Vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) projekts Latvijā

SEPA projekta idejas rašanās

Vēsturiski SEPA projekts saistīts ar Eiropas iekšējā tirgus attīstību un nepieciešamību veicināt brīvu pakalpojumu kustību. Eiropas Padomes pieņemtā Lisabonas stratēģija jau 2000. gadā aicināja arī maksājumu pakalpojumu jomā izvēlēties inovācijas. Eiropas Komisija izdeva vairākus normatīvos aktus, kuru mērķis bija maksājumu pakalpojumu tirgus robežu likvidēšana. Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (Direktīva 2007/64/EK) bija nozīmīgs solis Eiropas maksājumu pakalpojumu tirgus juridiskā ietvara sakārtošanā. Vienlaikus arī Eiropas Centrālā banka iesaistījās SEPA projektā, regulāri publicējot SEPA progresa ziņojumus, kuros sniedza savu viedokli par tirgus pārmaiņām.

Reaģējot uz jaunajiem normatīviem, Eiropas bankas vienojās izveidot vienotu Eiropas maksājumu tirgu ar saskaņotiem un konsolidētiem maksājumu komerciālajiem, tehniskajiem un juridiskajiem nosacījumiem. Ar šādu galveno mērķi Eiropas bankas 2002. gadā nodibināja Eiropas Maksājumu padomi. Tiek uzskatīts, ka vienlaikus ar Eiropas Maksājumu padomes dibināšanu tika uzsākts SEPA projekts Eiropā. Eiropas Maksājumu padome darbojusies SEPA regulējošo normu ieviešanā praksē, izstrādājot SEPA rokasgrāmatas, ieviešanas vadlīnijas un ietvarus.

SEPA maksājumi

SEPA maksājumi attiecas uz trim maksāšanas līdzekļiem, kas dominē Eiropas valstu praksē, t.sk. Latvijas maksājumu tirgū, – SEPA kredīta pārvedumiem, SEPA tiešā debeta maksājumiem un SEPA karšu maksājumiem.

"Vēsturiski SEPA projekts saistīts ar Eiropas iekšējā tirgus attīstību un nepieciešamību veicināt brīvu pakalpojumu kustību."

Kredīta pārvedumi ir maksājumi, ko klienti veic savās internetbankās vai banku filiālēs, dodot rīkojumu samaksāt naudas līdzekļus no sava konta. Latvijas bankas, tāpat kā citas Eiropas bankas, SEPA kredīta pārvedumus piedāvā kopš 2008. gada 28. janvāra. SEPA kredīta pārvedums lielākoties ievieš pārmaiņas pārrobežu maksājumu jomā, taču nākotnē, pievienojoties eirozonai, visi klientu maksājumi būs SEPA maksājumi. Galvenais priekšnoteikums, lai varētu veikt SEPA maksājumu, ir zināt saņēmēja IBAN konta numuru. Latvijā jau kopš 2005. gada ir ieviests IBAN konta numura standarts, un tas tiek lietots kā vienīgais konta numura standarts gan iekšzemes, gan pārrobežu maksājumiem. Tālākais jau ir maksātāja bankas pārziņā, t.i., ievērot Eiropas Maksājumu padomes rokasgrāmatu un vadlīniju nosacījumus, kā arī no 2009. gada 1. novembra – jauno Maksājumu pakalpojumu likumu, kas ievieš Direktīvu 2007/64/EK.

SEPA kredīta pārvedumu galvenās pazīmes ir šādas:

1. visu ES valstu un Īslandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices banku klientu kontu sasniedzamība;
2. maksājuma izpilde par pilnu summu;
3. komisijas maksa tiek iekasēta atsevišķi no maksājuma, piemērojot dalīto metodi - maksātājs maksā maksātāja bankai, un saņēmējs maksā attiecīgi saņēmēja bankai;
4. maksājumam nav summas ierobežojuma;
5. maksimālais maksājuma izpildes laiks ir trīs darbdienas, bet sākot ar 2012. gada janvāri – viena darbdiena;
6. XML ziņojumu formāts;
7. vienotas kļūdaina maksājuma atmaksas procedūras.

Tiešā debeta maksājumi ir maksājumi, ko uzsāk saņēmējs, dodot rīkojumu norakstīt naudu no maksātāja konta. Šādus maksājumus visbiežāk izmanto pakalpojumu sniedzēji, piemēram, telekomunikāciju, televīzijas, atkritumu savākšanas uzņēmumi, tā atvieglojot klientiem rēķinu samaksu. Maksātājs šādiem tiešā debeta maksājumiem (autorizē maksājumus) piekrīt iepriekš, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu un/vai savu banku.

SEPA tiešā debeta maksājumus plānots ieviest vienlaikus ar Maksājumu pakalpojumu likuma stāšanos spēkā – ar 2009. gada 1. novembri. SEPA tiešā debeta maksājumu galvenās pazīmes:

1. maksājumu varēs saņemt jebkurš ES dalībvalstu, Īslandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices banku klients – konta turētājs;
2. iespēja veikt gan vienreizējos, gan regulāros tiešā debeta maksājumus;
3. naudas līdzekļu saņemšana saņēmēja kontā tajā pašā dienā, kad naudas līdzekļi norakstīti no maksātāja konta;
4. XML ziņojumu formāts, kas paredz paplašinātu maksājuma informāciju, piemēram, sūtītāja referenci;
5. vienotas kļūdaina maksājuma atmaksas procedūras;
6. speciāla tiešā debeta shēma posmam „uzņēmums-banka” un „banka-uzņēmums”.

"SEPA maksājumi attiecas uz trim maksāšanas līdzekļiem, kas dominē Eiropas valstu praksē, t.sk. Latvijas maksājumu tirgū, – SEPA kredīta pārvedumiem, SEPA tiešā debeta maksājumiem un SEPA karšu maksājumiem."

Karšu maksājumi ir maksājumi, ko klienti veic, izmantojot maksājumu karti, t.i., karšu maksājumi tirdzniecības vietās un skaidrās naudas izmaksas no bankomātiem. Iepriekš aprakstīto maksāšanas līdzekļu (SEPA kredīta pārvedumu un SEPA tiešā debeta maksājumu) prasības attieksies tikai uz eiro, savukārt SEPA karšu maksājumu prasības attieksies arī uz maksājumiem latos. SEPA karšu ietvars stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī, un tajā iesaistītās puses – bankas, maksājumu sistēmu nodrošinātāji un tirgotāji – pakāpeniski sākušas pāriet uz SEPA karšu ietvara prasībām. Bankas emitē maksājumu kartes, balstoties uz vienotajiem karšu standartiem, maksājumu sistēmu nodrošinātāji izmanto vienotus apstrādes tehniskos nosacījumus, un tirgotāji arī pieņem maksājumu kartes, izmantojot vienotus standartus. Pašlaik jau lielākā daļa Latvijas banku izdoto karšu un uzstādīto veikalu termināļu atbilst šīm prasībām, proti, nodrošina norēķinus ar viedkartēm, kur klients paraksta vietā autorizējas, ievadot PIN kodu. Svarīgi arī atlikušajām tirgotāju kasu sistēmām pāriet uz vienotajiem standartiem.

SEPA prasībām atbilstoša maksājumu apstrādes sistēma

SEPA maksājumu apstrādei pēc vienotiem nosacījumiem Eiropas maksājumu tirgū funkcionē vairākas klientu eiro maksājumu apstrādes sistēmas jeb tā dēvētās infrastruktūras. SEPA infrastruktūras nodrošina visu banku sasniedzamību Eiropā, tāpēc maksājuma izpildes ķēdē vairs nav nepieciešamas vairākas starpniekbankas. Lai maksājumu infrastruktūra būtu atbilstoša SEPA, līdzīgi kā tas ir iepriekš aprakstīto SEPA maksājumu gadījumā, arī infrastruktūrām izstrādātas SEPA prasības. Eiropas Maksājumu padome un Eiropas Centrālā banka izvirzījusi galvenos kritērijus, kas nosaka infrastruktūru atbilstību SEPA. Latvijā maksājumu infrastruktūru nodrošinātāji pakāpeniski plāno ieviest atbilstošos SEPA standartus.

SEPA projekta sākums Latvijā

Arī Latvijas bankas tika aicinātas piedalīties Eiropas Maksājumu padomē, un jau kopš 2004. gada tās ir iesaistījušās Eiropas banku kopdarbā. Kopš 2007. gada sākuma darbojas Latvijas Komercbanku asociācijas Maksājumu komitejas SEPA darba grupa, kas Latvijas banku sektoram izstrādāja SEPA ieviešanas plānu, ko apstiprināja 2008. gada maijā un publiskoja savā interneta lapā. Norādes uz to pārpublicētas gan Latvijas Bankas, gan Eiropas Centrālās bankas SEPA interneta lapas sadaļās. Banku plāns ietvēra galveno – Latvijas banku sektora apņemšanos līdz 2010. gada beigām ieviest SEPA prasībām atbilstošu eiro maksājumu piedāvājumu un SEPA projektu pabeigt līdz eiro ieviešanai Latvijā.

Kas notiek SEPA projektā Latvijā?

SEPA projekts Latvijā paplašinājās ārpus banku sektora 2007. gada nogalē, kad Eiropas Komisija vērsās pie dalībvalstīm ar aicinājumu organizēt SEPA maksājumu ieviešanas koordinēšanu. Lai visas projektā iesaistītās puses saskaņoti veiktu pāreju uz SEPA maksājumu prasībām, līdzīgi kā citās ES valstīs, arī Latvijā patlaban tiek izstrādāts Nacionālais SEPA plāns. Ar mērķi koordinēt SEPA ieviešanu pārējo iesaistīto pušu starpā un veidot Nacionālo SEPA plānu, Latvijas Republikas Eiro projekta Vadības komitejas Naudas un maksājumu sistēmu darba grupa 2008. gada nogalē nodibināja Nacionālo SEPA darba grupu.

Latvijas Nacionālais SEPA plāns

Latvijas Nacionālais SEPA plāns aprakstīs iesaistīto pušu lomas projektā un veicamajos darbos, kā arī laika periodu, kādā SEPA maksājumus plānots pilnībā ieviest Latvijas maksājumu tirgū. Latvijas Nacionālais SEPA plāns ietvers plašāku informāciju par SEPA maksājumiem, SEPA infrastruktūrām, SEPA juridisko ietvaru un standartiem, kā arī SEPA komunikācijas plānu. Nacionālā SEPA plāna galvenās norises atbilstoši Nacionālās SEPA darba grupas mandātam tiks iekļautas Eiro ieviešanas plāna pasākumu sarakstā.

Nacionālā SEPA darba grupa un iesaistīto pušu veicamie darbi

Nacionālā SEPA darba grupa veidota, aptverot visas SEPA projektā iesaistītās puses. Tajā pārstāvētas vairākas asociācijas: Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvā padome, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija. Valsts pārvaldes sektoru tajā pārstāv Latvijas Republikas Finanšu ministrija, Latvijas Republikas Valsts kase un Latvijas Banka. Darba grupā iekļauta arī VAS „Latvijas Pasts”. Maksājumu infrastruktūru nodrošinātāju nozari pārstāv SIA "First Data Latvia" (agrāk – „Bankserviss”) un AS "Itella Information" (agrāk – „Nacionālais maksājumu centrs”).

"Paredzams, ka SEPA maksājumi veicinās konkurences pieaugumu starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, tas savukārt varētu ietekmēt cenas."

Nacionālās SEPA darba grupas darbībā inovatīvo aspektu pastiprina Eiropas Komisijas E-rēķinu ieviešanas ekspertu darba grupas Latvijas pārstāvis. Nacionālo SEPA darba grupu vada Latvijas Bankas pārstāvis. Nacionālās SEPA darba grupas piedāvājuma puses pārstāvju (galvenokārt banku) loma un uzdevumi ir piedāvāt SEPA maksājumus. Savukārt SEPA projekta pieprasījuma puses (uzņēmumu, valsts pārvaldes iestāžu un patērētāju) loma lielā mērā saistīta ar informēšanas un lietošanas aspektu. Lietotājiem ir svarīgi būt informētiem par šo vienoto Eiropas maksājumu – SEPA maksājumu – iespējām, un, lai to ieviešana būtu iespējami efektīva visā Eiropā, ir aicinājums atbalstīt tieši šo eiro maksājumu veidu.

Tomēr ne visiem lietotājiem ir tik vienkārša pāreja uz SEPA. Lielajiem uzņēmumiem un valsts pārvaldes sektoram jāveic darbs savās iekšējās uzņēmumu sistēmās, lai varētu nosūtīt un saņemt no bankām maksājumus atbilstoši SEPA maksājumu tehniskajām prasībām. Šāds darbs prasīs noteiktas investīcijas, kuru atmaksāšanās periods lielā mērā būs atkarīgs no visu lietotāju atbalsta SEPA produktiem.

SEPA ieguvumi

Viens no galvenajiem SEPA projekta ieguvumiem ir vienotie SEPA maksājumu nosacījumi. Paredzams, ka SEPA maksājumi veicinās konkurences pieaugumu starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, tas savukārt varētu ietekmēt cenas. Šā gada sākumā, publicējot progresa ziņojumu par SEPA projektu, Eiropas Komisija izteica aicinājumu pārskatīt komisiju rēķināšanas principu, kas nepieļauj šķērssubsīdijas. Tādējādi pašlaik nav iespējas noteikt, kāda tieši būs SEPA ietekme uz maksājumu cenām.