Kopš 1.janvāra laulību reģistrācija var norisināties ne tikai dzimtsarakstu nodaļā, bet arī ārpus tās telpām.
FOTO: SXC
No 1.janvāra stājušies spēkā grozījumi Civillikumā, kas nosaka vairākas izmaiņas laulības slēgšanā:
Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 19.pantā cita starpā noteikts: "Pēc personu lūguma dzimtsarakstu nodaļas amatpersona var reģistrēt laulību citā piemērotā vietā, ja personas, kuras vēlas noslēgt laulību, nodrošina laulības reģistrācijai piemērotus vai atbilstošus apstākļus."
Iesniegums – tikai dzimtsarakstu nodaļā
Šis ir jaunums, kas cilvēkus, kuri domā par laulību svinīgu ceremoniju, interesēs visvairāk. Taču ir arī citas, nebūt ne mazsvarīgas izmaiņas.
Sandris Rāgs, Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsults, skaidro: "Pirmkārt ir atcelta laulības izsludināšana. Iepriekš laulību vajadzēja izsludināt, dzimtsarakstu nodaļā izliekot paziņojumu, un sešu mēnešu laikā, kamēr laulības nebija notikušas, jebkura persona varēja celt iebildumus, ja uzskatīja, ka attiecīgās personas nedrīkstētu laulāties."
S.Rāgs norāda: tā ir novecojusi, mūsdienām neatbilstoša prasība. Tagad ir datubāzes, kur var pārbaudīt - ir likumiski šķēršļi laulības noslēgšanai vai nav. Sludinājuma izlikšana, kuru redz ierobežots skaits cilvēku, faktiski bija zaudējusi jēgu. No šā gada kārtība ir vienkārša: jaunais pāris iesniedz iesniegumu laulības noslēgšanai un dzimtsarakstu nodaļas speciālisti izvērtē, vai laulības noslēgšanai nav kādi šķēršļi (piemēram, persona sastāv citā laulībā), un tad izsniedz attiecīgu izziņu.
"Laulības reģistrācija nav tikai svinīgs, skaists pasākums cilvēku priekam, bet pirmām kārtām - valstisks akts."
Ja cilvēki vēlas laulāties citas pašvaldības teritorijā, nevis tajā, kur saņemta izziņa, tad šis dokuments jāiesniedz vai nu izvēlētajā dzimtsarakstu nodaļā, vai baznīcā.
Ir jāņem vērā - kopš šā gada iesniegums laulības noslēgšanai iesniedzams vienīgi dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no paredzamās laulības noslēgšanas vietas – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā.
Solvita Saukuma-Laimere, TM Dzimtsarakstu departamenta direktore, jauno kārtību skaidro sīkāk: "Kaut arī prasība pēc laulību pieteikuma izsludināšanas ir atcelta, jebkurā gadījumā laulību var noslēgt ne ātrāk kā pēc viena mēneša, kopš iesniegts iesniegums. Protams, ir izņēmuma gadījumi, kad, izvērtējot lietas apstākļus, mēneša termiņu var nedaudz saīsināt. Katrs gadījums ir individuāls, un nodaļas vadītājs vērtē, ir lietderīgi to darīt vai ne."
Pieteikto laulību noslēgšanas maksimālais laiks ir saīsināts līdz sešiem mēnešiem, iepriekš bija noteikti septiņi mēneši. Ja pāris nolems laulāties pēc šī termiņa, tad iesniegums būs jāraksta no jauna.
Garīdznieki aizmirsa paziņot
Kāpēc mainīti noteikumi par laulības pieteikšanas kārtību? To veicināja reālie apstākļi. Neraugoties uz likuma prasību, kas garīdzniekiem uzdeva divu nedēļu laikā dzimtsarakstu nodaļai paziņot par noslēgto laulību, ne visi to izpildīja.
"Bieži vien par šādu faktu uzzinājām vien tad, kad persona vērsās dzimtsarakstu nodaļā, lai saņemtu atkārtotu laulības apliecību, ja tā, piemēram, bija nozaudēta vai bojāta. Vai, piemēram, pienāca tiesas spriedums par to, ka laulība ir šķirta, bet mums nebija ziņu, ka tā vispār bijusi noslēgta," stāsta Dzimtsarakstu departamenta direktore. Tādējādi teorētiski bija iespējams, ka persona vienlaikus noslēdz divas laulības – vienu baznīcā, otru – dzimtsarakstu nodaļā.
Tagad dzimtsarakstu nodaļas izziņa ir jāiesniedz baznīcā, kur paredzēta laulību noslēgšanas ceremonija. Pienākums divu nedēļu laikā par laulību noslēgšanu paziņot dzimtsarakstu nodaļai garīdzniekam ir saglabāts, taču jaunā kārtība palīdzēs kontrolēt procesu – ja pēc laika, piemēram, pusgada, nav saņemta informācija, vai laulība ir noslēgta, tad dzimtsarakstu nodaļas vadītājs var interesēties, kas noticis – varbūt personas ir pārdomājušas, bet varbūt garīdznieks aizmirsis par to paziņot, skaidro S.Saukuma-Laimere.
Pieteiktas skaistas un piemērotas vietas
Dzimtsarakstu nodaļu iespējas slēgt laulības, piedāvājot pārim citas vietas izvēli, līdz šim bija nepamatoti ierobežotas. Salīdzinoši garīdznieki laulību ceremonijas vietas izvēlē arī iepriekš nereti bija pieļāvīgāki, un dažkārt pārim bija iespēja laulāties jūras krastā zem klajas debess.
Tiesību aktu izmaiņas noteic, ka tagad laulību ir iespējams reģistrēt arī ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām.
Izvēloties iespējamo laulību noslēgšanas vietu, pārim būtu jāpadomā, cik tā būs piemērota ne tikai no jaunlaulāto estētiski emocionālā viedokļa, bet arī praktiski. Jāatceras, ka dzimtsarakstu nodaļas amatpersonām ir jāņem līdzi gan zīmogs un dokumenti, gan citas amata pienākumu izpildei paredzētās lietas. Laulības reģistrācija nav tikai svinīgs, skaists pasākums cilvēku priekam, bet pirmām kārtām - valstisks akts.
"Tieši dzimtsarakstu nodaļas vadītājs ir tas, kurš izvērtē vietas piemērotību ceremonijas norisei," uzsver Dzimtsarakstu departamenta direktore. Iespēju slēgt laulību ārpus dzimtsaraksta nodaļas telpām, galvenokārt pilīs, muižās, greznākos viesu namos, pils parkos un dārzos, jau ir izvēlējušies vairāk nekā 130 pāri. "Viens iesniegums ir par laulības noslēgšanu televīzijas tornī. Bet līdz šim neviena nodaļa nav sniegusi informāciju, ka būtu pieteikts kas ekstrēms. Pamatā tās ir ļoti skaistas un notikumam piemērotas vietas."
Pakalpojuma cenu nosaka pašvaldība
Cik daudz izmaksās laulību ceremonija ārpus dzimtsarakstu nodaļas? Uzreiz var teikt, ka tā būs dārgāka. S.Saukuma-Laimere skaidro, ka valsts nodeva piecu latu apmērā ir noteikta tikai par laulības noslēgšanai nepieciešamo iesniegumu un dokumentu pārbaudi, bet katra pašvaldība izstrādājusi savu cenrādi par maksas pakalpojumu – laulības reģistrāciju un svinīgās ceremonijas organizēšanu.
Ceremonijas norise pirmām kārtām ir atkarīga no iespējām, ko dzimtsarakstu nodaļa var piedāvāt, un, protams, no personu spējām par pakalpojumu samaksāt. Ceremonijas norisei ārpus telpām būs lielākas izmaksas – tas ir īpašs pakalpojums, dzimtsarakstu nodaļas vadītājam ir jānokļūst līdz izraudzītajai vietai, jāņem līdzi dokumenti, spiedogs. Šīs izmaksas apstiprina katra pašvaldība, stāsta S.Saukuma-Laimere.
Pēc tīmeklī pieejamām ziņām redzams, ka šā pakalpojuma maksa pašvaldībās, kuras jaunajiem apstākļiem jau sagatavojušās, ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Krimuldā, kur brīvdabas laulību pieprasījums varētu būt īpaši liels, maksa noteikta vairāk nekā 60 latu (dzimtsarakstu nodaļas telpās – no sešiem līdz 36 latiem), bet Siguldā, kas pašlaik šķiet rekordiste, - līdz pat 175 latiem (dzimtsarakstu nodaļas telpās 15 vai 45 lati).
"Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs izvērtē vietas piemērotību ceremonijas norisei."
Kā jau minēts, jaunajiem likumu grozījumiem vairs neatbilst Ministru kabineta noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas un dokumentu aprites kārtību, tādēļ ir izstrādāti jauni šo jomu regulējoši normatīvie akti. Ministru kabinetā Valsts sekretāru sanāksmē 7.martā apspriešanai izsludināts MK noteikumu projekts "Noteikumi par valsts nodevu par civilstāvokļa aktu reģistrāciju", noteikumu projekts "Laulības reģistrācijas kārtība ieslodzījuma vietā", noteikumu projekts "Noteikumi par dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi", kā arī noteikumu projekts "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem".
Taču S.Saukuma-Laimere paskaidro, ka laulību reģistrācijai ārpus dzimtsarakstu nodaļas sīks regulējums nav paredzēts, jo "mēs katru gadījumu gribam atstāt izvērtēšanai individuāli, dzīve ir dzīve, apstākļi var būt dažādi, un nebūtu īsti pareizi, ja šādas personiskas un dziļi privātas lietas iekļautu kādos stingros likumu rāmjos".
Rīcībspēja un laulības
No 1.janvāra saistībā ar laulības noslēgšanu Civillikumā ir vēl kāds grozījums. Līdz šim, ja persona bija atzīta par rīcībnespējīgu, tā nevarēja slēgt arī laulību. Jaunais regulējums ir labvēlīgāks, šādu ierobežojumu vairs nav, informē TM Civiltiesību departamenta juriskonsults S.Rāgs.
No likuma ir izslēgts 34.pants, kas aizliedza laulību personām, kuras tiesa atzinusi par rīcībnespējīgām. Jaunā redakcijā ir izteikts likuma 62.pants, nosakot, ka par spēkā neesošu atzīstama tāda laulība, kuras noslēgšanas laikā viens no laulātajiem bijis tādā stāvoklī, ka nav varējis saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt.
Kā uzsver S.Saukuma-Laimere, laulības reģistrācijas laikā dzimtsarakstu nodaļas vadītājam ir jāsaņem konkrēta un nepārprotama atbilde, ka cilvēks patiešām labprātīgi dodas laulībā, ka tā ir viņa apzināta izvēle, viņš saprot savas rīcības sekas un patiešām piekrīt laulības noslēgšanai.
Civillikumā tagad ir noteikts vispārīgs aizliegums slēgt laulību starp adoptētāju un adoptēto. Iepriekš likumā bija piebilde, ka šis aizliegums darbojas tikai tik ilgi, kamēr nav izbeigtas no adopcijas izrietošās attiecības. "Ņemot vērā ētiskos principus, ka, pastāvot adopcijas attiecībām, tomēr veidojas vecāku un bērnu attiecības, tika nolemts šo piebildi no likuma izslēgt," izmaiņas komentē S.Rāgs. Tātad - ja tiesa vienreiz ir apstiprinājusi adopcijas faktu, tad šīs personas savā starpā vairs nevar slēgt laulību.
Ņemot vērā jauno rīcībspējas regulējumu, savukārt atcelts aizliegums laulībai starp aizgādni un aizgādnībā esošo personu, iekams nav izbeigtas aizgādnības attiecības. Toties ir saglabāts aizliegums laulībai starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr pastāv šīs attiecības.