SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
03. februārī, 2009
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
10
10

Saņemot darba uzteikumu, jāzina savas tiesības

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Darbinieku biežākā kļūda ir strādāšana bez darba līguma.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Šomēnes Latvijā reģistrēto bezdarbnieku skaits pieaudzis par 10 tūkstošiem un ir apmēram 90 tūkstoši. Un mūsu valsts ar bezdarba līmeņa astoņiem procentiem ir Eiropas Savienības līderos. Tikai pusei no darba zaudējušajiem ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.

Darbinieks nav pašreizējās ekonomiskās situācijas noteicējs, taču dramatiskajā brīdī, saņemot uzteikumu, ir jāzina, kā rīkoties turpmāk, kādas sociālās garantijas nodrošināt ir valsts pienākums, un kā rīkoties, lai neparakstītu sev nepieņemamu darba tiesisko attiecību pārtraukšanas variantu jeb uzteikumu. Labklājības ministrijas (LM) speciālisti pagājušajā nedēļā žurnālistiem skaidroja, kā jāizsver atkāpšanās ceļi. Šajos laikos pie cita darba tik drīz var arī netikt, jo arī vakanču kļūst arvien mazāk un valstī katram neveiksmīgajam pieaug ilgstošā bezdarba risks.

Visvairāk bezdarbnieku jaunieši un pirmspensijas vecumā

Bezdarbs reģionos tradicionāli visaugstākais ir Latgalē – arī pašreiz novadā 19,4 tūkstoši iedzīvotāju jeb 12% ir bez darba. Taču visstraujāk kopš gada sākuma bezdarba līmenis ir palielinājies Zemgalē - par 17,4% jeb par 1017 cilvēkiem un Kurzemē – par 15,8% (par 1700 cilvēkiem), informēja LM Darba departamenta direktors Imants Lipskis. Tas, ka valstī darba vietu skaits tiek samazināts, bet tikpat kā netiek veidotas jaunas, palielina ilgstošā bezdarba risku. Jau pašreiz no reģistrētajiem bezdarbniekiem 11% jeb 8400 no visiem darbu meklē ilgāk par gadu.

Līdz 2009. gada 1. janvārim bezdarbniekos bija 13,6% jauniešu un 10,9% pirmspensijas vecuma cilvēku. Savukārt sadalījumā pēc izglītības visvairāk - 38% - bezdarbnieku ir ar profesionālo izglītību, pēc tam seko cilvēki ar vidējo vispārējo izglītību (28,3%), pamatizglītību (17,6%), augstāko izglītību (11,9%) un zemāku par pamata izglītību (1,9%). Bez darba ir daudzi, kam nav profesijas. Šo cilvēku skaits kopš augusta ir dubultojies, kad tādu bija 4000, decembrī jau 8000. Bezdarbnieku vidū ir daudz bijušo palīgstrādnieku un pārdevēju.

Strauji sarūk arī reģistrēto brīvo darba vietu skaits, 26. janvārī bija vairs tikai 2688 vakances.

Pieaug sūdzību skaits. Kur meklēt padomu?

Pērn, salīdzinot ar 2007. gadu, par ceturto daļu ir palielinājies darbinieku sūdzību skaits, par Darba likuma pārkāpumiem pērn saņemti 4438 iesniegumi. Biežāk darbinieki sūdzas par darba samaksu, par darba līgumiem un par atlaišanu no darba.

Sūdzības pārbaudot, konstatēts, ka darba devēji nenorāda darbinieka atlaišanas patieso pamatojumu un neizmaksā galīgo aprēķinu, visas pienākošas summas – vai atlaišanas pabalstu vai kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Savukārt darbinieku biežākā kļūda ir strādāšana bez darba līguma un savu tiesību nezināšana darba uzteikuma gadījumā.

LM speciālisti atzinīgi vērtē sociālo partneru – Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības – iniciatīvu izveidot reģionos konsultāciju centrus, kur gan darba ņēmēji, gan darba devēji var jautāt un uzzināt

par atlaišanas juridiskajiem aspektiem. Situācijas skaidrojumu var lūgt arī Valsts darba inspekcijā.

Ja darba devējs paziņo: jūs esat atlaists

Darbinieku skaita samazināšanas, tostarp kolektīvās atlaišanas, gadījumā pienākas atlaišanas pabalsts un laiks (viens mēnesis) jauna darba meklēšanai. Savukārt, ja darbinieks un darba devējs abpusēji vienojas, darbiniekam pienākas atlaišanas pabalsts. Bet, ja cilvēks pats aiziet no darba, viņam pienākas atlaišanas pabalsts, ja ir bijis svarīgs iemesls uzteikt darbu.

LM Darba attiecību un sociālā dialoga nodaļas vadītāja Ineta Vjakse uzsver darba attiecību tiesiskas un pareizas izbeigšanas nozīmi. Pat ja nepatikšanas nāk kā zibens no skaidrām debesīm un darba devējs kādu rītu paziņo – esi atlaists un šī ir tava pēdējā darba diena –, I. Vjakse iesaka: ir jāmēģina ievilkt elpu un reaģēt ļoti mierīgi. Protams, darba devējs darba attiecībās ir stiprākā puse, kas diktē noteikumus. Tomēr darba devējs nedrīkst rīkoties vienpersoniski. Tādēļ darbiniekam jāmēģina šo mirkli attālināt un situāciju pārdomāt. Katrā ziņā – pirms piekrist, var pakonsultēties ar arodbiedrību vai ar darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem vai arī VDI noskaidrot, kādas ir darba ņēmēja likumā noteiktās tiesības, kas ir jārespektē darba devējam.

"Darba devējiem ir savas intereses, jo darbinieku skaita samazināšanas gadījumā tās ir papildu izmaksas: jāsamaksā vismaz viena mēnešalga un jāmaksā atlaišanas pabalsts, kas ir atkarīgs no darbinieka darba stāža."

Būtiski ir zināt, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā darbiniekam ir tiesības strādāt vienu mēnesi pēc brīdinājuma saņemšanas. Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā pienākas arī papildu garantijas - laiks jauna darba meklēšanai, kas darbiniekam ir jāpiešķir, atlaišanas pabalsts, kā arī darba devējam jārauga, vai ir iespējas šo cilvēku nodarbināt kādā citā amatā. Taču, ja cilvēks uzreiz pieņem darba devēja piedāvājumu pārtraukt darba attiecības, viņš visu to zaudē un nokļūst bezdarbnieku rindās.

Darba devējiem ir savas intereses, lai situāciju pavērstu sev par labu, jo darbinieku skaita samazināšanas gadījumā tās ir papildu izmaksas: jāsamaksā vismaz šī viena mēnešalga un jāmaksā atlaišanas pabalsts, kas ir atkarīgs no darbinieka darba stāža.

Cilvēki, nezinot tiesības, pieņem lēmumus un tikai pēc tam attapušies mēģina risināt problēmas gan Valsts darba inspekcijā, gan tiesā – piebilst speciāliste.

No darba attiecību izbeigšanas trim variantiem (darbinieks pats izvēlas aiziet; darba devējs ierosina atlaišanu; abu pušu vienošanās) vislielākās sociālās garantijas ir darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, kad cilvēkam tiek izmaksāts gan atlaišanas pabalsts, gan piedāvāts laiks jauna darba meklēšanai, gan darba devējam vēl darba tiesisko attiecību laikā ir jāmeklē iespēja nodarbināt šo cilvēku citā amatā, vēlreiz uzsver I. Vjakse.

Vēl jāatceras, ka ir virkne darbinieku, ko likums aizsargā īpaši: grūtnieces, jaunās māmiņas, invalīdi; nevar uzteikt darbu arī, ja cilvēks atrodas darba nespējā vai atvaļinājumā.

Kādas ir sociālās garantijas?

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece skaidro, ka atlaistajam cilvēkam vispirms jāgriežas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), kur viņam tiks piešķirts bezdarbnieka statuss. Un tādā gadījumā ir iespējamas arī tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Pēc tam bezdarbnieks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) griežas ar iesniegumu piešķirt bezdarbnieka pabalstu.

Tiesa, ne visiem šāds atbalsts būs pieejams: saskaņā ar statistiku tikai pusei no tiem, kas ir reģistrējušies NVA, ir tiesības saņemt pabalstu, piebilst J. Muižniece. Tas nozīmē, ka nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lai būtu tiesības uz šo pabalstu, kopš pagājušā gada ir spēkā nosacījums, ka sociālajām iemaksām pēdējo 18 mēnešu periodā ir jābūt veiktām 12 mēnešus.

Likums “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” nosaka pabalsta ilgumu un apmēru. Pabalsts atkarīgs no katras personas individuālās apdrošināšanas iemaksu algas (tiek ņemta vērā vidējā iepriekšējos sešos mēnešos) un katra cilvēka stāža. Pabalsts no ienākumiem, par kuriem maksāts sociālais nodoklis, ir lielāks, ja darba stāžs ir ilgāks.

Darba stāžs

Pabalsta apmērs, % no 6 mēnešu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas

Pabalsta izmaksas ilgums

No 1 līdz 9 gadiem (ieskaitot)

50%

4 mēneši
(pirmos 2 mēnešus piešķirto pabalstu izmaksā pilnā apmērā,
pēdējos 2 mēnešus tiek izmaksāti 75% no piešķirtā pabalsta summas)

No 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot)

55%

6 mēneši
(pirmos 2 mēnešus piešķirto pabalstu izmaksā pilnā apmērā,
nākamos 2 mēnešus izmaksā 75% no piešķirtā pabalsta summas,
pēdējos 2 mēnešus - 50% no piešķirtā pabalsta summas)

No 20 līdz 29 gadiem (ieskaitot)

60%

9 mēneši
(pirmos 3 mēnešus piešķirto pabalstu izmaksā pilnā apmērā,
nākamos 3 mēnešus izmaksā 75% no piešķirtā pabalsta summas,
pēdējos 3 mēnešus - 50% no piešķirtā pabalsta summas)

Virs 30 gadiem (ieskaitot)

65%

9 mēneši
(pirmos 3 mēnešus piešķirto pabalstu izmaksā 100% apmērā,
nākamos 3 mēnešus izmaksā 75% no piešķirtā pabalsta summas,
pēdējos 3 mēnešus - 50% no piešķirtā pabalsta summas)

Piemēram, ja alga bruto (pirms nodokļu nomaksas) bijusi 500 latu, tad bezdarbnieks, kura stāžs ir no viena līdz 9 gadiem, pabalstu saņem 250 latu, ja stāžs ir lielāks par 30 gadiem – 325 latus. Pabalsta saņemšanas laikā tā summa pakāpeniski samazinās.

Liepājā un Tukumā īsāks ceļš līdz pabalstam

Lai vienkāršotu bezdarbnieka iespējas pieteikties uz pabalstu, pagājušajā nedēļā Tukumā un Liepājā ir uzsākts pilotprojekts, kur cilvēkiem, kuri darba gaitas ir sākuši 1996. gadā, kad valstī tika ieviesta sociālo iemaksu personificētā uzskaite, ir jāgriežas tikai NVA, kur tiek piešķirts gan bezdarbnieka statuss, gan turpat cilvēks uzraksta iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai. Kā zināms, bezdarbnieka statusu piešķir NVA, savukārt pabalstu piešķir un izmaksā VSAA, kurā atrodas veikto sociālo iemaksu dati no 1996. gada.

Līdz ar to daļai klientu, saņemot bezdarbnieka statusu, nebūs jādodas uz VSAA, lai atsevišķi kārtotu pabalsta saņemšanas formalitātes. Tomēr tiem bezdarbniekiem, kuru darba stāžs ir līdz 1996. gadam, iesniegums pabalsta pieprasīšanai tāpat kā līdz šim būs jāiesniedz VSAA, informē NVA.

Pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidošanai

LM nodarbinātības veicināšanas pasākumiem šogad plānojusi 13,2 miljonus latu. No šīs summas 8,2 miljoni latu ir valsts budžeta finansējums, pieci miljoni latu - Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi.

Profesionālās apmācības, kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos šogad paredzēts iesaistīt 3843 cilvēkus (pērn - 2055), apmācībā pie darba devēja - 477 (pērn - 78), komercdarbībā un pašnodarbinātībā - 250 (pērn - 93), subsidētajās darba vietās - 1525 (pērn - 946) un algotajos pagaidu darbos - 8230 cilvēku (pērn - 9983).

I. Lipskis uzsvēra, ka apmācības notiks sadarbībā ar darba devējiem, kam ir vakances un attiecīgi garantijas cilvēka pieņemšanai darbā. Tiks sekots arī programmu kvalitātei, lai cilvēkus apmācītu profesijās, kas darba devējiem vajadzīgas.

LM atbalstu varētu sniegt tikai 45-48 tūkstošiem cilvēku. Lai gan prognozes liecina, ka bezdarbnieku skaits sasniegs vismaz 130 tūkstošus cilvēku, LM attiecas piesardzīgi pret iesaistāmo cilvēku skaitu, jo arī darba devēji vairs nepieprasa tik daudz pārkvalificētu darbinieku.

"Pabalsts no ienākumiem, par kuriem maksāts sociālais nodoklis, ir lielāks, ja darba stāžs ir ilgāks."

Šā gada plānos ir lielāks un ilgstošāks finansiālais atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības sākšanai. Domājams, ka šo iespēju izmantos cilvēki ar augstāko izglītību, kam jau ir zināšanas par uzņēmējdarbību, viņi varēs saņemt papildu konsultācijas biznesa plānu rakstīšanai un arī dotācijas biznesa uzsākšanai. Tālab jāpārskata normatīvais regulējums, lai aktīvos nodarbinātības pasākumus padarītu finansiāli pievilcīgākus, piemēram, komercdarbības un pašnodarbinātības atbalstam domāts palielināt atbalstu pirmajos biznesa uzsākšanas mēnešos (pašreiz tas tiek sniegts pirmos trīs mēnešus minimālās algas apmērā) un pārskatīt dotācijas apmēru no pašreizējiem 3000 latu līdz 4000 latu. Komercdarbības motivācijā ir svarīgi arī tas, ka šādi tiks veicināta papildu darba vietu izveide.

Vēl LM iecerējusi paplašināt algotajos pagaidu darbos iesaistāmo cilvēku loku un palielināt pieejamību subsidētajām darba vietām. Ministrijā zina teikt, ka darba devēji pieprasa cilvēkus ar vairākām prasmēm – universālākus; tās varēs apgūt modulārās apmācības laikā. Joprojām aktuāla ir valsts valodas zināšanu apguve, apmēram 10 000 bezdarbnieku tā ir zemākajā līmenī vai nav vispār.

Darba meklētājiem vairs nav jāmeklē formāls atteikumu ieraksts

Darba meklētāji nereti kā pazemojošu ir uztvēruši situāciju, ka viņiem katru mēnesi jāapstaigā iespējamie darba devēji, lai individuālā darba plāna kartītē saņemtu ierakstu, kas apliecina, ka bezdarbnieks pēc darba taujājis, bet vakanču nav, tāpēc viņš atraidīts. Uz LV.LV vaicāto, kā reāli šobrīd izpaužas situācija, ka desmitiem tūkstošu bezdarbnieku ir spiesti apmeklēt uzņēmumus un organizācijas, skaidri zinot, ka saņems atteikumu, LM valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs, kurš pirms gada bija NVA vadītājs, atbildēja: toreiz Latvijā problēmas ar darbu nebija un tas ticis ieviests kā viens no kontroles mehānismiem, lai atgādinātu, ka bezdarbniekiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums aktīvi iesaistīties darba meklēšanā.

NVA direktore Baiba Paševica skaidro, ka patlaban nosacījumi tiek mainīti. Individuālā darba meklēšanas plānā darba meklētājam ir jāinteresējas par iespēju strādāt, ja darba devējs ir paziņojis par vakanci. „Jo nav normāli un nav nekādas jēgas iet te pie viena, te otra darba devēja, lai tikai dabūtu parakstus. Tas nevienam nav vajadzīgs un vismazāk jau pašam bezdarbniekam,” piebilst NVA vadītāja. Bet tomēr, lai saglabātu noteikto kārtību, ka darbs ir jāmeklē, bezdarbnieks tajā tiek iesaistīts – vienalga kādā veidā – vai tieši, vai caur internetu, ja vakance brīva – jāinteresējas, vai ir iespējas tikt darbā.

B. Paševica min vēl vienu aspektu, kāpēc tas ir būtiski. Piemēram, attiecībā uz kuģu būves profesijām NVA sastopas ar situāciju, ka joprojām šajos uzņēmumos ir tendence iesaistīt darbā speciālistus no trešajām valstīm. Bet Latvijas bezdarbniekiem darbs tiek atteikts. Un arī šajā gadījumā NVA ir svarīgi redzēt, ka, lūk, šis darba devējs ir atteicis diviem, trim vai desmit Latvijas bezdarbniekiem, kas atbilst šai vakancei, tomēr viņš vēlas speciālistus konkrētā amatā no citām valstīm.

Vai pietiks naudas pabalstiem?

Bezdarbnieku pabalstus maksā no nodarbinātības valsts speciālā budžeta. Šis gads ir pirmais kopš 2002. gada, kad gan kopējais, gan arī nodarbinātības valsts budžets tiek plānots ar mīnus zīmi. Šogad ir plānoti lielāki izdevumi bezdarbnieku pabalstu izmaksai – 100 miljoni gadā un janvārī jau ir izmaksāti 7,7 miljoni latu.

Iepriekšējos gados netika iztērēta visa nauda, kas bija plānota pabalstiem, uzkrājumā ir 65 miljoni latu. Ja ar šā gada ieņēmumiem nepietiks, tiks izmantots uzkrājums - deficīta segšanai un bezdarbnieku pabalstiem.

Mainīs stipendijas un kompensācijas

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 27. janvārī, pirms trešā, galīgā lasījuma atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz palielināt stipendijas bezdarbniekiem, taču atteikties no īres un transporta izdevumu kompensācijām. Saskaņā ar likuma grozījumiem bezdarbnieki, kas apgūst kādu profesiju, pašreizējo 40 latu vietā saņems 70 latus. Savukārt stipendija tiem bezdarbniekiem, kas iegūst neformālo izglītību, pieaugs no 25 līdz 35 latiem.

Bezdarbniekiem plānots vairs nemaksāt īres un transporta izdevumu kompensāciju, kas, pēc NVA datiem, vienam cilvēkam vidēji ir 6,82 lati mēnesī. Grozījumi paredz apvienot visus transporta un īres izdevumus, iekļaujot tos vienotā atbalsta maksājumā izdevumiem profesionālās apmācības un neformālās izglītības apguves laikā. Pašlaik pastāvošā kārtība nosaka, ka bezdarbniekam maksimālā iespējamā kompensējamā summa par transporta izdevumiem ir 21 lats mēnesī, par īres izdevumiem – 31 lats.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU