Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Sintija Zandersone, LETA
Biedrības varēs nesniegt ziņas par ziedojumu devējiem Ukrainas sabiedrības atbalstam, kā arī organizēt šāda veida palīdzību ārpus statūtos norādītajiem mērķiem. Savukārt publiskām kapitālsabiedrībām ir tiesības ziedot šim nolūkam līdz piektajai daļai no peļņas. Šādas līdzdalības iesaistes iespējas paredz grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas ir spēkā no šīgada 12. marta.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 11.1 pantā noteikts, ka biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai ārpus statūtos noteiktajiem mērķiem.
Savukārt gada pārskatā organizācijas varēs nesniegt ziņas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem.
Likuma grozījumu iniciatīvai minēts Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) piemērs, vācot ziedojumus Ukrainas pedagogiem un zinātniekiem. LIZDA saskārusies ar vairākām problēmām, arī normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem, proti, tā ir tiesīga saņemt ziedojumus, taču atbilstoši statūtiem izlietot ziedojumus var tikai pamatdarbībai.
Arī citām nevalstiskajām organizācijām bijušas šāda veida problēmas. Ar grozījumiem likumā tās tiek novērstas un nevalstiskajām organizācijām tiek atvieglotas palīdzības iespējas Ukrainas iedzīvotājiem.
Piemēram, divu nedēļu laikā, kopš LIZDA uzsākusi ziedojumu vākšanu Ukrainas tautas atbalstam, arodbiedrības dalīborganizācijas, atsevišķas izglītības iestādes un individuālie ziedotāji jau saziedojuši teju 21 000 eiro, norādīts informācijā arodbiedrības mājaslapā 15. martā. LIZDA ir atvērusi īpašu ziedojumu kontu, no kura sadarbībā ar Ukrainas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību visi saziedotie līdzekļi tiks nodoti tieši Ukrainas izglītības un zinātnes darbinieku atbalstam.
Arī vairāku citu nevalstisko organizāciju mājaslapās (“Gribu palīdzēt bēgļiem”, “Viegli palīdzēt”, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija, Ukrainas atbalsta biedrība, Latvijas Samariešu apvienība, Latvijas Pašvaldību savienība u. c.) ir norādīta informācija un dažādas iespējas, kādā veidā jebkurš cilvēks, uzņēmums vai iedzīvotāju kopa var palīdzēt Ukrainai – finansiāli, citādā veidā materiāli, ar līdzdalību brīvprātīgajā darbā.
“Krievijas armija ir iebrukusi Ukrainā un pārkāpusi neatkarīgas valsts robežas. Ukrainai ir nepieciešams atbalsts! Mēs nedrīkstam un negribam bezspēcīgi noskatīties uz nežēlīgu un bezjēdzīgu uzbrukumu Ukrainai. Katram ir jārīkojas, lai palīdzētu bērniem, sirmgalvjiem, mammām un tētiem, kuriem uzbrūk Krievijas armija. Šajā nevienlīdzīgajā karā nedrīkst Ukrainu atstāt vienu,” ar šādu vēstījumu sabiedrību uzrunā organizācija “Ziedot.lv”, ar kuras palīdzību saziedoti jau vairāk nekā seši miljoni eiro.
Lielā Talka, oficiālais “Let’s do it!” pārstāvis Latvijā, sadarbībā ar “Ziedot.lv” no sabiedrības ziedotajiem līdzekļiem nodrošināja 20 000 eiro atbalstu “Let’s do it, Ukraina” organizācijai. Līdzekļi tiks izlietoti dažādām akūti nepieciešamajām vajadzībām Ukrainas iedzīvotājiem un brīvprātīgajiem. Tostarp aizsardzības ekipējuma, medicīnas preču, pārtikas, degvielas u. c. nepieciešamo preču iegādei civiliedzīvotājiem, kuri nesavtīgi dodas aizstāvēt savu valsti, par iesaisti atbalstā Ukrainas sabiedrībai vēstīts ierakstā, vietnē talkas.lv.
|
Vienlaikus likuma 11.1 pantā ir regulēta kārtība, kādā dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam Ukrainas sabiedrības atbalstam var publiskās kapitālsabiedrības.
Kādā veidā likuma jaunā norma piemērojama, kā ziedojumu apmērs var ietekmēt ieņēmumus budžetā, vai likumā paredzētās tiesības var piemērot arī pašvaldību kapitālsabiedrības, kādi nosacījumi ziedotājam ir jāizpilda, LV portālam skaidro Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 11.1 panta ceturtajā daļā noteikts, ka dāvinājumi (ziedojumi) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ieskaitot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā minētos dāvinājumus (ziedojumus), nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru, proti, kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas.
Valsts kapitālsabiedrību ziedojumu rezultātā var tikt samazināta peļņas daļa, kuru valsts varētu saņemt kā dividendes, taču šajā situācijā Latvijas Republikas kā demokrātiskas valsts pienākums ir palīdzēt citai demokrātiskai valstij tās cīņā par savu neatkarību, uzsver FM pārstāve, piebilstot, ka šobrīd nav iespējams veikt aprēķinus par to, kādā apmērā valsts kapitālsabiedrību ziedojumu rezultātā varētu tikt samazināti valsts budžeta ieņēmumi, t. i., nesaņemtās dividendes no valsts kapitālsabiedrībām.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 11.1 pantā ietvertās normas attiecas uz tām kapitālsabiedrībām, kuras minētas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta trešajā daļā, proti, publiskas personas kapitālsabiedrība, kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrība, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus. Publiskas personas kapitālsabiedrība atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam var būt gan valsts kapitālsabiedrība, gan pašvaldības kapitālsabiedrība.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 11.1 panta septītajā daļā minēts: “Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai pārsniedz 1500 eiro vai kalendāra gadā veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopsumma vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai vienam dāvinājuma (ziedojuma) saņēmējam pārsniedz 1500 eiro, dāvinājumu (ziedojumu) drīkst piešķirt attiecīgās kapitālsabiedrības valde ar publiskas personas kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja un padomes piekrišanu, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota. Finanšu ministrija jāinformē par veikto dāvinājumu (ziedojumu), kas pārsniedz 1500 eiro.”
Uz vaicāto, vai šī likuma norma par peļņas daļas ziedošanu attiecas uz ziedojumiem, kuri veikti, sākot ar šo grozījumu spēkā stāšanos (no 12. marta), FM pārstāve norāda, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma Pārejas noteikumi neparedz īpašus noteikumus tam, no kura datuma minētā norma ir piemērojama. Līdz ar to likuma 11.1 panta prasības ir piemērojamas tiem dāvinājumiem (ziedojumiem), kuri veikti no šīs normas spēkā stāšanās dienas.
Virknē tiesību aktu ir paredzēti ierobežojumi nodokļu maksātājiem, kuriem ir nenokārtotas saistības, tai skaitā ir nodokļu parādi. Kā ir šajā gadījumā – vai ziedot Ukrainas sabiedrības atbalstam var arī nodokļu parādnieks? Vai ziedot var kapitālsabiedrība, kurai Valsts ieņēmumu dienests ir pagarinājis nodokļu nomaksas termiņu?
L. Grīnvalde norāda, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta otrās daļas 3. punkts paredz, ka kapitālsabiedrība šī likuma 11. un 12. pantā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļus vai mantu drīkst dāvināt (ziedot), ja attiecīgā kapitālsabiedrība dāvināšanas (ziedošanas) brīdī ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas. No minētā izriet, ka kapitālsabiedrība nedrīkst dāvināt (ziedot), ja tai ir nodokļu parāds.
Par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā nav īpašu nosacījumu saistībā ar aizliegumu dāvināt (ziedot), ja kapitālsabiedrībai VID ir pagarinājis nodokļu samaksas termiņu. Ja nodokļu samaksas termiņa pagarinājums piešķirts saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. pantu, tad kapitālsabiedrība netiek iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datubāzē, tāpēc, analoģiski piemērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējumu, iespējams secināt – kapitālsabiedrības, kurām ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, varētu uzskatīt par kapitālsabiedrībām, kurām nav neizpildītu nodokļu maksājumu, jo to nomaksas termiņš ir pagarināts – likuma normas piemērošanu skaidro FM pārstāve.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums ir spēkā no 5. marta, un tā 11. pants noteic, ka pašvaldībai, pamatojoties uz domes lēmumu, ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam Ukrainas sabiedrības atbalstam.
Saldus novada domes deputāti ārkārtas sēdē 7. martā nolēma ziedot finanšu līdzekļus 10 000 eiro apmērā un medikamentus, 2000 Ceftriaxone (antibiotiku) ampulas, novada pašvaldības sadraudzības pašvaldībai Ukrainā – Bahmutas pilsētai. Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts informēja, ka finanšu līdzekļi tiks skaitīti uz Bahmutas pašvaldības konta numuru un medikamenti tiks nogādāti ar Aizsardzības ministrijas palīdzību, organizējot arī humāno palīdzību Bahmutas iedzīvotājiem. Ziedojumu vākšana Saldus novadā turpinās, un arī turpmāk tiks sūtīta palīdzība saviem draugiem, izklāstīts pašvaldības mājaslapā.
10. martā arī Valmieras novada pašvaldības ārkārtas domes sēdē deputāti ir lēmuši ziedot 10 000 eiro atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem Odesas apgabalā, liecina informācija pašvaldības mājaslapā. Lēmums pieņemts, atsaucoties Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes un Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas uzsāktajai Vidzemes reģiona vienotai, efektīvai un operatīvai ārkārtas palīdzības sniegšanai, lai sarūpētu un nogādātu Odesā pašas nepieciešamākās lietas.
Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē 11. martā deputāti pieņēmuši vairākus lēmumus, kas paredz finansiālus un mantiskus ziedojumus Ukrainai. Viens no lēmumiem paredz Černihivai, Ogres novada sadarbības pilsētai Ukrainā, piešķirt finanšu līdzekļus 10 000 eiro apmērā no novada pašvaldības 2022. gada budžetā ieplānotajiem izdevumiem neparedzētiem gadījumiem.
Arī Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” vietvaras (apvieno Rīgas, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas pašvaldības) pauž atbalstu Ukrainai, no kara sākuma maksimāli līdzdarbojoties Ukrainas iedzīvotāju atbalstīšanā un palīdzot bēgļu izmitināšanā atbalsta nodrošināšanā, ņemot vērā pašvaldībai pieejamos resursus. “Rīgas Metropoles” pašvaldības atzinīgi novērtē iedzīvotāju un uzņēmumu atsaucību ziedojumu un palīdzības sniegšanā. Pašvaldību teritorijās regulāri tiek nodrošinātas iedzīvotāju un uzņēmēju iesaistes iespējas, un atsaucība ir ļoti liela, norāda biedrības “Rīgas Metropole” Komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.
“Katrai pašvaldībai ir savi atbalsta mehānismi operatīvai rīcībai. Būtībā pašvaldības ir pirmais palīdzības punkts, atrodot vietu pārnakšņošanai, pārtikai, medicīniskajai palīdzībai, apģērbam, pirmās nepieciešamības precēm u. tml. Pašvaldības to sedz par saviem līdzekļiem vai piesaistot iedzīvotāju un vietējo uzņēmumu kapacitāti. Atsevišķas Pierīgas pašvaldības ir radušas iespēju atbalstīt tos novadu iedzīvotājus, kuri palīdzēs Ukrainas bēgļu ģimenēm, piemēram, būtiski samazinot nekustamā īpašuma nodokli īpašumiem, kuros Ukrainas civiliedzīvotāji tiks izmitināti, vai nodrošinot iespēju reģionālajā transportā pārvietoties bez maksas,” atbalsta iespējas uzsver pašvaldību apvienības pārstāve.
Ziedojot naudu, pirmās nepieciešamības preces un pārtiku, Ukrainas sabiedrību mērķtiecīgi atbalsta privātuzņēmēji.
Likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir noteiktas atlaides ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām (SLO).
VID informācijā “Ziedojumi, lai palīdzētu Ukrainai un tās cilvēkiem” par iedzīvotāju ziedojumiem norādīts: “Ziedojot Latvijā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam,
reliģiskai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss (piemēram, “Ziedot.lv”), ziedojumus var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus un saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.”
Ja uzņēmums ziedo Latvijā reģistrētai sabiedriskā labuma organizācijai, kura nodrošina koordinēta atbalsta sniegšanu Ukrainas karadarbībā cietušajiem, uzņēmumam ir tiesības uz nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta nosacījumiem.
Detalizētāka informācija par atbalsta iespējām pieejama VID tīmekļvietnē, norādē “Palīdzība Ukrainai”.
