Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā jauni nosacījumi procentu maksājumiem un citi grozījumi

Likuma 6.⁴ panta „Apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem” ceturtā daļa izteikta jaunā redakcijā. Likuma pants papildināts ar jaunu 4.¹ un 4.² daļu, papildināta arī piektā daļa.

Šie grozījumi precizē, ka apliekamais ienākums nav jākoriģē par procentu maksājumiem, ko maksā par aizņēmumiem, kas saņemti no šādām personām:

1. kredītiestādēm, kuras ir Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenti, vai tādas valsts rezidenti, ar kuru Latvija ir noslēgusi nodokļu konvencijas;
2. Latvijas Republikas Valsts kases;
3. Ziemeļu Investīciju bankas;
4. Eiropas Rekon­strukcijas un attīstības bankas;
5. Eiropas Investīciju bankas;
6. Eiropas Padomes un attīstības bankas;
7. Pasaules Bankas grupas;
8. finanšu iestādes, kas atbilst likuma 6.⁴ panta 4.² daļas kritērijiem (tā ir Latvijas, citas ES dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju vai līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija vai līgums ir stājies spēkā; tā sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus, un tās uzraudzību veic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcija).

Apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem nav attiecināma arī uz Latvijas un citu Eiropas Ekonomikas zonas valstu publiskās apgrozības parāda vērtspapīriem.

Tātad likuma grozījumi turpmāk paredz koriģēt apliekamo ienākumu par procentu maksājumiem, kas tiks izmaksāti visiem rezidentiem – Latvijas juridiskām un fiziskām personām. Tomēr likuma pārejas noteikumi nosaka, ka šī likuma norma attiecas uz taksācijas periodu, kurš sākas 2010. gadā.

"Likuma grozījumi turpmāk paredz koriģēt apliekamo ienākumu par procentu maksājumiem, kas tiks izmaksāti visiem rezidentiem – Latvijas juridiskām un fiziskām personām."

 Likuma 13. pants ir papildināts ar jaunu 8.¹ un 8.² daļu, kas attiecas uz nodokļa maksātāju, kurš publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikā veic ilgtermiņa ieguldījumus tam nodotajos publiskā partnera pamatlīdzekļos. Minētais nodokļa maksātājs izmaksu summu noraksta vienlīdzīgās daļās publiskās un privātās partnerības līgumā paredzētajā periodā.

Šā panta 8.¹ daļas noteikumi piemērojami arī:

1. publiskās un privātās partnerības procesiem, kas saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma normām uzsākti pirms Publiskās un privātās partnerības likuma spēkā stāšanās dienas un tiek turpināti atbilstoši Publisko iepirkumu likuma normām;
2. koncesijas līgumiem, ja Ministru kabinets vai attiecīgā pašvaldība Koncesiju likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu par koncesijas resursu nodošanu koncesijā un apstiprinājusi koncesijas piešķiršanas nosacījumus un turpmākās darbības tiek veiktas atbilstoši Koncesiju likuma normām.

 Likuma 27. pants ir papildināts ar jaunu 9. punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrības, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, uzskaita saņemtos ziedojumus, sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām, saņemto ziedojumu izlietojumu un šajā pārskatā ietveramo informāciju, kā arī pasākumus, kurus veic, ja ziedojums nav izmantots sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, kultūras vajadzību apmierināšanai vai koncerta, izrādes vai operas uzveduma veidošanai.