Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Darba devēja pienākums ir sniegt ziņas Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā vienu dienu, pirms darba ņēmējs pie viņa uzsāk darbu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Noteikumos Nr. 942 ir ļoti būtiski grozījumi, proti, darba devējs ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona uzsāk darbu, katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmējiem (1. pielikums).
Ziņas par darba ņēmējiem, kuri ir mainījuši vai zaudējuši likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto darba ņēmēja statusu, darba devējs iesniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad persona ir mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu.
Ziņas par darba ņēmējiem, kuriem piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas vai beidzies atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, darba devējs iesniedz ne vēlāk kā līdz tā mēneša piektajam datumam, kas seko mēnesim, kurā darba ņēmējam piešķirts vai beidzies atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas.
Tādējādi ar šiem grozījumiem valdība cer samazināt aplokšņu algu sistēmu.
Tomēr, neraugoties uz to, ja arī darba devējs neiesniedz laikus ziņas par darba ņēmējiem, atbildība par šādu pārkāpumu ir niecīga. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.8 pants paredz, ka naudas sods par informatīvās deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, fiziskajām un juridiskajām personām ir desmit latu.
Diez vai šāds necils soda mērs atturēs negodīgus darba devējus pārtraukt darbiniekiem maksāt algu aploksnēs.
Atgādinājumam
Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1 pantā paredzēta maksātāju atbildība par citiem likuma pārkāpumiem.
Ja darba devējs ir nodarbinājis vai nodarbina personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, un darba devējs ir aprēķinājis vai izmaksājis vai viņam bija jāaprēķina un jāizmaksā darba ņēmējam ienākums, no kura bija jāaprēķina obligātās iemaksas, bet šis ienākums nav uzrādīts grāmatvedības uzskaitē un Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un no tā nav aprēķinātas obligātās iemaksas, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst personai izmaksātajai atlīdzībai, ja tās lielumu ir iespējams noteikt un ja tā ir lielāka par Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas apmēru, vai Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram, ja faktiskā atlīdzība ir vienāda vai mazāka par to vai ja faktisko atlīdzību nav iespējams noteikt.
Ja darba devējs ir nodarbinājis vai nodarbina personu, noslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, bet tai izmaksātie ienākumi, no kuriem bija jāaprēķina obligātās iemaksas, nav uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un no šiem ienākumiem nav aprēķinātas obligātās iemaksas, Valsts ieņēmumu dienests piedzen no darba devēja obligātās iemaksas no summas, kas atbilst personai faktiski izmaksātajai atlīdzībai, un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā.
Ja nav iespējams noteikt periodu, kurā darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, nodokļu administrācija no darba devēja piedzen obligātās iemaksas, kas noteiktas no aprēķinātā un izmaksātā atlīdzības apmēra par visu to kalendāra mēnesi, kurā pārkāpums ir atklāts.
Ja tiek konstatēts, ka darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, bet nodokļu administrācijai nav iespējams nodarbināto personu identificēt, obligātās iemaksas piedzen no aprēķināmā objekta, tās nepersonificējot.
"Darba devēja pienākums ir sniegt ziņas Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā vienu dienu, pirms darba ņēmējs pie viņa uzsāk darbu."
Ja darbiniekiem darba devējs aprēķinājis obligātās iemaksas no darba algas, kas ir mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu (180 lati), un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina (darba laika tabeles par summēto darba laiku), nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.
Noteikumi turpmāk paredz iekļaut darba devēja ziņojumā darba ņēmējus bērnus, kuri nav sasnieguši 15 gadu vecumu. Tā kā obligāto iemaksu maksātāji ir personas, kuras ir sasniegušas 15 gadu, darba devēja ziņojuma 4., 5., 6. un 7. ailē ieraksta nulli, bet 8. ailē - ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Pašnodarbinātajiem, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ziņojums nav jāiesniedz, jo nodokļa sadalījumu pa budžetiem veic Valsts ieņēmumu dienests.
Savukārt pašnodarbinātais, kas veic grāmatvedības uzskaiti (kārto ieņēmumu un izdevumu žurnālu), no aprēķinātā obligāto iemaksu objekta apmēra atskaita proporcionālo daļu par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām ir izsniegta darbnespējas lapa B, kā arī par dienām, kurās tas nav uzskatāms par obligāti sociāli apdrošināmu personu atbilstoši likumam „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Attiecībā uz ziņām par darba ņēmēju MK noteikumu 1. pielikumā nenorāda ziņas par darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts vai beidzies grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, atvaļinājums bērna tēvam vai adoptētājam, atvaļinājums saistībā ar adoptējamā bērna aprūpi vai atvaļinājums citai personai, kura faktiski kopj bērnu.
Iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem, kuri nav sasnieguši 15 gadu vecumu, piemēro to darba ņēmēju statusu, kuri ir apdrošināmi atbilstoši visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem (tātad raksta kodu 11).
