Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likums tagad paredz, ka darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē VID triju darba dienu laikā pēc tam, kad persona ir ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par darba ņēmējiem. Iepriekš tas bija jāizdara līdz nākamā mēneša 5. datumam.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Likumā ir precizēts jēdziens, kas ir darba ņēmējs.
Līdz šim saskaņā ar 1. pantā “Likumā lietotie termini” definēto darba ņēmējs bija Saeimas deputāts, pašvaldības deputāts, Ministru kabineta loceklis, komercsabiedrības valdes, padomes loceklis, prokūrists, kontrolieris, kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
Tas nozīmēja, ka, kaut arī valdes loceklim pēc dalībnieku lēmuma atlīdzība nav noteikta, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ziņojums bija jāiesniedz par valdes locekli tik un tā. Ziņojumā obligātās iemaksas un nodoklis tika uzrādīts 0.
"No 2009. gada 1. jūlija darba devējs, kas nav laikus iesniedzis darba devēja ziņojumus, vēlāk tos iesniegt nedrīkst."
No 2009. gada 1. jūlija šīs personas uzskatāmas par darba ņēmējiem, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Tas nozīmē: ja valdes loceklim atlīdzība faktiski nav noteikta, tad minētā persona 2009. gada 30. jūnijā zaudē darba ņēmēja statusu. Līdz ar to par darba ņēmēja statusa zaudēšanu ir jāiesniedz ziņas ar 25. kodu “darba ņēmēja statusa zaudēšana citos gadījumos”. Ja tas netiks izdarīts, tad Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē parādīsies informācija par darba ņēmējiem, kuri nesaņem atalgojumu.
Mainīts ziņojuma iesniegšanas termiņš
Likuma Pārejas noteikumi paredz, ka laika periodā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim saskaņā ar šo likumu noteikto termiņu, kurā darba devēji reģistrē katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā pēc darba devēja reģistrācijas vietas, nosaka atbilstoši likumam “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu no 2009. gada līdz 2012. gadam”. Un šī likuma 8. pants nosaka: darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā triju darba dienu laikā pēc tam, kad persona ir ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto darba ņēmēja statusu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par darba ņēmējiem. Iepriekš tas bija jāizdara līdz nākamā mēneša 5. datumam.
Kavētas atskaites
No 2009. gada 1. jūlija darba devējs, kas nav laikus iesniedzis darba devēja ziņojumus, vēlāk tos iesniegt nedrīkst. Turpmāk nokavētā ziņojumā norādītās summas (obligāto iemaksu objektu un obligātās iemaksas) ir jānorāda tekošajā darba devēja ziņojumā, un tām jābūt aprēķinātām par visiem tiem mēnešiem, par kuriem nebija iesniegti darba devēja ziņojumi.
"Starpība, kas tiek zaudēta pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja neapliekamā minimuma samazināšanas, ir 12,65 lati."
Neapliekamais minimums
No 2009. gada 1. jūlija mēneša neapliekamais minimums ir 35 lati. Līdz šim tas bija 90 latu. Tātad, ja ņem vērā minimālo algu 180 latu, tad zaudēt sanāk sekojošu summu:
((180 x 9%*) – 90) x 23% = 16,97 Ls iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
((180 x 9%) – 35) x 23% = 29,62 Ls
*9% ir sociālās apdrošināšanas iemaksu likme, ko maksā darba ņēmējs.
Tātad starpība, kas tiek zaudēta pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja neapliekamā minimuma samazināšanas, ir 12,65 lati.
Tādejādi no visu Latvijas apmēram viena miljona strādājošo atalgojuma budžetā papildus ienāks aptuveni 12,650 miljoni latu. Lielākā daļa no šīs naudas tiek pašvaldību budžetiem.
Par apgādājamiem neapliekamais minimums nav mainīts un joprojām ir 63 lati mēnesī.
