Kā skaidroja Veselības ministrs Daniels Pavļuts, lielo vakcinācijas centru darbība daļēji tiks sākta jau aprīlī, bet tā īpaši nepieciešama maijā, kad piegāžu skaits palielināsies.
Liela mēroga vakcinācijas centri sāks darboties brīdī, kad Latvijā saņemto vakcīnu apjoms būs lielāks nekā pašreiz Latvijā pieejamā vakcinācijas jauda jeb 55 000 vakcinācijas reizes nedēļā.
Kur atradīsies lielie vakcinācijas centri
Vakcinācijas centru izveides scenāriji izstrādāti kopā ar pašvaldībām, un to izvietojums sadalīts trīs līmeņos, skaidro Vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņeviča.
- A līmenis – atradīsies Rīgā ar platību virs 5000 m2 un kopējo kapacitāti 40 000 vakcinācijas epizodes nedēļā. Pirmie centri ir gatavi uzsākt darbu jau Lieldienās. Latvijā šādi centri būs Rīgā, un abi – SIA “RTU-BT1” (Ķīpsalas halle) un SIA “MORIENT IG” (“ATTA” centrs) – ir izvēlēti pēc veiktās tirgus izpētes.
Veselības ministrijas infografika
- B līmenis – atradīsies Rīgā (12 centri), kā arī deviņās Latvijas pilsētās (pa vienam centram), ar kopējo jaudu vairāk nekā 80 tūkstoši vakcināciju nedēļā. Latvijā šādi centri būs 10 pilsētās – Rīgā un 9 citās Latvijas pilsētās: Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī. Konkrētas centru atrašanās vietas noteikušas pašvaldības, visbiežāk tie būs sporta hallēs un kultūras centros.
Veselības ministrijas infografika
- C līmenis – atradīsies vairāk nekā 10 pilsētās ārpus Rīgas, un to kopējā vakcinācijas jauda plānota ap 15 000 vakcinācijas reizēm nedēļā.
Veselības ministrijas infografika
Apstiprinājums par pilsētu iesaisti un jau izvēlētajām vietām ir saņemts no Alūksnes, Bauskas, Jaunolaines, Kuldīgas, Madonas, Olaines, Salaspils, Saldus, Siguldas, Talsiem un Tukuma. Šīs pilsētas un vietas apstiprinātas, bet darbu sāks pēc vajadzības, kad vakcīnu apjoms un pieprasījums vakcinēties sasniegs ievērojamu apjomu šajās pilsētās. Šobrīd turpinās dialogs ar vairākām pašvaldībām, piemēram, Babīti, Mārupi, Dobeli un citām, kurās plānoti īstermiņa izbraukuma vakcinācijas punkti.
Visu trīs līmeņu centru iesaisti noteiks vakcīnu pieejamība Latvijā un vakcinēties gribētāju skaits. Šo centru darbība jānodrošina brīžos, kad līdzšinējā vakcinācijas jauda ir par mazu, lai operatīvi veiktu vakcināciju. Šo centru izveides kritērijos iekļauts gan tas, lai pilsētās būtu ievērojams iedzīvotāju skaits, būtu iespējams nodrošināt telpu platību, kā arī tie varētu darboties no aprīļa sākumam līdz augusta beigām.
Valstij jādefinē, ko tā sagaida no pašvaldībām
Līgumus ar visām iesaistītajām pašvaldībām un vakcinācijas veicējiem Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests ir gatavi slēgt pēc trīs nedēļu intensīva darba kopā ar pašvaldībām.
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis uzsvēra, ka visas uzrunātās pašvaldības, kurās plānots izvietot masu vakcinācijas centrus, ir iesaistījušās proaktīvi, domājot gan par telpām un personālu. “Vakcinēšanas plānošana ir atkarīga gan no vakcīnu pieejamības, gan valdības spēju nodrošināt personālu. Joprojām nav skaidras informācijas par pieteikšanos, kā arī to, ko valsts sagaida no pašvaldībām. Skaidrs, ka vakcinācijas procesu var organizēt viens, pārējie var palīdzēt. Jādefinē gan precīzs centru izvietojums, gan pašvaldību iesaiste un nepieciešamais atbalsts – finansējums centru darbības nodrošināšanai. Tāpat ļoti liels izaicinājums ir rindas – katram ir jāzina, kurā vietā un kādā laikā var saņemt vakcīnu,” akcentēja G. Kaminskis.
Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis norādīja, ka būtiski, lai lielajos centros nebūtu dīkstāves, tāpēc piedāvāja izvērtēt iespēju ieviest t. s. brīvo stundu, kad varētu vakcinēties arī tie iedzīvotāji, kas nav prioritārajā grupā.
Veselības ministrs gan akcentēja, ka, ņemot vērā šībrīža vakcīnu deficītu, nepieciešams to veikt sabalansēti un taisnīgi, tātad joprojām vakcinējot tieši prioritārās grupas – seniorus, cilvēkus ar hroniskām slimībām, vēlāk arī pedagogus – un runāt par “brīvās stundas” ieviešanu būtu pāragri.
Visbeidzot, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone norādīja, ka arī privātie medicīnas pakalpojumu sniedzēji ir gatavi sadarboties, piedāvājot savu medicīnisko personālu. Lielākais izaicinājums ir neziņa par vakcīnu pieejamību.
