Arvien lielāka atklātība publisko iepirkumu laukā

Lielāku skaidrību par darījumiem, kuros tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, interesenti līdz šim varēja atrast Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē. Taču, protams, šajos meklējumos devās īpaši ieinteresēti vai kašķīgi noskaņoti tīmekļa apmeklētāji. Parasti, kā jau minēts, viss beidzas ar izbrīnu vai sašutumu. Tagad sperts liels solis pretī publisko iepirkumu izgaismošanai.

No 1. maija spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 399 „Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 6. marta noteikumos Nr. 171 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā””.

Noteikumi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu

Šie grozījumi nozīmē to, ka iedzīvotājiem katras tiešās valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības interneta vietnē turpmāk būs brīvi pieejama informācija par šīs iestādes veiktajām finansiālajām darbībām un finanšu pārskaitījumiem juridiskajām personām, nodrošinot plašu publisku piekļuvi informācijai par valsts budžeta izlietojumu katrā iestādē. Turklāt ir jānodrošina arī tiešsaiste ar interneta mājaslapas apmeklētājiem – lai viņi var uzdot jautājumus un arī saņemt uz tiem atbildes.

Priekšlikumus minētajiem MK grozījumiem izstrādājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), un tie izdoti saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10. panta sesto daļu.

"Prasība par publisko iepirkumu līgumu obligāto atspoguļojumu interneta vietnēs mudinās šo pakalpojumu ieviest tām retajām iestādēm, kuras vēl nav iekārtojušas savas interneta mājaslapas. "

Likumā, cita starpā, teikts:

1. Iestāde informāciju sniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc privātpersonas pieprasījuma.
2. Ievērojot labas pārvaldības principu, iestāde pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai.
3. Vispārpieejamo informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.
4. Ja pieprasītās informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju, iestāde izsniedz tikai to informācijas daļu, kas ir vispārpieejama. To informācijas daļu, kas ietver ierobežotas pieejamības informāciju, izsniedz, ievērojot šajā likumā noteikto īpašo kārtību.
5. Iestāde var vienoties ar informācijas pieprasītāju par pastāvīgu sadarbību tās rīcībā esošās informācijas nodošanā atkalizmantošanai.
6.  Kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, nosaka Ministru kabinets.

Laura Gintere, RAPLM Informācijas sabiedrības politikas departamenta nodaļas vadītāja, stāsta: „Tagad katrai iestādei savā interneta mājaslapā ir pienākums publiskot informāciju par publiskajiem iepirkumiem, un tajā ir jānorāda ne tikai līguma veids – vai tie ir būvdarbi, preces vai pakalpojumi –, bet arī līguma noslēgšanas datums, darbības termiņš, līguma priekšmets, piegādātājs, līguma summa, kas ļautu secināt par izlietotajiem līdzekļiem un to, vai līgums ir izpildīts. Līdz šim iestādēm nebija noteikts pienākums publiskot sīku informāciju par noslēgtajiem līgumiem un to īstenošanas progresu, kā arī izlietotajiem līdzekļiem.”

Iepirkumu līgumu gaita - Finanšu ministrijas un Valsts kases ziņā

Pērn Ministru kabineta 25. jūnija sēdē vienlaikus tika dots uzdevums Finanšu ministrijai sadarbībā ar Valsts kasi un RAPLM izstrādāt risinājumu, lai internetā brīvi būtu pieejama informācija par valsts pārvaldes iestāžu katru dienu veiktajām transakcijām, tādējādi nodrošināt sabiedrībai piekļuvi informācijai par katras valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskajām personām veiktajiem pārskaitījumiem, kas ļautu izsekot un izprast iestāžu noslēgto līgumu īstenošanas gaitu un izlietotos līdzekļus; noteikumu projekta kontekstā ir noteikta minimālā publiskojamā prasība informācijai par līguma virzību, t.i., līguma noslēgšanas datums un darbības termiņš, kā arī līguma summa, kas kopsakarībā ļauj secināt gan par izlietotajiem līdzekļiem, gan īstenošanas to, vai līgums ir izpildīts vai ne.

"Šīs izmaiņas tieši mudina iestādes un pašvaldības izvērst elektronisko saziņu starp sabiedrību un iestādēm, tādējādi ļaujot samazināt korespondences izmaksas un ietaupot gan iestāžu darbinieku, gan to klientu laiku."

L.Gintere skaidro: „Tā bija Ministru prezidenta iniciatīva. Ministru kabineta 2009. gada 25. jūnija sēdē pieņemtajā „Pasākumu plānā valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai” paredzēts, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar Valsts kasi ir pienākums izstrādāt iepirkumu procesa gaitas sīkāku atspoguļojumu. Bet uz RAPLM kompetenci tieši attiecas MK noteikumos iekļautā jaunā sadaļa par publisko iepirkumu – 1.13., kur ir minēts līguma veids, noslēgšanas datums, darbības termiņš, līguma priekšmets, piegādātājs un līguma cena. Šiem datiem ir jābūt brīvi pieejamiem tiešās valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību interneta mājaslapās.” Tātad par iepirkumu līgumu izpildes gaitas atspoguļojumu gādās Valsts kase un Finanšu ministrija.

L.Gintere uzsver – prasība par publisko iepirkumu līgumu obligāto atspoguļojumu interneta vietnēs mudinās šo pakalpojumu ieviest tām retajām iestādēm, kuras vēl nav iekārtojušas savas interneta mājaslapas.

Bez slīdošajām ziņām iztiksim, bet e-pakalpojumiem jābūt

MK noteikumos Nr. 171 ir minētas noteiktas prasības informācijai kopumā, kas ir jānodrošina pašvaldību un valsts iestāžu interneta vietnēs ne tikai saistībā ar publiskajiem iepirkumiem. Bet jaunajos šo noteikumu grozījumos ir precizēts, piemēram, pakalpojumu sadaļas saturs:

„11.3. Sadaļā „Pakalpojumi” iekļauj iestādes sniegto pakalpojumu sarakstu, kā arī saiti uz attiecīgo pakalpojumu vienotajā pakalpojumu portālā (www.latvija.lv). Pašvaldības, kurām informācija par tās sniegtajiem pakalpojumiem nav pieejama vienotajā pakalpojumu portālā, par pakalpojumiem ievieto vismaz šādu informāciju:

11.3.1. darbības, kas personai jāveic, lai saņemtu pakalpojumu, un pakalpojuma saņemšanai nepieciešamo dokumentu uzskaitījums, norādot saiti uz pieteikuma veidlapu (kas pieejama elektroniski), vai atbilstošs elektroniskais pakalpojums un norāde par nepieciešamajiem pielikumiem;

11.3.2. laikposms, kurā iestāde pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanu (informē par to, vai sniegs pakalpojumu);

11.3.3. pakalpojuma maksa (ja tāda ir) saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi; /../.”

"Iedzīvotājiem pamazām tiek dota arvien plašāka iespēja vismaz ar savu viedokli līdzdarboties valsts pārvaldē, sekot līdzi norisēm."

Šīs izmaiņas tieši mudina iestādes un pašvaldības izvērst elektronisko saziņu starp sabiedrību un iestādēm. Līdzšinējās MK noteikumu Nr. 171 prasības par elektroniski iesniedzamo dokumentu formātu tikai netieši norādīja uz iespēju sazināties ar iestādi elektroniski.

„Daudzu pašvaldību un ministriju mājaslapās jau ir sadaļa „e-iesniegums”, kur iedzīvotāji var sūtīt savus jautājumus, priekšlikumus, un uz tiem obligāti ir jāatbild,” stāsta Elita Zvaigzne, RAPLM Informācijas sabiedrības politikas departamenta konsultante. „Informāciju gan iestādē, gan iedzīvotājiem pašiem visērtāk un lētāk ir apstrādāt tieši elektroniskā veidā,” piebilst L.Gintere. „Ne mazāk svarīga ir publiska domu apmaiņa par dažādiem projektiem, izstrādājamiem dokumentiem. Piemēram, mēs RAPLM mājaslapā esam atvēruši diskusiju sadaļu, kur iedzīvotāji izsaka savus viedokļus.”

MK noteikumu grozījumi naudas taupības dēļ līdz 2013. gada 1. jūlijam gan attālinājusi prasību izpildi par vienkāršās sindicēšanas pakalpojuma (jeb slīdošo ziņu) ieviešanu iestāžu interneta vietnēs, kā arī par attēlu ievietošanas un lasāmības nosacījumiem – gan burtu lieluma, gan teksta izteiksmīguma un saprotamības ziņā. Taču, kā piebilst L.Gintere, ja pašvaldībām un valsts iestādēm rocība atļauj, to darīt, protams, drīkst.

Pārstaigājot tīmekli, redzams, ka jau tagad daudzu pašvaldību (piemēram, Amatas un Vecpiebalgas novadu, Jēkabpils pilsētas) mājaslapās ievietota gan informācija par iepirkumiem, gan nodrošināti e-pakalpojumi.

Iedzīvotājiem pamazām tiek dota arvien plašāka iespēja vismaz ar savu viedokli līdzdarboties valsts un pašvaldību pārvaldē, sekot līdzi norisēm. Tagad jādomā – vai vēlamies un protam to izmantot?