Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jo nedrošāks, nepazīstamāks vai nekontrolējamāks darījuma partneris, jo nopietnāk jānoformē dokumenti un jo lielāka iespējamība, ka naudu atpakaļ neatgūsi.
FOTO: A.F.I
Aizdevumi, kredīti, parādi – pēdējo gadu laikā šī tēma no dažādiem aspektiem ir bijusi aktuāla vai katram. Vēl pirms 15-20 gadiem nedēļu pirms algas aizņēmāmies pa piečukam no radiem un kolēģiem, noformējot šos darījumus ar goda vārdu. Vēlāk vēlmes kļuva tik plašas un iespējas tik civilizētas, ka varējām aizņemties jau tūkstošus. Tiesa gan, ar goda vārdu te vairs nepietika, tādēļ iepazināmies ar gariem kredītlīgumiem, galvojumiem un ķīlām.
Tagad, zūdot darbam un pieaugot nodokļiem, vajadzība pēc papildu naudas vēl arvien ir liela, bet iespējas to saņemt gan sarūk - par pāris simtiem nu jau prasa likt ķīlā pat dvēseli. Skaidrs ir tikai viens: visos laikos cilvēki viens no otra (fiziska persona no fiziskas personas) aizņemsies un viens otram aizdos. Bet kā to visu noformēt? Ticēt uz vārda vai arī iet ar topošo parādnieku pie notāra vai mācītāja?
Aizdevuma noformēšanas un parāda atgūšanas iespējas ir ļoti plašas, tāpēc nevar noteikt vienu vai divus labākos juridiskos instrumentus. Aizdevuma līgumiem, vekseļiem, parādzīmēm, notariāli apstiprinātiem aktiem, kas apliecina aizdevuma faktu, ir gan savi plusi un mīnusi, gan sava izmantošanas specifika. Arī divu līdzīgu darījuma dokumentu izmantošana tiesas prāvā un piedziņas procesā, kad parāds netiek atmaksāts labprātīgi, var noritēt ļoti atšķirīgi. Par iemeslu tam parasti ir ne tikai un ne tik daudz aizdevuma dokumentu noformēšanas nepilnības, bet arī darījuma izpildes gaita, parādnieka pretestība, procesuālās formalitātes un pat valsts ekonomikas norises.
Viens no veidiem, kā noformēt aizdevumu starp divām fiziskām personām, ir aizdevuma līgums.
Aizdevuma līguma pamati
Civillikuma (CL) 12. nodaļas pirmā apakšnodaļa satur pamatnoteikumus par aizdevuma līgumiem. Kaut arī likums neprasa aizdevumu obligāti noformēt rakstveidā, tomēr tas būtu vēlams, lai atvieglotu pierādīšanu, ja kāda no pusēm vienošanos nepilda.
Piemēram, saskaņā ar CL 1940. pantu pusēm vajadzīgs nodoms noslēgt tieši aizdevuma līgumu, bet, ja, piemēram, parādniekam izdosies pierādīt, ka no iedotās naudas bija norunāts atdot tikai daļu, tad pārējā summa var tikt atzīta par dāvinājumu. Vislabākais veids, kā pierādīt pušu nodomus, ir viņu parakstītais dokuments. Turklāt svarīgs ir ne tik daudz dokumenta noformēšanas veids (ar roku rakstīts, notariāli apliecināts u.c.) vai nosaukums, cik tā saturs. Līgumu var rakstīt kaut uz avīzes malas, ja vien ir fiksēts informācijas minimums un abu pušu paraksti.
Aizdevumu apliecinošajā dokumentā ir skaidri jānorāda kas, kam, ko un cik aizdod, uz kādu laiku un vai par aizdevumu maksājami procenti. CL 1936. pants nosaka, ka aizdevējam ir jābūt aizdodamo lietu īpašniekam vai jārīkojas to īpašnieka uzdevumā vai ar viņa piekrišanu. No tā ir atkarīgs, kam būs tiesības saņemt aizdevuma atmaksu. Jāatceras, ka aizdevējam jeb kreditoram ir svarīgi pierādīt aizdevuma došanas faktu, bet parādniekam ir tikpat svarīgi pierādīt, ka viņš ir parādu atdevis un atdevis to īstajai personai. Pušu identificējoša informācija ir jebkura darījuma svarīgākā sastāvdaļa. Līgumā vajadzētu vismaz norādīt pušu vārdus, uzvārdus un personas kodus. Ļoti vēlams norādīt adresi (deklarēto un faktisko).
Nav svarīgi, cik daudz vai maz datu norādīsiet, galvenais, lai, pirmkārt, šie dati ļautu jebkurai personai nepārprotami identificēt darījuma puses un, otrkārt, ļautu atrast šīs personas vai tās piederīgos. Piemēram, ja parādniekam ar sievu ir kopmanta, tad parādu var prasīt arī no sievas; radi var pastāstīt, kur parādnieks atrodas - varbūt neatdod parādu, jo ir miris...
"Notāra piedalīšanās aizdevuma darījuma noformēšanā nav obligāta, tā arī nenodrošinās parāda savlaicīgu atdošanu, kā arī neļaus piedzīt parādu bez tiesas starpniecības."
Attiecībā uz aizņēmēju (parādnieku) ir svarīgi, lai tā būtu rīcības spējīga persona. CL 1939. pants paredz, ka aizņēmums, ko noslēgusi aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, piemēram, bērns, bez aizbildņa vai aizgādņa piekrišanas nav spēkā.
Norādiet, kas tieši tiek aizdots un kādā daudzumā. Aizdot var ne tikai naudu, bet jebkādas atvietojamas lietas (auzu maisu, zelta gredzenu utml.). Galvenais ir precīzi šo lietu aprakstīt (valūtas nosaukums, lietas nosaukums) un norādīt to daudzumu. Ja nauda vai citas aizdotas lietas tiek nodotas parādniekam brīdī, kad tiek parakstīts aizdevuma līgums vai sastādīta parādzīme, tad to var norādīt jau pašā dokumentā, lai vēlāk nav jāraksta atsevišķs apliecinājums par naudas vai lietu nodošanu un pieņemšanu.
Nenāks par ļaunu, ja ciparus uzrakstīsiet ar vārdiem, jo tas pasargās abas puses no lieko ciparu „parādīšanās” vai citādām to pārvērtībām. Tikai jāseko, lai ciparu un to vārdiskā atšifrējuma vērtība neatšķirtos jau ierakstīšanas brīdī. Ja puses ir paredzējušas, ka aizdotās lietas, izņemot naudu, būs jāatdod naudā, tad var norādīt arī aizdoto lietu cenu aizdevuma došanas laikā, jo tieši pēc šīm cenām aizdevums būs jāatdod, kā to paredz CL 1944. pants.
Lai vēlāk nebūtu jāsūta parādniekam īpašais uzteikums un jānogaida CL 1945. pantā noteiktais sešu mēnešu termiņš, vēlams uzreiz norādīt termiņu, līdz kuram aizdevums tiek piešķirts. Šis termiņš ir svarīgs arī parāda bezstrīdus piedziņai brīdinājuma kārtībā, jo viens no šī procesa priekšnosacījumiem ir tas, ka saistības izpildes termiņš parādniekam jau ir iestājies. Tāpat precīzi ir jāatrunā pušu vienošanās par procentiem, ja tādi ir plānoti. Bez īpašas vienošanās kreditors var pieprasīt no parādnieka tikai likumiskos nokavējuma procentus.
Apkopojot visu teikto, visīsākais aizdevuma līgums varētu izskatīties šādi:
„Rīgā, 2010. gada 3.aprīlī, es, Artūrs Bērziņš, personas kods 123456-78910, dzīvojošs Rīgā, Aizdevēju ielā 1, aizdevu Andim Kalniņam, personas kods 109876-54321, dzīvojošam Rīgā, Parādnieku bulvārī 3, LVL 10,00 (desmit latus) ar atdošanas termiņu līdz 2010. gada 15. aprīlim. Minēto summu A.Kalniņš ir saņēmis pilnā apmērā, ko apliecina ar savu parakstu uz šī dokumenta. Pušu paraksti.”
Uzmanību! Banku pārskaitījumi!
Vēl īsāku aizdevuma darījumu var padarīt pārskaitījums. Ja tiek aizdota nauda, tad to var vienkārši pārskaitīt no aizdevēja konta uz parādnieka kontu bankā, maksājuma mērķī ierakstot „aizdevums līdz 2010. gada 1. aprīlim”. Tad aizdevuma summa un identificējoša informācija par pusēm jau būs iekļauta pārskaitījuma informācijā, bet naudas saņemšanas fakts būs neapstrīdams. Pārskaitījuma gadījumā atklāts paliek tikai jautājums par naudas saņēmēja nodomu šo naudu aizņemties. Tādēļ, ja jūsu kontā ienāk šāds pārskaitījums, tad to pēc iespējas ātrāk ir jāpārskaita atpakaļ nosūtītājam.
Pārskaitījums uz bankas kontu ir arī visdrošākais pierādījums tam, ka esat parādu atdevis. Tikai jāseko, lai pārskaitījums notiek tieši uz aizdevēja kontu.
Drošāk – pie notāra
Ja tiek aizdotas nozīmīgākas summas un tās tiek nodotas skaidrā naudā, tad aizdevuma darījumu var apliecināt pie notāra. Zvērināts notārs apliecina darījuma pušu parakstus, iepriekš pārbaudot personu identitāti. Par papildu samaksu tas var pārbaudīt arī pašu darījumu un apliecināt naudas nodošanas faktu. Notāra piedalīšanās aizdevuma darījuma noformēšanā nav obligāta, un tā nenodrošinās parāda savlaicīgu atdošanu, kā arī neļaus piedzīt parādu bez tiesas starpniecības. Taču neatņemama priekšroka ir darījuma ticamība, jo faktus, kurus apliecinājis zvērināts notārs, ir ārkārtīgi grūti apstrīdēt.
Tomēr galvenais iemesls, kādēļ aizdevumu būtu vērts noformēt pie notāra, ir iespēja aizdevējam izmantot pret parādnieku tādu instrumentu kā saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pašlaik ir visātrākais tiesāšanās veids, kas ļauj aizdevējam saņemt izpildu dokumentu jau desmit dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas tiesā.
"Līgumu var rakstīt kaut uz avīzes malas, ja vien ir piefiksēts informācijas minimums un abu pušu paraksti."
Ja aizdevums nav bijis apliecināts notariāli, tad aizdevējs var izmantot citu instrumentu - saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Šis process aizņem aptuveni mēnesi, un tajā jau tiek iesaistīts arī parādnieks, kas var apturēt kreditoram labvēlīgā tiesas lēmuma pieņemšanu.
Visbeidzot, ja aizdevējam nav izdevies piedzīt parādu ar „īso tiesu”, tas var vērsties tiesā parastajā prasības kārtībā. Šajā gadījumā jau nav tik svarīgi, vai aizdevuma līgums ir noformēts rakstveidā un cik garš tas ir, jo lieta tiesā tiks izskatīta pēc būtības, un, ņemot vērā lietu izskatīšanas termiņus, pusēm būs daudz laika, lai pierādītu un apstrīdētu visus darījuma apstākļus. Tikai jāatceras, ka ar mutiskiem apgalvojumiem vien tiesā tālu netikt, it īpaši ja otrā puse visu noliedz. Tātad, jo rūpīgāk puses vienosies par visām aizdevuma sastāvdaļām un pacentīsies to visu noformēt rakstiski, jo ātrāk un vieglāk noritēs tiesāšanās, ja darījums netiks izpildīts.
Naudas atgūšana un... neatgūšana
Ko darīt, ja nauda aizdota, bet tās atgūšana ir apdraudēta?
Un, lūk, vēl viens naudas aizdošanas zelta likums. Daudz svarīgāk par to, kā aizdot naudu, ir tas, kam aizdod. Jo nedrošāks, nepazīstamāks vai nekontrolējamāks darījuma partneris, jo nopietnāk jānoformē dokumenti un lielāka iespējamība, ka naudu atpakaļ neatgūt.
