Izvērtējot koncepcijas projekta piedāvājumus „Lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamība Latvijā”, valdība sliekusies atbalstīt variantu, kurš paredz atklātības, vienlīdzības un godprātības pamatprincipu piemērošanu lobēšanas procesam valsts un pašvaldību institūciju ētikas kodeksos. Atbilstoši tiem valsts amatpersonai sabiedrības interesēs būtu godprātīgi jāatklāj, kuras personas ir kontaktējušās ar institūciju, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu. Valsts amatpersonai būtu pienākums nodrošināt vienlīdzību informācijas pieejamībā visām jautājuma izskatīšanā ieinteresētajām pusēm.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotajos koncepcijas priekšlikumos tika piedāvāti vēl divi varianti lobēšanas atklātuma nodrošināšanai. Pirmais no tiem paredzēja īpaša likuma izstrādāšanu, kurš noteiktu, kas ir lobēšana, lobētāji un izņēmumi, kas nav uzskatāmi par lobēšanu, un tās pamatprincipi. Tiktu izveidots lobētāju reģistrs un noteikta tā informācijas publiskošanas kārtība. Savukārt otrs variants paredzēja papildināt likumu “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” ar sadaļu, kas regulētu lobēšanas procesu. Likumprojektā ar priekšlikumu tika saprasts tāds privātpersonas iesniegums, kurā tā izsaka ierosinājumu iestādei. Leģitīmas lobēšanas pamatā ir informācijas sniegšana iestādei un ierosināšana veikt vai neveikt kādu darbību, kas nozīmē, ka lobēšana ir ļoti cieši saistīta ar priekšlikumu sniegšanas procesu. Arī šis variants paredzēja izveidot lobētāju reģistru un noteikt tajā esošās informācijas publiskošanas kārtību.
Par un pret lobētāju reģistru
Efektīva lobēšanas atklātuma nodrošināšana būtu saistāma ar lobētāju reģistra ieviešanu, ko valdības atbalstītais koncepcijas variants neparedz, uzskata korupcijas problēmu analītiķis no sabiedriskās politikas centra „Providus” Valts Kalniņš. Ētikas kodeksi Latvijā diemžēl pietiekami efektīvi nestrādā, izņemot gadījumus, kad par to pārkāpšanu ir paredzēti pietiekami bargi, konkrēti sodi. Taču sodu bardzība, ja lobēšanas gadījumos tādi tiktu paredzēti, tik nelielā valstī kā Latvija varētu nostrādāt negatīvi – padarīt lobēšanu vēl slepenāku, tā norāda korupcijas pētnieks.
„Ētikas kodeksu varianta nosacījumi nav tik bezzobaini, kā pirmajā brīdī var likties,” skaidro KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece. Proti, amatpersonām būs jāreģistrē visi privātpersonu priekšlikumu gadījumi. Izstrādājot likumdošanas iniciatīvas, Ministru kabineta pakļautības un pašvaldību iestādēm, kā arī Saeimai būs jānorāda visas privātpersonas, kas to sagatavošanas gaitā sniegušas priekšlikumus vai „mēģinājušas ietekmēt” likumprojektus. Savukārt lobētāju reģistrs, kā norāda KNAB pārstāve, būtu apgrūtinošs birokrātisks šķērslis tiesiskai, publiskai lobēšanai un, iespējams, mudinātu negodprātīgas personas meklēt aplinkus ceļus savu interešu virzīšanai. Jau pašlaik, kā skaidro D.Kurpniece, „nākas sastapties ar pretestību, kad konkrētas uzņēmējsabiedrības savu interešu pārstāvēšanai algo firmas, kuras nevēlas, lai informācija par to nebūtu publiska.” Kā piemēru KNAB pārstāve min arī trešo personu finansējumu politiskajām partijām priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.
Savukārt, kā atzīst V.Kalniņš, lobētāju reģistrus ir iespējams veidot pēc iespējas mazāk apgrūtinošus, paredzot tajos iekļaut tikai pamatinformāciju par lobēšanas gadījumiem. Šiem reģistriem vajadzētu būt maksimāli publiski pieejamiem. Iezīmējot lobēšanas atklātuma nodrošināšanas perspektīvu, D.Kurpniece atzīst, ka šim procesam jāīstenojas pakāpeniski, un jautājums par reģistru ieviešanu būtu aktuāls, piemēram, nosakot politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta.
Lai gan lobēšanas atklātuma nostiprināšana likumdošanā tiešu un tūlītēju uzlabošanos korupcijas jomā nedotu, tai ir būtiska nozīme politiskā procesa caurskatāmībā, uzskata V.Kalniņš, un šādas izmaiņas nāktu par labu atklātuma atmosfēras radīšanai valsts pārvaldē kopumā.
Vēl jāpielāgo likumi
Lobēšanas koncepcijas vājā vieta ir vienota tiesiskā regulējuma trūkums, atzīst D.Kurpniece. Lai koncepcija spētu funkcionēt, tajā vēl nepieciešams izdarīt grozījumus Krimināllikumā, lai nošķirtu lobēšanas atļautās formas no tirgošanās ar ietekmi, kā arī papildināt likumdošanu, kas reglamentē iestādes, kuras pieņem ārējus normatīvos aktus. Tādējādi attiecīgi grozījumi sagaida arī Ministru kabineta Kārtības rulli, Saeimas Kārtības rulli un Likumu par pašvaldībām. Atbildīgā institūcija par koncepcijas izpildes koordinēšanu būs KNAB.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, sadarbojoties ar KNAB un Latvijas Pašvaldību savienību, līdz 2008.gada 1.martam ir jāizstrādā ētikas normas atbilstoši koncepcijā noteiktajiem principiem un jāinformē par to ieviešanu pašvaldību institūcijas. Savukārt nozaru ministrijām līdz šim datumam jānodrošina ētikas normu izstrāde un to ieviešana iestādēs. Tiesa, kā informē KNAB pārstāve, koncepcijas normatīvajā regulējumā ir iespējama kavēšanās, un pašlaik tiekot lēsts, ka minētās likumdošanas izmaiņas varētu tikt veiktas līdz šā gada 1.jūlijam.
Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm valdības atbalstītā lobēšanas atklātuma varianta ieviešana būs jāīsteno no valsts budžeta līdzekļiem, kas tām piešķirti.
