NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
10. septembrī, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības
6
6

Ainavas, kas uzlabo dzīves kvalitāti

FOTO: Ivars Soikāns, LETA

Lai saglabātu Latvijai tipiskās unikālās dabas un kultūrvēsturiskās ainavas, kas veido priekšnoteikumus iedzīvotāju dzīves vides kvalitātei, Latvijā tiek izstrādāta ainavu politika. Līdz ar ainavu politikas pamatnostādņu 2013.–2019. gadam īstenošanu panākts nozīmīgs ieguldījums ainavu kvalitātes, plānošanas un pārvaldības pilnveidē, secināts VARAM sagatavotajā ainavu politikas pamatnostādņu īstenošanas novērtējumā.

īsumā
  • Pieņemot likumu “Par Eiropas ainavu konvenciju”, Saeima 2007. gada 29. martā ratificēja Eiropas Ainavu konvenciju. Līdz ar to Latvija apņēmās izstrādāt un īstenot valsts ainavu politiku.
  • Latvijas ainavu politikas mērķis: daudzfunkcionālas un kvalitatīvas ainavas, kas uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, veicina vietu, reģionu un valsts ekonomisko aktivitāti un atpazīstamību, kā arī bioloģisko daudzveidību.
  • Ainavas definīcija: “Ainava – teritorija tādā nozīmē, kā to uztver cilvēki, un kas ir izveidojusies dabas un/vai cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā.”
  • Liela nozīme ir arī pašvaldībās un plānošanas reģionos izstrādātajiem projektiem un plānošanas dokumentiem.
  • Līdz 2023. gada 30. jūnijam jāsagatavo un jāiesniedz valdībā Latvijas ainavu politikas ieviešanas plāns 2024.–2027. gadam.

Ministru kabinetā (MK) 11. augustā tika apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Ainavu politikas pamatnostādņu 2013.–2019. gadam īstenošanas ex-post novērtējums”.  

Pieņemot likumu “Par Eiropas ainavu konvenciju”, Saeima 2007. gada 29. martā ratificēja Eiropas Ainavu konvenciju. Līdz ar to Latvija apņēmās izstrādāt un īstenot valsts ainavu politiku, norādīts novērtējumā. Ilgtermiņa redzējums par Latvijas ainavu politiku ir ietverts stratēģijā “Latvija 2030”, kur valsts telpiskās attīstības perspektīvā līdz 2030. gadam kā nacionālo interešu telpa ir definēti izcili dabas un kultūrvēsturisko teritoriju areāli.

Ainavu politika ieviesta sadarbībā ar dažādām sabiedrības mērķgrupām un valsts institūcijām: Zemkopības ministriju, Kultūras ministriju, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, Dabas aizsardzības pārvaldi, plānošanas reģioniem, kā arī pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, piemēram, biedrībām “Latvijas Ainavu arhitektu asociācija”, “Baltijas Vides forums” un “Urban Institute Riga”.  

Atbalsts ainavu kvalitātes uzlabošanai, plānošanai, kā arī sabiedrības izglītošanai un informēšanai ir iekļauts dažādos finanšu instrumentos, līdz ar to pamatnostādņu īstenošanai izmantotais kopējais finansējums ir nosakāms indikatīvi: dažādām aktivitātēm izlietoti aptuveni 404 miljoni eiro, rakstīts ziņojumā.

Kāpēc bija vajadzīga ainavu politika

2013. gada 7. augustā MK rīkojumā Nr. 361 “Par Ainavu politikas pamatnostādnēm 2013.–2019. gadam” ir secināts: “Pēdējos 20 gados nozīmīgu sociālekonomisko pārmaiņu ietekmē Latvijas ainavas ir būtiski mainījušās, un ainavu sociālā, ekonomiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība un potenciāls cilvēku dzīves vides kvalitātes nodrošināšanai un saimnieciskās darbības attīstībai, it īpaši tūrisma jomā, ir apdraudēts. Pašreizējā ainavu pārvaldība ir mazefektīva un nenodrošina mērķtiecīgu ainavu potenciāla izmantošanu, ainavu kvalitātes uzlabošanu un ainavu pārvaldībā iesaistīto pušu sadarbību.”

Ainavu politikas pamatnostādnēs 2013.–2019. gadam tika noteikts Latvijas ainavu politikas mērķis: daudzfunkcionālas un kvalitatīvas ainavas, kas visā Latvijā uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, veicina vietu, reģionu un valsts ekonomisko aktivitāti un atpazīstamību, kā arī bioloģisko daudzveidību. Lai šo mērķi sasniegtu, tika noteikti trīs pamatnostādņu īstenošanas rīcības virzieni – ainavu kvalitātes uzlabošana, ainavu pārvaldības uzlabošana un izpratnes un zināšanu veidošana par ainavām.

Pamatnostādņu īstenošanas laikā ir uzsākts Latvijas ainavu novērtēšanas pirmais posms: dialogā ar sabiedrību Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros ir identificētas 50 sabiedrībai nozīmīgas ainavas – 50 Latvijas ainavu dārgumi (katrā plānošanas reģionā desmit). Informācija par šīm nozīmīgajām ainavām iekļauta ceļojošajā izstādē un tīmekļvietnē šeit.

Ainavu novērtēšana turpināsies

Šogad ainavu novērtēšana turpināsies: tiks identificētas reģionālas un nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgas teritorijas, veicot ainavu novērtējumu visā Latvijā, kas 2020.–2022. gadā notiks valsts pētījumu programmas “Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana” ietvaros, kā arī izstrādājot plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentus. Tiks izstrādāts arī elektronisks Latvijas ainavu atlants vektordatu formātā, informē VARAM.

Šī projekta ietvaros VARAM ir piešķirts finansējums 135 000 eiro apmērā par katru gadu (kopā par trīs gadiem – 405 000 eiro), atklāj ministrijā.

Lai iegūtos ainavu novērtējuma rezultātus pēctecīgi iekļautu valsts ainavu politikā, VARAM sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām līdz 2023. gada 30. jūnijam jāsagatavo un jāiesniedz MK Latvijas ainavu politikas ieviešanas plāns 2024.–2027. gadam.

Kas ir ainava

VARAM skaidro, ka integrējošu skatījumu, kurā uzsvērta dabas un cilvēku darbības mijiedarbība, ir definējusi Eiropas Padome, kas Eiropas Ainavu konvencijā ir nostiprinājusi šādu ainavas definīciju: “Ainava – teritorija tādā nozīmē, kā to uztver cilvēki, un kas ir izveidojusies dabas un/vai cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā.” Arī Latvija, 2007. gadā Saeimā ratificējot Eiropas Ainavu konvenciju, ir akceptējusi šo definīciju. Līdz ar to, domājot un runājot par ainavu, ir svarīgi uzvērt gan dabas faktoru, gan arī cilvēka darbību nozīmi, kā arī to, ka ainava nepārtraukti mainās un par to lielā mērā atbildīgi ir cilvēki.

Dažādās Latvijas daļās ainavas raksts ir atšķirīgs. Parasti tas tiek sasaistīts ar Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem – Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali – vai funkcionālajām telpām: jūras piekrasti, Pierīgu. Šādas reģionālas ainavu telpas sabiedrības izpratnē nereti iegūst simbolisku nozīmi (piemēram, “Latgale – ezeru zeme”) un kļūst par vietu un reģionu identitātes pamatu.

Zinātnisks skaidrojums un informācija par ainavām ir iekļauta 2018. gadā izdotajā monogrāfijā “Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts”.

Pašvaldībām dažādi projekti

Atbildot uz jautājumu, kas ir mainījies, realizējot ainavu politikas pamatnostādnes 2013.–2019. gadam, VARAM uzsver, ka ainavu kvalitātes uzlabošanās vērojama daudzviet – ir rekultivēti karjeri un ražošanas teritorijas agrāk degradētās vietās, no aizaugšanas atbrīvotas pļavas, atjaunoti kultūras pieminekļi un vēsturiskas ēkas, kā arī veikti mērķtiecīgi ieguldījumi publiskajā ārtelpā (apstādījumi un publiski objekti). Liela nozīme ir arī pašvaldībās un plānošanas reģionos izstrādātajiem projektiem un plānošanas dokumentiem, kas ir pamats mērķtiecīgu un plānveidīgu investīciju piesaistei, lai uzlabotu ainavu kvalitāti.

Viens no realizētajiem projektiem ir Pils salas labiekārtošana Jelgavā. Pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece komunikācijas un mediju attiecību jautājumos Egita Veinberga norāda, ka pirms diviem gadiem pabeigts projekts “Pils salas infrastruktūras attīstība tūrisma un veselības aktivitāšu veicināšanai Jelgavā”, kura laikā labiekārtota Pils salas teritorijas apskates un atpūtas infrastruktūra – izbūvēts skatu tornis, iekārtotas atpūtas vietas un veselības takas u. c. Kopumā ieguldīts ap 161 000 eiro.

Kuldīga iesaistījusies starptautiskā projektā

Savukārt Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska uzsver, ka pašvaldība pievērš lielu uzmanību kultūrainavas saglabāšanai un publiskās ārtelpas attīstībai, izmantojot dabas mantojuma potenciālu, sakārtojot degradētās teritorijas un veidojot jaunas vietas sabiedriskām aktivitātēm un atpūtai.

Kuldīgas novada pašvaldība piedalās starptautiskā projektā “Ainava pilsētā” (“UrbanLinks 2 Landscape”), kas vērsts uz rekreācijas teritoriju, jaunu ekosistēmu pakalpojumu attīstīšanu un ainavas saglabāšanu pilsētās un teritorijās, kas tām piekļaujas. Tas tiek īstenots Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” starpreģionu sadarbības programmas “Interreg Europe” 2014.–2020. gadam laikā, un projekta kopējais finansējums ir 1 193 175 eiro.

Kuldīgas novada pašvaldības mērķis projekta ietvaros ir izstrādāt pētījumu par Ventas krasta degradēto teritoriju vēsturisko izmantošanu un to turpmākās attīstības priekšlikumus, izvērtējot ekoloģiskos, ainaviskos, pilsētbūvnieciskos, ekonomiskos un sociālos aspektus. Pašvaldība izstrādā arī rīcības plānu Kuldīgas vēsturiskā centra un tam piegulošās Ventas ielejas teritorijas attīstībai, kā arī ģeotelpiskās informācijas datubāzi un 3D modeli, kas ļaus uzskatāmi apkopot informāciju par teritoriju un objektiem, kas tajā atrodas, kā arī modelēt iespējamās ainavas izmaiņas un izvairīties no nevēlamām ietekmēm.

Jāturpina pilnveidot politiku

Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas pārstāve Indra Purs, analizējot ainavu politikas pamatnostādņu 2013.–2019. gadam īstenošanas ex-post novērtējumu, secina, ka tajā atspoguļotie rezultāti ainavu politikā ir tikai daļa no reālajiem notikumiem un veikumiem Latvijas ainavā. 

“Latvijas ainavu politikai trūkst horizontālās politiku sasaistes un sadarbības prakses ar citām nozaru politikām, trūkst ieinteresēto pušu līdzdalības iespējas, ko Latvija ir apņēmusies īstenot, ratificējot Eiropas Ainavu konvenciju. Mazajā Latvijā ainavu pārvaldības, plānošanas un jaunveides procesi norit savrupi atsevišķu profesiju grupās, savrupi ministriju, pašvaldību telpiskās un sociālās robežās. Bet ainavai nav robežu,” saka I. Purs.

Mazajā Latvijā ainavu pārvaldības, plānošanas un jaunveides procesi norit savrupi atsevišķu profesiju grupās, savrupi ministriju, pašvaldību telpiskajās un sociālajās robežās. Bet ainavai nav robežu!

Lai ainavu politika Latvijā atbilstu Eiropas Ainavu konvencijas un UNESCO Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību ideāliem, nākamajā periodā būtu jāpulcina kopā visu ainavu jomu dalībnieki un jāapkopo viņu zināšanas, uzskata asociācijas pārstāve.

Tiesa, “Ainavu politikas pamatnostādņu 2013.–2019. gadam īstenošanas ex-post novērtējumā” norādīts, ka nepieciešams izveidot pastāvīgu konsultatīvu ainavu ekspertu padomi, lai nodrošinātu regulāru sadarbību ainavu politikas īstenošanā iesaistīto pušu starpā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU