Izglītības likums paredz, ka Latvijas Republikas sadarbību ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām izglītības jomā nosaka starptautiskie līgumi. Ikviena izglītības iestāde ir tiesīga sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm un starptautiskajām organizācijām, un Latvija ir noslēgusi virkni sadarbības līgumu gan ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan valstīm ārpus šī reģiona. Tāpat Latvija piedalās dažādās studiju apmaiņas programmās, kā Comenius, Erasmus, Leonardo da Vinci, Tempus un citās. Latvija kā viena no ES dalībvalstīm ir iesaistījusies un atbalsta vairākas jauniešu izglītības attīstības programmas. Viena no tādām ir Boloņas process (Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas process).
Vīzija par vienotu augstākās izglītības sistēmu Eiropā
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) starptautiskās sadarbības programmu nodaļas un Nordplus programmas vadītāja Valda Cepurīte-Bērziņa skaidro, ka valsts atbalsta studentu mācības ārzemēs: „Viens no Boloņas procesa mērķiem ir panākt, lai 20% no studentiem būtu guvuši pieredzi, studējot ārzemēs.” Eiropas izglītības ministru kopējā deklarācija pieņemta Boloņā 1999. gada 19. jūnijā, un tās mērķis ir viegli izprotamas un salīdzināmas grādu sistēmas radīšana, vienotu diplomu, kredītpunktu sistēmas, mobilitātes veidošana.
V. Cepurīte-Bērziņa norāda, ka Latvija ir ieinteresēta piesaistīt studentus arī no citām zemēm. Sekojot līdzi informācijai VIAA mājaslapā www.viaa.gov.lv, tiem, kas vēlas studēt kādā no ārvalstīm, pieejama informācija par iespējām iegūt citu valstu piešķirtu stipendiju, uzzināt par gala termiņiem, līdz kuriem jāpiesakās studijām. VIAA starptautiskās sadarbības programmu nodaļas vecākā speciāliste Aija Jakoviča norāda, ka, piemēram, šogad bijusi liela interese par Šveices valdības piedāvāto stipendiju – bijuši ap divdesmit pieteikumu. Uz šāda veida stipendijām gan var pretendēt tikai studenti, kas jau ieguvuši bakalaura grādu.
Jāievāc plaša informācija
Informācijas ir tik daudz, ka iesācējs tajā var ātri apjukt. Ar ko īsti vajadzētu sākt, ja vēlaties studēt ārzemēs, taču nav nekādu zināšanu par iespējām un prasībām? Sākotnēji ir vērts ieskatīties Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapās. Tāpat katrai valstij ir interneta vietne, kur var atrast visu informāciju par piedāvātajām iespējām mācīties. Lai uzzinātu ko vairāk par katru valsti atsevišķi, der ieskatīties šeit: http://www.viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/euroguidance_sadala/nac_datubazes/.
Jāsāk būtu ar to, ka jāizvēlas profesija un valsts, kurā to iespējams apgūt. Tālākais ir skolas izvēle un iepazīšanās ar tās prasībām. Šāda informācijas vākšana jāsāk laikus, visbiežāk – vismaz gadu iepriekš. Tas nepieciešams, lai varētu sagatavoties iestājeksāmeniem, ja tādi ir, kā arī citām prasībām. Tāpat jārēķinās ar to, ka studijām ārzemēs jāatlicina papildu līdzekļi. Pat ja mācības ir bez maksas, jārēķinās ar ceļa, uztura un dzīvošanas izdevumiem. Vairums augstākās izglītības iestāžu prasa, lai students būtu nokārtojis starptautiski atzītu IELTS vai TOEFL angļu valodas eksāmenu. Šāds eksāmens maksā ap simts latu. Taču nereti vajadzīgi arī iepriekšēji sagatavošanās kursi.
"Latvijas Republikas sadarbību ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām izglītības jomā nosaka starptautiskie līgumi."
Ja esi students kādā no Latvijas augstskolām, ir vērts painteresēties ar kādām valstīm tai noslēgta sadarbība. Viena no populārākajām apmaiņas programmām ir Erasmus. Programmā var piedalīties augstākās izglītības institūcijas, kam ir piešķirta Erasmus Universitātes harta. Šī harta ir Eiropas Komisijas izsniegts rakstisks dokuments, kas dod iespēju augstākās izglītības institūcijām piedalīties Erasmus programmas aktivitātēs. Hartā noteikti pamatprincipi, kas augstākās izglītības institūcijām jāievēro, organizējot un īstenojot Erasmus programmas aktivitātes. Katru gadu universitātes piedāvā saviem studentiem pieteikties studiju apmaiņā, pielāgojot programmu un iegūtos kredītpunktus.
Dažādas iespējas ārzemēs piedāvā arī Leonardo da Vinci programma, kas darbību Latvijā sāka 1998. gadā. Programmas mērķis – uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti Eiropā un veicināt inovācijas ar starptautiskās sadarbības palīdzību. Comenius programmā savukārt var iesaistīties audzēkņi, skolēni un pedagogi no pirmsskolas izglītības iestādēm, vispārizglītojošām, profesionālajām un tehniskajām vidusskolām, kā arī topošie skolotāji, skolotāju sagatavotāji un tālākizglītotāji.
Eiropas Savienības un citu avotu informatīvais atbalsts
Informāciju par izglītības iespējām var meklēt arī Eiropas Komisijas izveidotajā vietnē PLOTEUS – portālā par izglītības iespējām Eiropas telpā. Tā mērķis ir sniegt informāciju un palīdzēt dažādiem cilvēkiem, tostarp studentiem, darba meklētājiem, strādniekiem, vecākiem, skolotājiem un profesionālās orientācijas konsultantiem atrast informāciju par izglītošanās iespējām Eiropā un dzīvi ārvalstīs.
Tīmekļa vietne ir iedalīta vairākās sadaļās: “Mācīšanās iespējas”, “Izglītības sistēmas”, “Pārcelšanās uz citu valsti” un “Apmaiņas programmas un to finansējums”. Ja nevarat atrast atbildi uz savu jautājumu portālā, izmantojiet “Saziņas” iespēju, kurā šo jautājumu varat uzdot tieši PLOTEUS darbiniekiem. PLOTEUS nodrošina informāciju, sākot no pirmsskolas izglītības un beidzot ar doktorantūras un arodizglītības programmām.
"Viens no Boloņas procesa mērķiem ir panākt, lai 20% no studentiem būtu guvuši pieredzi, studējot ārzemēs."
Studētgribētājiem noderīgi varētu būt arī citi interneta resursi. Piemēram, SIA „Izglītība ārzemēs” mājaslapā http://izglitiba-arzemes.lv tiek piedāvāti gan valodu kursi un valodu nometnes, gan dažādas citas mācību iespējas ārvalstīs.
Starptautiskās izglītības dienas
15.–16. oktobrī Rīgā norisinājās lielākā specializētā izstāde Baltijā „Starptautiskās izglītības dienas 2010”, kuras laikā ikviens interesents varēja tikties ar ārzemju valodu centru, koledžu un augstskolu pārstāvjiem. Šajā izstādē visvairāk pārstāvētas bija Lielbritānijas mācību iestādes, taču netrūka viesu arī no tādām valstīm kā Holande, Zviedrija, Šveice, Igaunija un Austrālija.
Baltijas Starptautiskās izglītības padomes Rīgas informācijas centra direktore Inga Ziemele pastāstīja, ka šāda izstāde notiek jau kopš 2005. gada un interese par studijām ārzemēs aizvien pieaug: „Izstādē ir pārstāvētas ne tikai augstskolas, bet arī vidējās izglītības iestādes. Tas tādēļ, ka ne visas ārzemju augstskolas ir gatavas pieņemt Latvijas vidusskolas diplomu, tādēļ labi, ja jaunietis pirms tam ir apguvis arī vidējo izglītību ārzemēs. Ar bakalaura grādu ir savādāk, tas pārsvarā atbilst augstskolu prasībām.”
"Informācijas vākšana jāuzsāk laikus, visbiežāk – vismaz gadu iepriekš."
I. Ziemele skaidro, ka jaunietim, kas nolemj doties uz ārzemēm, iepriekš vēlams painteresēties par valsti un vidi, kurā viņš, iespējams, dzīvos pat vairākus gadus. Viņa iesaka noskaidrot visu par dzīvošanu un izmaksām. Painteresēties par vairākām valstīm, kas piedāvā apgūt līdzīgu profesiju un izvēlēties sev piemērotāko. I. Ziemele mācības ārzemēs nesaista ar cilvēku aizplūšanu no valsts: „Viņi dodas ar pavisam citu mērķi – mācīties, iegūt zināšanas, lai pēc tam tās atvestu atpakaļ uz Latviju un ieguldītu šeit. Man šķiet, daudz bīstamāk ir tad, ja cilvēki dodas prom no valsts bezmērķīgi, iztikas meklējumos – tie, visticamāk, neatgriezīsies, nevis studenti. Protams, risks jau pastāv vienmēr.”
Ārzemēs gaida Latvijas studentus
Valodu centra English in Chester mārketinga menedžere Hanna Deja norāda, ka valodu centrs palīdz cilvēkiem no jebkuras valsts iemācīties valodu, pat ja tam nav iepriekšēju zināšanu. „Pie mums ir gaidīti jebkura vecuma cilvēki no visdažādākajām valstīm. Viņiem tiek atrasta ģimene, kurā dzīvot mācību laikā, tas palīdz apgūt valodu, dzīvojot atbilstošā vidē,” skaidro centra pārstāve.
Tiekoties ar Kings Colleges reģionālo menedžeri Nikolassu Adiju, portāls "LV.LV" noskaidroja, ka šī koledža piedalās izstādēs ļoti daudzās valstīs un piesaista ārzemju studentus. Pārstāvis Latvijas studentus vērtē kā talantīgus, centīgus un ar lielu nākotnes potenciālu: „Latvija ir grūtā ekonomiskā situācijā, taču nedrīkst pieļaut, lai izglītība no tā ciestu. Manuprāt, ir vērtīgi, ja jaunieši mūsdienās nepaliek tikai vienā valstī, bet gūst pasaules pieredzi, kultūru. Cilvēks kļūst daudzpusīgāks, viņš var būt vērtīgs darbinieks kādā no Eiropas vai citām valstīm.”
Pirms desmit gadiem no Latvijas uz ārzemēm studēt devās tikai retais, taču šobrīd aizvien vairāk cilvēku izvēlas izmantot iespējas, ko piedāvā mācības ārzemēs. Ir patiešām vērtīgi izmantot šādu iespēju, jo katra valsts spēj sniegt pavisam citu pieredzi cilvēka personības pilnveidē.
