Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: www.imago-images.de/ScanPix.
Aizritējis vairāk nekā gads kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā. Daudzas valstis turpina sniegt palīdzību Ukrainas aizsardzībai, bet risinājums, kā juridiski saukt pie atbildības agresoru, vēl līdz galam nav rasts. Tomēr Starptautiskā Krimināltiesa, kuras jurisdikciju Krievija neatzīst, veic Krievijas noziegumu Ukrainā izmeklēšanu, un arī Latvija ir apņēmusies sekmēt tās darbu.
Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) ir dibināta 2002. gadā ar pastāvīgo mītni Hāgā, Nīderlandē. Tās darbību regulē 1998. gada 17. jūlija Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūti (Romas statūti), kuriem ir pievienojušās 123 pasaules valstis. Latvijā Romas statūti stājās spēkā 2002. gada 1. septembrī.
SKT ir neatkarīga, patstāvīga tiesa, kura izskata krimināllietas pret īpaši smagos starptautiskos noziegumos – genocīdā, noziegumos pret cilvēci, kara noziegumos – apsūdzētām personām. SKT izmeklē un, ja tas ir pamatoti, cenšas panākt, lai personas, kuras apsūdzētas par iepriekš minēto noziegumu paveikšanu, tiek tiesātas un sodītas.
Krievija Romas statūtus parakstīja 2000. gadā, bet 2016. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, ka atsauc valsts dalību SKT, reaģējot uz to, ka SKT savā provizoriskajā izmeklēšanas atskaitē norādīja, – situācija Krievijas okupētajā Krimā ir pielīdzināma starptautiskam bruņotam konfliktam starp divām valstīm, tādēļ ir nepieciešams turpināt izmeklēšanu par Krimā pastrādātajiem noziegumiem.
Atsaucot dalību SKT, Krievijai nav juridiska pienākuma ar to sadarboties.
Lai gan Ukraina nav SKT dalībvalsts, SKT ar starptautiskās sabiedrības atbalstu izmeklē Krievijas veiktos noziegumus Ukrainā, jo Ukraina ir akceptējusi šīs tiesas jurisdikciju ad hoc (konkrētajam gadījumam) attiecībā uz notikumiem, kas norisinājušies Ukrainas teritorijā, sākot no 2013. gada.
Uzzini vairāk >>
Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas aktīvi atbalstījusi SKT veikto izmeklēšanu un jau 2022. gadā veica brīvprātīgu iemaksu 100 000 eiro apmērā tiesas budžetā, lai stiprinātu tās kapacitāti Ukrainas kara noziegumu izmeklēšanai.
Tāpat, atsaucoties SKT Prokurora biroja aicinājumam, Latvija ir nosūtījusi divus nacionālos ekspertus darbam SKT, kuri strādā ar jautājumiem par Ukrainas kara noziegumu izmeklēšanu un pierādīšanu.
Šī gada 14. martā valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas iniciatīvu no valsts budžeta neparedzētiem līdzekļiem novirzīt vēl 200 000 eiro SKT kapacitātes stiprināšanai, lai iespējami ātri un efektīvi veiktu kara noziegumu izmeklēšanu Ukrainā.
Piešķirtais finansējums ietver iemaksu arī SKT Cietušo trasta fondā 50 000 eiro apmērā.
Inese Lībiņa-Egnere, tieslietu ministre
“Starptautiskajai krimināltiesai ir izšķiroša loma skatīt lietas par personu vissmagākajiem starptautiska mēroga noziegumiem – genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem. Kopīgiem spēkiem mums jānodrošina, ka šīs personas tiek sauktas pie atbildības par Krievijas noziedzīgo rīcību, kas joprojām turpinās Ukrainā. Latvija turpinās sniegt savu atbalstu, piešķirot finansējumu un izvirzot ekspertus noziegumu izmeklēšanā un pierādījumu iegūšanā. Stiprinot Starptautisko Krimināltiesu, mums jāturpina darbs arī pie īpaša ad hoc starptautiska tribunāla izveides ANO ietvaros, lai nodrošinātu Krievijas augstākās vadības atbildību.”
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Kā norādījusi Tieslietu ministrija, – Latvijas finansiālais atbalsts SKT veicinās uzlabojumus tiesiskuma nodrošināšanai starptautiskā līmenī un vēl vairāk sekmēs Latvijas pozicionēšanos kā aktīvai SKT dalībvalstij.
Valdības atbalstītā iemaksa būtu papildu vienreizējs ieguldījums līdzās Latvijas ikgadējai obligātajai iemaksai SKT budžetā.
Plānots, ka tuvākajā laikā SKT Prokurora birojs noslēgs vienošanos ar Ukrainu par biroja izveidi arī Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai paātrinātu noziegumu izmeklēšanu un nodrošinātu plašākas darbības jomas atbalsta sniegšanai Ukrainas iestādēm.
Tiek ziņots, ka SKT galvenais prokurors Karims Hans (Karim A. A. Khan), kurš pats jau četras reizes devies uz Ukrainu, pamatojoties uz līdz šim savāktajiem pierādījumiem, lūgs SKT pirmstiesas tiesnešiem izdot aresta orderus vairākiem Krievijas pilsoņiem, kuri tiek uzskatīti par atbildīgiem Ukrainas bērnu masveida nolaupīšanā un apzinātā Ukrainas civilās infrastruktūras iznīcināšanā.
Tomēr tiek izteiktas bažas, ka, pat ja izdotos saņemt šādus aresta orderus, aizdomās turētās personas nenonāks līdz tiesai Hāgā. Krievija šīs bažas ir apstiprinājusi, atgādinot, ka tai nav saistoša SKT jurisdikcija, līdz ar to nav pienākuma, piemēram, izdot starptautiskai tiesāšanai tās valstspiederīgos.
Starptautiskajās tiesībās precedentam ir nozīme, taču tādas, kas ļautu tiešā veidā vērsties pret Krievijas līderi, šajā situācijā nav, vērtēts starptautiskā nedēļas žurnāla The Economist publikācijā “Kāpēc Vladimirs Putins nekad nestāsies Hāgas tiesas priekšā” (Why Vladimir Putin will never stand trial in The Hague).
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis atbalstu ad hoc starptautiska tribunāla izveidei ANO ietvaros, lai nodrošinātu Krievijas vadības atbildību par karu Ukrainā.
“Krievijai ir jāatbild par kara noziegumiem, kurus tā pastrādājusi Ukrainā. ANO šeit ir jāuzņemas galvenā loma. Starptautiskā Krimināltiesa nevar īstenot jurisdikciju attiecībā uz agresijas noziegumu pret Ukrainu, tādēļ mums ir jāizveido starptautisks mehānisms, lai risinātu agresijas noziegumus. Ad hoc starptautiska tribunāla izveide ANO aizgādībā būtu atbilstošs nākamais solis, lai nodrošinātu Krievijas vadības atbildību,” tiekoties ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu (António Guterres), norādīja E. Rinkēvičs.
Kaut arī ir izskanējis, ka speciāla starptautiska tribunāla izveide ir Ukrainas interesēs, tomēr Briseles Universitātes starptautisko tiesību profesors Olivjē Kortens (Olivier Corten) žurnālam The Economist ir izteicis viedokli, ka tas varētu diskreditēt SKT turpmākos centienus pārrobežu agresijas sodīšanā. Proti, lai gan SKT spēkos nav tiesāt Krievijas vadību, tomēr tie, kuri patiešām varētu tikt pakļauti SKT sodiem – tā saucamie “kara lauka noziedznieki”, piemēram, ģenerāļi, “vāgnerieši” u. tml. –, varētu vairīties pamest Krieviju. Tomēr arī tas jau būtu uzskatāms par sava veida sodu. Savukārt citi tiesību eksperti pauduši, ka ANO Ģenerālās asamblejas (kurā nevienai dalībvalstij nav veto tiesību atšķirībā no ANO Drošības padomes) padotībā esoša starptautiska tribunāla izveide sniegtos pāri pašreizējām starptautisko tiesību robežām, tāpēc daudzas valstis, t. sk. ASV, nevēlas starptautiskajām tiesām piešķirt vēl lielāku varu.
Ir skaidrs, ka starptautiskā sabiedrība vēl ir tikai ceļā uz juridiskiem risinājumiem jautājumā par Krievijas izraisīto karu Ukrainā. Latvija turpinās sniegt nepieciešamo atbalstu, lai šādi risinājumi tiktu rasti.
