SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
29. jūnijā, 2010
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses
10
10

Kā atšķirt saimnieciskos izdevumus no nesaimnieciskiem

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Iztrūkumu vai izlaupījumu dēļ radušos zaudējumus uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, ja nodokļu maksātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu zaudētās vērtības.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Saimniecisko izdevumu precīza atspoguļošana grāmatvedībā ir svarīga jebkuram uzņēmējam. No tā, cik objektīvi un atbilstoši likumu prasībām tie uzskaitīti un iegrāmatoti, atkarīga ar nodokļiem apliekamo ienākumu summa.

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodoklis” 5. pantā noteikts, ka pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus:

  • īpašnieku vai darbinieku atpūtai,
  • atpūtas ceļojumiem,
  • izklaidēšanās pasākumiem,
  • ar saimniecisko darbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar nodokļa maksātāja autotransportu,
  • pabalstiem,
  • dāvinājumiem,
  • dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem,
  • kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.

Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī:

  • ziedojumi vai dāvinājumi citām personām,
  • galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu,
  • atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem,
  • un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

Par izdevumiem, kas nav saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un kurus nevar sadalīt personāli nodokļu maksātāja darbiniekiem, palielina nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā. 2010. gadā šo summu UIN deklarācijā palielina par koeficientu 1,5. Tādējādi šis slogs tiek piemērots līdzīgās daļās kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Agrāk uzņēmumam bija visai izdevīgi nesaimnieciskos izdevumus nepersonificēt un nomaksāt tikai 15% UIN. Tādējādi uzņēmumam papildus nekas lieks nebija jāmaksā – ko ielika izmaksās, to caur UIN deklarāciju atlika atpakaļ, un rezultāts bija LVL 0. Savukārt VSAOI no darba devēja bija/ir 24,09%, darbiniekam vēl ietur VSAOI 9% un IIN (25% - 23%). Šobrīd šī situācija ir mainījusies. Tādēļ ir vērts padomāt.

Izmaksātās nodokļu maksātāja kompensācijas par darbiniekiem vai darījumu partneriem nodarīto kaitējumu nelaimes gadījumos ir uzskatāmas par saimnieciskās darbības izdevumiem.

Apliekamo ienākumu nepalielina par to izdevumu summu, kuru darba devējs izmantojis, lai nodrošinātu dzeramā ūdens iegādi darbiniekiem darbavietā.

Apliekamo ienākumu nepalielina par to izdevumu summu, kuru darba devējs ir samaksājis, lai nodrošinātu Darba aizsardzības likuma 7., 8., 11., 12., 14. un 25. pantā noteikto pienākumu veikšanu, kā arī par izdevumiem, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa (piemēram, izdevumi vakcinēšanai pret ērču encefalītu mežā nodarbinātajiem vai vakcinēšanai pret infekcijas slimībām farmaceitisko un veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem).

No apliekamā ienākuma nedrīkst atskaitīt maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu izveidošanas izdevumu summu.

Maksātājam piederošie vai tā lietošanā esošie sociālās infrastruktūras objekti ir:

  • dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti,
  • izglītības,
  • kultūras,
  • sporta,
  • sabiedriskās ēdināšanas un
  • medicīniskās aprūpes iestādes,

kuru pakalpojumi tiek sniegti un īres maksa noteikta par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai bez maksas, ja šie objekti nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību.

Nodokļu maksātāja lietošanā esošie dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, kā arī izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes ir uzskatāmas par sociālās infrastruktūras objektiem, ja minēto objektu izmantošana vai iestāžu sniegtie pakalpojumi nav nodokļu maksātāja komercdarbība.

Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita izdevumus darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai nokļūt pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu. Tādējādi šādi gadījumi ir jāatrunā grāmatvedības organizācijas dokumentos, aprakstot kārtību par auto izmantošanu saimnieciskajā darbībā.

Nesamazina, ja nav ekonomiskās saistības

Nodokļu maksātājs savu apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par summām, kuru izmaksāšana nav ekonomiski saistīta ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Pārbaudot nodokļu maksātāja apliekamā ienāku­ma pareizību, Valsts ieņēmumu dienests nosaka, vai izdevumi ir ekonomiski saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, kā arī izvērtē to būtību un izmaksāšanas pamatu.

Pie izdevumiem, kas nav eko­nomiski saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita preces zudumus un norakstīto preču vērtību, kas pārsniedz nodokļu maksātāja plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam. Plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam aprēķina, pamatojoties uz faktisko preču zudumu vērtību iepriekšējos trijos taksācijas periodos. Jaunizveidotiem komersantiem, kā arī tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo preču sortiments ir būtiski mainījies, plānoto zudumu normas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā komersanta taksācijas gada prognozi un ievērojot saimnieciskās darbības specifiku. Ja preces zudumu norma ir noteikta speciālā normatīvajā aktā, nodokļu maksātājs preces zudumu normu nosaka saskaņā ar speciālajiem normatīvajiem aktiem (attiecas uz akcīzes precēm).

Nodokļu maksātājam iztrūkumu vai izlaupījumu dēļ radušos zaudējumu summas uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, un par to summu apliekamo ienākumu nepalielina, ja nodokļu maksātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības, un par notikušo nekavējoties paziņojis izmeklēšanas iestādēm, un ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu vai pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.

Reklāmas un loterijas

Par saimnieciskās darbības izdevumiem, kuriem nav piemērojama likuma 5. panta ceturtā daļa attiecībā uz nesaimnieciskajiem izdevumiem, uzskatāmi reklāmas izdevumi par laimestiem vai balvām, kuras tiek laimētas, izlozētas vai dāvinātas, saimnieciskās darbības veicējam reklāmas nolūkā organizējot konkursus, kuru rezultāti tiek atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, vai izdevumi, nodrošinot balvas citu fizisko vai juridisko personu organizētajos konkursos, ja šo konkursu norises vietā ir attiecīgā saim­nieciskās darbības veicēja reklāma, konkursi tiek organizēti, lai paplašinātu savas produkcijas (pakalpojumu) noieta tirgu, un dalībnieku loks šajos konkursos netiek citādi ierobežots, kā vienīgi nosakot, ka dalībniekam jānopērk attiecīgā prece vai jāatbild uz kādu jautājumu.

Minētā norma nav piemērojama arī tad, ja nodokļu maksātājs, kas Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmis loterijas atļauju, rīko preču vai pakalpojumu loteriju un maksā valsts nodevu 25 procentu apmērā no laimestu fonda.

Savukārt šī norma ir piemērojama kā nesaimnieciski izdevumi, ja  reklāmas kampaņas ietvaros tiek izmantotas naudas balvas, kuru saņēmēju nodokļu maksātājs nevar identificēt (piemēram, naudas zīmes ir preces iepako­jumā), kā arī likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajos gadījumos nevar ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Darba auto privātām vajadzībām

Ja no transportlīdzekļa izmantošanas personīgām vajadzībām ir gūts labums, par ko tiek veikti IIN maksājumi un VSAOI iemaksas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek labumu, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgām vajadzībām, transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī, par kuru veikti minētie maksājumi un iemaksas, un darba devēja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

Izdevumu vai izdevumu daļas summai, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību, un zaudējumu summai, kuru radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana, apliekamā ienākuma palielināšanai piemēro koeficientu 1,5.

Koeficientu 1,5 nepiemēro ziedojumu summām, kuras ziedotas likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.1 pantā minētajām institūcijām un par kurām ziedotājs piemēro šā likuma 20.1 pantā noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu.

Izklāstu par saimnieciskiem un nesaimnieciskiem izdevumiem tomēr vajadzētu iekļaut grāmatvedības organizācijas dokumentos, lai vēlāk nerastos strīdus gadījumi par situāciju, kad nevar izvērtēt uzņēmuma ekonomisko saistību ar konkrētiem izdevumiem.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI