 16. punktā norādītajā termiņā (tātad līdz pagājušā gada 30. novembrim) vienošanās par obligātā maksājuma apmēru un maksāšanas kārtību nav panākta, īrnieka pienākums ir ik mēnesi, sākot no 2010. gada 1. decembra, papildus dzīvojamās telpas īres maksai, pamatojoties uz šā likuma 12. panta trešajā daļā norādītajiem dokumentiem (nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojums, zemes nomas maksa), maksāt izīrētāja aprēķināto obligāto maksājumu.

No iepriekšminētā izriet, ka īres līgums īpašniekam bija jāgroza, ar īrnieku savstarpēji vienojoties. Jaunajā īres līgumā jābūt nosacījumiem, ka papildus īres maksai ir jāmaksā obligātais maksājums – nekustamā īpašuma nodoklis. Ja vienošanās par īres līguma nosacījumu grozīšanu nav panākta, nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā, sākot ar 2010. gada 1. decembri.

Par pagrabu arī jāmaksā

Vai nekustamā īpašuma nodoklis privātmājai attiecas arī uz pagrabu, kurā nenotiek nekāda komercdarbība? Vai arī par pagrabu var rēķināt nodokli kā par dzīvojamo platību, respektīvi, vai arī pagrabs skaitās apdzīvojamā platība?

Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta 2. punktu arī pagrabiem aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, proti, nodokli aprēķina par telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām). Ja šīs telpas netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā, tad nodokļa likme ir tāda pati kā dzīvojamai mājai.

Vai nodoklis tāpēc, ka jāglābj valsts budžets?

Mājsaimniecībām joprojām ir grūti pierast pie domas, ka jāmaksā  mājokļa nodoklis. Kā pretarguments nereti tiek minēts tas, ka daudzas ēkas ir desmitiem gadu vecas. Iedzīvotāji pauž aizdomas, ka šis nodoklis ir tikai ielāps valsts budžetam.

Ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa ienāk tikai un vienīgi pašvaldības budžetā. Pašvaldība šos līdzekļus izmanto, lai uzturētu savā teritorijā skolas, bērnudārzus, kultūras namus, muzejus, sakārtotu ielas, nodrošinātu kārtību utt. Nekustamā īpašuma nodoklis ir arī citās ES dalībvalstīs, un tā likmes ir ļoti atšķirīgas.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU