Jaunas normas likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" piemērošanā

MK 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 izdoti saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta trešās daļas 12. punkta „a” apakšpunktu, 9. panta pirmās daļas 16. un 17. punktu, 10. panta pirmās daļas 4. punktu, 11. panta trešās daļas 15. punktu, 17. panta vienpadsmitās daļas 2. punktu, 38. panta otro daļu un 39. pantu. Minētie noteikumi aizstās MK 2006. gada 26. septembra noteikumus Nr. 793.

Normatīvais akts skaidro dažādus likuma terminus un nodokļa piemērošanas aspektus.

Noteikumi nosaka arī ienākuma un izdevumu atzīšanas brīdi, nodokļa maksāšanas kārtību ārvalsts nodokļu maksātājam, autoratlīdzību saņēmēju attaisnoto izdevumu sastāvu un normas, kompensāciju normas nolietojuma noteikšanai fiziskās personas automašīnas izmantošanai darba vajadzībām, normas apgādei natūrā, fiziskās personas ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus, par kuriem, nosakot apliekamo ienākumu, atļauts samazināt apliekamo ienākumu, neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtību, veidlapas paraugu un kārtību, kādā aizpildāms apliecinājums par nerezidenta gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā taksācijas gadā un par šiem ienākumiem aprēķināto un samaksāto nodokli, kopā ar deklarāciju iesniedzamo vai uzrādāmo attaisnojuma dokumentu veidus.

Caurlūkosim būtiskāko šajos noteikumos.

1. Nerezidenti (ārvalsts nodokļu maksātāji)

Ar nodokli neapliek nerezidenta saņemtās kompensāciju summas par komandējumiem, kuras nerezidents gūst no darba devēja–nerezidenta, ja tās saistītas ar komandējumiem un darba braucieniem uz Latvijas Republiku. Tāpat arī ar nodokli neapliek komandējuma naudas, kuras izmaksā tam Latvijas darba devējs.

2. Intelektuālais īpašums

Ar nodokli apliekama ir ne tikai autoratlīdzība, bet arī ienākums no intelektuālā īpašuma. Noteikumos skaidrots, ka par ienākumu no intelektuālā īpašuma un no tiesībām uz intelektuālo īpašumu uzskata jebkuru maksājumu, ko fiziskā persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz zinātnes, literatūras vai mākslas darbu (ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu), vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

3. Ienākums no kapitāla

Noteikumos turpmāk paredzēts, ka par citiem ienākumiem no kapitāla uzskatāmi arī ienākumi no darījumiem un atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas minēti Finanšu instrumentu tirgus likumā, kā arī ienākumi, ko maksātājs saņēmis no Finanšu instrumentu tirgus likumā paredzēto ieguldītāja finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu (portfeļa pārvaldības pakalpojums).

Noteikumos skaidrots, ka turpmāk kapitāla pieauguma noteikšanai var izmantot metodi „pirmais iekšā – pirmais ārā” (FIFO) vai vidējo svērto cenu metodi. Fiziskā persona, izvēloties kādu no minētajām metodēm, turpina to izmantot vismaz 10 gadus. Saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartu ”Krājumi”, kas ir vēl tikai projekts, skaidrots, kā lietojamas minētās metodes. Proti, saskaņā ar vidējo svērto izmaksu metodi, katras vienības izmaksas nosaka, pamatojoties uz līdzīgu vienību vidējām svērtajām izmaksām perioda sākumā un perioda laikā iepirktu līdzīgu vienību izmaksām. Savukārt FIFO metode pamatojas uz pieņēmumu, ka tās vienības, kuras iepirktas pirmās, pārdod pirmās, un rezultātā vienības, kas paliek perioda beigās, ir tās, kuras iepirktas visvēlāk. Tādējādi pēc vidējās svērtās metodes aprēķina vidējo cenu, bet pēc FIFO metodes ņem vērā pēdējo cenu kapitāla pieauguma noteikšanai.

"Ar nodokli netiek apliktas dāvanas līdz 1000 latiem no viena dāvinātāja – fiziskās personas –taksācijas gada laikā."

Noteikumos ir skaidrots arī, kā nosaka vērtspapīru iegādes vērtību, ja tā nav zināma, vērtību, ja akcijas iegādātas par sertifikātiem, ja iegādātas uzņēmuma akcijas. Tāpat skaidrots, kas ir intelektuālā īpašuma objekti, lai nejauktu tos ar autortiesībām, kā arī noteikta iegūšanas vērtība dāvinātiem vai mantojumā saņemtiem īpašumiem, kuriem tā dokumentos nav norādīta.

4. Nekustamā īpašuma pieaugums

Nekustamā īpašuma ienākumu no tā vērtības pieaugumu nosaka kā starpību starp nekustamajā īpašumā veikto rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas, uzlabošanas vai citu kapitālo ieguldījumu summu un nekustamā īpašuma nolietojuma vērtību. Diemžēl noteikumos nekas vairāk nav sacīts par to, kas aprēķina nolietojumu – uzņēmums vai fiziskā persona – un kā to pierādīt, jo deklarāciju taču sastādīs fiziskā persona. Vai deklarācijai būs jāpievieno uzņēmuma bilances dati, bet uz kuru brīdi – uz taksācijas gada sākumu vai uz nomas līguma termiņa beigu mēneša pirmo datumu?

5. Par aizdevumiem fiziskām personām

Tas nav jaunums, bet tomēr ir vērts atgādināt, ja nodokļa maksātājs – fiziska persona – saņem no aizņēmēja parāda atmaksu (tādu pašu naudas summu vai lietu daudzumu, kādu aizņēmējs saņēmis), šā parāda atmaksa nav uzskatāma par apliekamo ienākumu neatkarīgi no tā, vai atmaksa notiek tieši vai ar trešās personas starpniecību. Prasījuma tiesību cesijas gadījumā fiziskās personas–cesionāra apliekamo ienākumu veido cesijas rezultātā gūtā ienākuma un cedentam samaksātās summas starpība. Ja fiziskajai personai ir prasījuma tiesības pret otru fizisko personu, taču šī otrā fiziskā persona, lai segtu prasījumu, cedē pirmajai fiziskajai personai prasījuma tiesības pret kādu trešo fizisko personu, kas savukārt ir parādā otrajai fiziskajai personai, tad cesionāra apliekamo ienākumu šajā gadījumā veido cesijas rezultātā gūtā ienākuma un prasījuma (kas cesionāram ir pret cedentu) starpība.

6. Darba devēja veiktās iemaksas

Noteikumos ir vairāki skaidrojumi par nodokļa un attaisnoto izdevumu normu piemērošanu darba devēja darbinieka labā veiktajām iemaksām privātajā pensiju fondā un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Minētās iemaksas ir ieskaitāmas darbinieka darba ienākumos. Nosakot darbinieka apliekamo ienākumu, minētās iemaksas atskaita no darbinieka darba ienākuma, ievērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta piektajā daļā noteiktos ierobežojumus. Ierobežojumu (10% vai ne vairāk kā 300 lati gadā) darba devējs ietver darbinieka apliekamajā ienākumā taksācijas gada pēdējā mēnesī un likumā noteiktajā kārtībā aprēķina un ietur no tā algas nodokli.

7. Nolietojuma normas darbinieka automašīnai

Jau daudzus gadus gan Darba likumā, gan MK noteikumos Nr. 112 un likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ietverts pienākums darba devējam apmaksāt fiziskās personas automašīnas nolietojumu, taču 20 gadu garumā nolietojuma normas tā arī netika noteiktas. Līdz ar to katrs līgumā paredzēja savu nolietojuma likmi kā kompensāciju. Jaunie noteikumi paredz: ja darba līgumā ir paredzēts izmantot darbinieka automašīnu darba pienākumu veikšanai, tad darba devējam ir pienākums apmaksāt tam kompensāciju 0,03 latu apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 40 latu mēnesī.

8. Kuģu komandas ēdināšana

Paredzētā apgāde natūrā ir darba devēju – kuģu īpašnieku – nodrošinātā to zvejnieku un tirdzniecības kuģu komandu locekļu ēdināšana, kas, pildot darba pienākumus, nepārtraukti atrodas uz kuģa vismaz 48 stundas. Kuģu komandas locekļu ēdināšana nav aizstājama ar kompensāciju naudā. Kuģu komandas viena locekļa ēdināšanas izdevumu norma diennaktī ir šāda:

1) pieci lati, ja kuģis atrodas Latvijas Republikas ostā;

2) summa, kas ekvivalenta septiņiem eiro, ja kuģis atrodas reisā vai ārvalstu ostā.

9. Nekustamais īpašums

Ar nodokli apliek nekustamā īpašuma daļu, piemēram, pagrabu, garāžu, šķūni, saimniecības ēku, pirti utt., kas neietver dzīvojamo ēku.

10. Fizisko personu dāvanas

Ar nodokli netiek apliktas dāvanas līdz 1000 latiem no viena dāvinātāja–fiziskās personas taksācijas gada laikā. Ja dāvinājuma līgumā nav norādīta dāvanas (kustamas lietas, izņemot kapitāla aktīvus) vērtība, tad par tās iegādes vērtību uzskata dāvanas novērtējumu naudas izteiksmē pēc tirgus cenām, kādas ir bijušas spēkā dāvinājuma līguma noslēgšanas dienā vai ņemot vērā sertificēta vērtētāja vai attiecīgās nozares speciālista vērtējumu. Jāņem vērā, ka šī kārtība neattiecas uz kapitāla aktīvu. Kapitāla aktīvam piemēro likuma 11.9 panta normas.

11. Attaisnotie izdevumi

Gada ienākumu deklarācijā turpmāk varēs uzrādīt attaisnotos izdevumus par izglītības un medicīnas pakalpojumiem par fiziskās personas ģimenes locekļiem - vecākiem, vecvecākiem, laulāto, bērniem un mazbērniem neatkarīgi no tā, vai viņi ir maksātāja apgādībā.

Attaisnotos izdevumus piemēro tikai apdrošināšanas ņēmējam par noslēgto dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) līgumu, kurā paredzēts apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksāt pašam apdrošinātajam (vai labuma guvējam) un citu ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu saistītu summu izmaksāt pašam apdrošinājuma ņēmējam.

"Ja darbinieks atrodas bezalgas atvaļinājumā, viņam ir tiesības gan uz neapliekamo minimumu, gan atvieglojumiem."

Lai apliecinātu taksācijas gadā veiktos attaisnotos izdevumus, fiziskā persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tai pievieno šādu dokumentu kopijas (attaisnojuma dokumentu oriģinālus uzrāda pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma):

• attaisnojuma dokumentus (maksājuma dokumenti, piemēram, kvīts, čeks, maksājuma uzdevums, konta izraksts, apstiprināts interneta bankas maksājuma uzdevums), kuri apliecina izglītības un ārstniecisko izdevumu samaksu un kuros ir norādīts fiziskās personas–nodokļa maksātāja vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods un samaksāto izdevumu veids vai kuri apliecina apdrošināšanas prēmiju un iemaksu privātajos pensiju fondos maksājumus par maksātāju vai ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas;
• iesniegumu, kurā norāda, ka attaisnotie izdevumi par maksātāja ģimenes locekļa izmantotajiem izglītības un ārstnieciskajiem pakalpojumiem viņa deklarācijā ir iekļauti tikai daļēji, un paziņo par maksātāju (norādot maksātāja kodu), kura deklarācijā norādīta pārējā attaisnoto izdevumu daļa par attiecīgo ģimenes locekli, kā arī paziņo to, ka pirmstaksācijas periodos attaisnotie izdevumi par ģimenes locekļu izmantotajiem pakalpojumiem ir bijuši iekļauti paša ģimenes locekļa vai citas tādas personas deklarācijā, kam ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāja ģimenes locekli;
• apdrošināšanas sabiedrības izziņu, kas apliecina, ka fiziskās personas noslēgtais līgums (iegādātā polise) par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) atbilst likuma noteiktajām prasībām, un kurā ir norādīts apdrošināšanas līguma darbības periods, apdrošinātā persona (vārds, uzvārds, personas kods) un taksācijas gadā samaksātā apdrošināšanas prēmiju summa un apdrošināšanas prēmiju summas sadalījums pa gadiem.

11. Autoratlīdzības

Tāpat kā līdz šim, nodokļa maksātājam ir tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas atskaitīt zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu, šādā apmērā:

1) 40% no autoratlīdzības (honorāra) summas:

• par mūzikas darbu (operas, baleti, operetes, mūzika citiem skatuves darbiem, kamerdarbi, simfoniskie, vokāli simfoniskie un kora darbi, darbi pūtēju orķestrim) radīšanu un publicēšanu;
• par skulptūru, monumentāli dekoratīvās glezniecības, dekoratīvi lietišķās un noformētājas mākslas, stājglezniecības, teātra dekorāciju mākslas un dažādas tehnikas grafikas darbu radīšanu;

2) 30% no autoratlīdzības (honorāra) summas:

• par māksliniecisku grafiku un fotodarbu radīšanu iespiešanai un izstādēm, kā arī datorgrafiku un videodarbu radīšanu;
• par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecības paraugu radīšanu (no honorāra par to izmantošanu pirmajos divos gados);

3) 25% no autoratlīdzības (honorāra) summas – par citiem mūzikas darbiem;

4) 20% no autoratlīdzības (honorāra) summas:

• par arhitektūras projektu radīšanu;
• par dizaina projektu radīšanu;

5) 15% no autoratlīdzības (honorāra) summas par citu darbu radīšanu.

Ja faktiskie izdevumi pārsniedz šīs normas, tad nodokļu maksātājs var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju un atskaitīt attaisnotos izdevumus, pamatojoties uz maksājumu dokumentiem.

12. Bruto darba samaksa

Par fiziskās personas bruto darba samaksu uzskatāma darbinieka darba samaksa (arī piemaksa un prēmija uzskatāma par darba samaksu) pirms neapliekamā minimuma, nodokļa atvieglojumu, attaisnoto izdevumu un citu ieturējumu atskaitīšanas. Bruto darba samaksa neietver fiziskajai personai uz darba attiecību pamata piešķirto papildu labumu vērtību. Līdz ar to labums no darba devēja auto netiek pieskaitīts pie bruto darba samaksas.

13. Atvieglojumi un neapliekamais minimums

Ja darbinieks atrodas bezalgas atvaļinājumā, viņam ir tiesības gan uz neapliekamo minimumu, gan atvieglojumiem.

14. Darbinieki ārvalstīs

Darba devējs iesniedz VID attiecīgās ārvalsts nodokļu administrācijas apliecinājumu par to, ka saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām Latvijas Republikas darba devēja pastāvīgā pārstāvniecība ir reģistrēta attiecīgajā valstī un tajā nodarbināto algotā darba ienākumi tiek aplikti ar ārvalsts ienākuma nodokli. Fiziskās personas uz darba attiecību pamata gūto ienākumu pastāvīgajā pārstāvniecībā darba devējs norāda atsevišķā paziņojumā par fiziskai personai izmaksātajām summām saskaņā ar MK 2008. gada 25. augusta noteikumu Nr. 677 „Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem” 1. vai 2. pielikumu.

15. Paziņojums par neapliekamiem ienākumiem

Ienākuma izmaksātājs paziņojumu VID neiesniedz, ja fiziskajai personai taksācijas gada laikā izmaksātā neapliekamo ienākumu summa (piemēram, personiskā manta) ir bijusi mazāka par četrkāršotu mēneša neapliekamo minimumu (35 x 4 = 140 lati).