NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
05. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Tava drošība
6
6

Lems par epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanu

Krīzes vadības padome ceturtdien, 7.oktobrī, turpinās lemt par turpmākajiem soļiem Covid-19 saslimstības situācijas stabilizēšanai.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

“Valsts veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā ar milzīgu pārslodzi un ir reāla sabrukuma priekšā. Tā sekas izjutīs ne tikai ar Covid-19 slimojošie, bet potenciāli jebkurš Latvijas iedzīvotājs,” ar šādu brīdinājumu visai sabiedrībai un politiķiem 4. oktobrī nāca klajā Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija, pieprasot nekavējoties rīkoties un ieviest stingrākus epidemioloģiskās drošības pasākumus. Ņemot vērā strauji pieaugošo infekcijas izplatību un pacientu pieplūdumu slimnīcās, šodien, 5. oktobrī, plkst. 10.00 Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi, kurā tiks lemts par turpmākajiem soļiem situācijas stabilizēšanai.

Aizvadītās nedēļas laikā, no 27. septembra līdz 3. oktobrim, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 62,2%. Dažu dienu laikā par 35% pieaudzis stacionāros ievietoto Covid-19 pacientu skaits. Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati 4. oktobrī liecina, ka stacionāros ārstējas 585 Covid-19 slimnieki, 59 pacientiem slimības gaita ir smaga.

“Situācijas pasliktināšanās dinamika ir biedējoša,” sarunā ar plašsaziņas pārstāvjiem 4. oktobra pēcpusdienā secināja veselības ministrs Daniels Pavļuts. “Ja piektdien, 1. oktobrī, slimnīcās ārstējās ap 500 Covid-19 pacientu, tad jau pirmdienas rītā to skaits sasniedza 585. Ja piektdien 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs bija ap 500 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, tad pirmdien šis skaitlis jau sasniedza 600. Nav pamata ticēt, ka tuvākajās nedēļās situācija uzlabosies. Ekspertu prognozes liecina, ka jau nedēļas laikā saslimušo skaits, kuriem būs nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, dubultosies,” tā situācijas nopietnību iezīmēja veselības ministrs.

Piektdien, 1. oktobrī, Valsts operatīvā medicīniskā komisija izsludināja paaugstinātas gatavības stāvokli veselības aprūpes nozarē.  Pēc D. Pavļuta teiktā tuvāko desmit dienu laikā ir sagaidāms, ka tiks izsludināta arī ārkārtas situācija medicīnā, kas nozīmē plānveida veselības aprūpes ierobežošanu, lai sistēma varētu tikt galā ar Covid-19 pacientu pieplūdumu. Tie ir lēmumi, kuriem neizbēgami būs ietekme uz gandrīz katra Latvijas iedzīvotāja iespējām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija paziņojumā uzsver: “Jāpārtrauc dzīvot ilūzijās par Covid-19 gultu un, īpaši, cilvēkresursu rezervēm Latvijas slimnīcās. Ja tuvākajās dienās netiks pieņemti steidzami un radikāli lēmumi, veselības aprūpes sistēmas kapacitātes pārsniegšana ir tikai pāris nedēļu jautājums. Ņemot vērā epidemioloģiskos datus, jāsecina, ka novēlota rīcība jau šobrīd ir pieļāvusi nekontrolētu koronavīrusa izplatību sabiedrībā.”

“Gan politiķiem, gan sabiedrībai beidzot ir jāieklausās veselības aprūpes profesionāļos, kas brīdina, ka tik augsta saslimstība Latvijas situācijā nav pieļaujama un to ar jebkādiem līdzekļiem ir jācenšas samazināt. To visātrāk var izdarīt, samazinot nevajadzīgu un nesvarīgu kontaktu skaitu. [..] Vienlaicīgi maksimāli jāveicina vakcinācija ar īpašu fokusu uz riska grupām. Plašākai vakcinācijai nebūs tūlītējs efekts, tā dos rezultātu ilgākā termiņā. Lēmumi par obligāto vakcināciju ir pareizi, diemžēl ļoti novēloti,” paziņojumā pauž Latvijas ārstus pārstāvošās organizācijas.

Jauni noteikumi jau pārmaiņu priekšā

4. oktobrī tika izsludināti iepriekšējā nedēļā pieņemtie jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, ar kuriem bija iecerēts kontrolēt koronavīrusa izplatību šoruden, ieviešot vispārēju drošu pakalpojumu sniegšanas principu tikai “dzeltenajā” (gan darbiniekiem, gan klientiem ir derīgs vakcinācijas, pārslimošanas vai negatīva Covid-19 testa sertifikāts) vai “zaļajā” (gan darbiniekiem, gan klientiem ir derīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts) režīmā.

Jaunie noteikumi paredz, ka nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē, kad nav zināms iesaistīto personu “epidemioloģiskais statuss”, tiek sniegti tikai pamata pakalpojumi, piemēram, sabiedriskais transports, pasta pakalpojumi, reliģiskās norises, kā arī atļautas darbības, kas saistītas ar cilvēka pamattiesībām privāti pulcēties, piedalīties miermīlīgos piketos u. tml. Tāpat kā līdz šim, jaunie noteikumi pieļauj pakalpojumu sniegšanu nedrošā vidē (ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinēts vai pārslimojis Covid-19) ārtelpās vai individuāli.

Jaunie noteikumi arī paredz vakcinācijas pienākumu veselības, sociālajā aprūpē un izglītības jomā nodarbinātajiem.

Noteikumiem jāstājas spēkā 11. oktobrī, nomainot līdzšinējo kārtību. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka, visticamāk, ar tiem nebūs pietiekami.

Konkrētu pasākumu plāns vēl nav zināms un tiks izvērtēts 5. oktobra Krīzes vadības padomes sēdē. Tomēr preses konferencē pēc pirmdienas Sadarbības sanāksmes sēdes valdību veidojošo koalīcijas partiju pārstāvji pauda atbalstu nepieciešamībai rīkoties nekavējoties un daudz izlēmīgāk.

Piemēram, veselības ministrs pieļāva, ka valstī varētu tikt izsludināta ārkārtējā situācija un pakalpojumu pieejamība ierobežota, atļaujot to sniegšanu tikai “zaļajā” režīmā, vienlaikus paplašinot kontroles mehānismus.

“Iedzīvotājiem ir jārēķinās, ka drošības pasākumi būs vērsti uz sabiedrības nevakcinētās daļas pasargāšanu no inficēšanās ar šo vīrusu, jo vakcinētiem cilvēkiem ir ap 3,4 reizes mazāka varbūtība inficēties un vairāk nekā piecas reizes mazāka varbūtība saslimt smagā formā un nonākt slimnīcā,” uzsvēra veselības ministrs, atgādinot, ka vienīgā izeja no šīs situācijas ir vakcinācija, kura daļā Eiropas valstu jau ir sasniegusi tik augstu aptveri, ka ierobežojumi var tikt atcelti pavisam. 

UZZIŅAI

Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. Padomes sekretariāta darbību nodrošina Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Krīzes padomes funkcijas plašāk noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 42 “Krīzes vadības padomes nolikums”.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU