FOTO: Ieva Leiniša, LETA
Ņemot vērā, ka Pasaules Veselības organizācija 11. martā paziņoja, ka koronavīrusa slimības Covid-19 izplatība sasniegusi globālas pandēmijas apmērus, Latvijas valdība 12. martā pieņēma lēmumu valstī izsludināt ārkārtas stāvokli līdz 2020. gada 14. aprīlim.
Ministru kabineta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ir publicēts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” 12. marta otrajā laidienā.
Ārkārtējā situācija ir izsludināta, pamatojoties uz:
Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Šajā gadījumā iespējamās katastrofas cēlonis ir bioloģisks, proti, epidēmija.
Kopš 12. marta valdības rīkojumā iekļautais ārkārtējās situācijas regulējums ir mainīts vairākkārt. Ar Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" konsolidēto (aktuālo) versiju un atsevišķiem grozījumiem, kā arī saistošiem lēmumiem var iepazīties www.likumi.lv sadaļā Covid-19.
Valdības rīkojumā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi ārkārtējās situācijas laikā ir obligāti visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Ņemot vērā, ka koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatība ir sasniegusi pandēmijas apmērus, ierobežojumi nepieciešami, lai pasargātu mūsu sabiedrības mazāk aizsargātos locekļus – vecāka gadagājuma cilvēkus un ar hroniskām slimībām slimojošos, kuriem infekcija var būt ļoti bīstama. Ierobežojumu mērķis ir pēc iespējas palēnināt slimības izplatību, lai veselības aprūpes sistēma spētu palīdzēt visiem, kam tas nepieciešams.
“Visiem ir jāsaprot, ka slimības Covid-19 izplatība nav apturama, taču tā ir ierobežojama. Lai ierobežotu strauju slimības izplatību, ir jāierobežo cilvēku pulcēšanās un jāveicina sociālā distancēšanās. Ārkārtas stāvoklis tiek izsludināts, lai novērstu tik strauju saslimšanas izplatību, ka veselības aprūpes sistēma ar to nespētu tikt galā. Ja izdosies panākt, ka slimība izplatīsies lēnāk, būs lielāka iespēja, ka mūsu mediķi un veselības aprūpes sistēma kopumā spētu ar šo situāciju tikt galā,” skaidrojot ārkārtējās situācijas izsludināšanas nepieciešamību, uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.