NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
06. septembrī, 2019
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības
5
5

Pašvaldību referendumu likums – darba kārtībā kopš 6. Saeimas

Saeimas komisija neatbalsta VARAM priekšlikumu izveidot divu veidu pašvaldības referendumus un piešķirt tiesības arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ierosināt pašvaldības referendumu.

FOTO: Freepik

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lēmusi par labu darba grupas izveidei, kura divu nedēļu laikā sagatavos priekšlikumus, par ko tad īsti iedzīvotāji nākotnē varētu rīkot vietējo pašvaldību referendumus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieceri par divu veidu pašvaldības referendumiem – konsultatīvo un lemjošo referendumu – Saeimas komisija neatbalstīja. LV portāls atskatās uz vietējo pašvaldību referendumu likuma izstrādes gaitu un iezīmē turpmākos scenārijus.

īsumā
  • Vietējo pašvaldību referendumu likuma izstrāde aizsākusies jau 6. Saeimas laikā.
  • Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” pašvaldības vēl nepieņemtā likuma noteiktajā kārtībā ir tiesīgas rīkot pašvaldības referendumu.
  • Likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” mērķis ir veicināt pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā.
  • Šobrīd likumprojektā paredzēts, ka pašvaldības referendumu varēs rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecību, un domes atlaišanu.
  • 12. Saeimas komisija atbalstīja likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā, tomēr VARAM lūdza atlikt likumprojekta iesniegšanu un uzsākt diskusijas par likumprojekta lietderību kopumā.
  • VARAM priekšlikums par divu veidu pašvaldības referendumiem likumprojektā tika noraidīts.

Atbilstoši Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) sniegtajai un oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” tīmekļvietnē atrodamajai informācijai vietējo pašvaldību referendumu likuma izstrāde aizsākusies jau 6. Saeimas laikā, proti:

  • 1997. gada 27. maijā 6. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (VPPK) iesniedza Saeimā izskatīšanai likumprojektu “Par pašvaldību aptaujām”, kura vietā pēc tam izstrādāja alternatīvu likumprojektu, ko pieņēma pirmajā lasījumā: tajā bija iekļautas ne tikai konsultatīvās, bet arī lemjošās pašvaldību aptaujas jeb pašvaldību referendumu analogi;
  • 1998. gada 7. decembrī 7. Saeima pārņēma darbu pie likumprojekta “Par pašvaldības aptauju” – to tālāk nevirzīja;
  • 2002. gada 15. novembrī pēc vairāku 8. Saeimas deputātu priekšlikuma likumprojektu “Par pašvaldības aptauju” iesniedza izskatīšanas turpināšanai – 68 deputāti balsoja “pret”, likumprojektu tālākajai izskatīšanai komisijām nenodeva;
  • 2007. gadā Jūrmalas Aizsardzības biedrība rosināja veikt grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, tajā iekļaujot tiesību normu par vietējiem referendumiem un iedzīvotāju iniciatīvām. 9. Saeimas VPPK šo ideju atbalstīja;
  • 2008. gada 17. jūlijā 9. Saeima grozīja likumu “Par pašvaldībām”, paredzot iespēju rīkot pašvaldību referendumus, – Ministru kabinetam (MK) līdz 2012. gada 1. maijam bija jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts par pašvaldību referendumiem;
  • 2013. gada 30. janvārī 11. Saeimas prezidijam iesniedza likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums” – šis Saeimas sasaukums to pieņēma otrajā lasījumā;
  • 2014. gada 11. decembrī likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums” pārņēma 12. Saeima – tās VPPK atbalstīja likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā, taču to nepieņēma, jo 2018. gada jūlija beigās Vides aizsardzība un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lūdza atlikt likumprojekta pieņemšanu, kā arī uzsāka diskusiju par tā lietderību kopumā;
  • 2018. gada 20. decembrī likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums” pārņēma 13. Saeima – 2019. gada 4. septembrī VARAM priekšlikumu uz otro lasījumu izveidot divu veidu pašvaldības referendumus un piešķirt tiesības ierosināt pašvaldības referendumu arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Saeimas VPPK neatbalstīja, bet pagarināja priekšlikuma izskatīšanas termiņu līdz otrajam lasījumam.

Likumā paredzēts, bet normatīvā akta nav

2009. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par pašvaldībām”. Likums tika papildināts ar 61.3 pantu, kas paredz, ka pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīgas rīkot pašvaldības referendumu.

Mēs ar lielām grūtībām atradām vismaz dažas pašvaldības, kuras savā darbā ir atradušas veidu, kā iesaistīt iedzīvotājus.

Vienlaikus likuma “Par pašvaldībām” Pārejas noteikumu 23. punkts nosaka: šā likuma 61.3 pants stājas spēkā vienlaikus ar likumu par pašvaldību referendumiem. Arī tas, ka MK līdz 2012. gada 1. maijam bija jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par pašvaldību referendumiem, noteikts minētā likuma Pārejas noteikumu 22. punktā. Proti, kopš 2013. gada likumprojekts Saeimā ir iesniegts, pārņemts un skatīts, bet tas joprojām nav stājies spēkā, līdz ar to pašvaldībām aizvien nav iespējams rīkot referendumus.

Ko paredz pašreizējais likumprojekts

Likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (turpmāk tekstā – likumprojekts) mērķis ir veicināt pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā. Likumprojekta 2. pants paredz, ka likums nosaka jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu (turpmāk tekstā – pašvaldības referendums), kā arī regulē pašvaldības referenduma finansēšanas avotu un kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums un paziņojami tā rezultāti.

Šobrīd likumprojektā paredzēts, ka pašvaldības referendumu var rīkot par:

  • pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju;
  • domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecību;
  • domes atlaišanu.

Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka pašvaldības referendumu var ierosināt:

  • dome, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no domes deputātu kopskaita, izņemot jautājumā par domes atlaišanu;
  • balsotāji jeb attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji.

Ierosināt un piedalīties pašvaldības referendumā varētu tie Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kuri saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumu ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi.

Kāpēc aizķērās 12. Saeimā?

12. Saeimas VPPK atbalstīja likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā, taču VARAM lūdza atlikt likumprojekta iesniegšanu un uzsākt diskusijas par likumprojekta lietderību kopumā, pieaicinot arī nepieciešamos speciālistus un ekspertus.

Saskaņā ar 2018. gada 27. aprīļa VARAM tobrīd parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīša iesniegto vēstuli Saeimas VPPK tika minēti vairāki argumenti, kāpēc likumprojekta virzību nepieciešams apturēt:

  • pašreizējā likuma “Par pašvaldībām” 61.1 pants jau šobrīd paredz, ka konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz domes lēmumu, var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem;
  • pastāv tiesisks instruments, kādā veidā pašvaldības dome var noskaidrot sabiedrības viedokli, lai to turpmāk izmantotu lēmuma pieņemšanai un nepieciešamības gadījumā arī pamatošanai;
  • pašvaldības attīstības plānošanas sistēma ir organizēta tā, lai nodrošinātu iedzīvotāju iesaisti pēc iespējas agrīnā plānošanas stadijā, savlaicīgi noskaidrojot iedzīvotāju viedokli un ņemot to vērā;
  • pieņemot likumprojektu, pastāv riski, ka to pamatā izmantos pašvaldības domes opozīcija un viņu atbalstītāji cīņā ar pozīciju;
  • sabiedrībai arī bez šī likumprojekta ir iespējas paust savu viedokli un nostāju, gan rakstot iesniegumus un tiekoties ar pašvaldību deputātiem, gan piedaloties sabiedriskajās apspriešanās, savukārt deputātu darba novērtējums ir nākamās vēlēšanas;
  • arī Saeimai jau šobrīd ir tiesības atlaist domi likuma “Par pašvaldībām” 91. pantā noteiktajos gadījumos;
  • likumprojekta pieņemšana radīs papildu izdevumus gan valsts, gan pašvaldību budžetam, nesniedzot sabiedrībai lietderīgu rezultātu.

Vēstulē J. Eglītis norāda, ka pašreizējais tiesiskais regulējums ļauj pilnvērtīgi noskaidrot sabiedrības viedokli gan jautājumos par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, gan jautājumos par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecību ar daudz mazākām izmaksām un mazāku administratīvo slogu. Savukārt jautājums par domes atlaišanu, pēc J. Eglīša domām, tomēr saistāms ar domes nespēju darboties un pieļautajiem pārkāpumiem: “Ja jautājums ir par vēlētāja politisko izvēli, tad tieši vēlētājam kārtējo vēlēšanu laikā pašam būtu rūpīgi jāpārdomā sava izvēle un jābalso atbildīgi.”

VARAM piedāvā ieviest konsultatīvo referendumu

2019. gada 4. septembrī Saeimas VPPK, skatot likumprojektu otrajā lasījumā, VARAM iesniedzis vairākus priekšlikumus. Būtiskākie no tiem ir likumprojektā paredzēt, ka :

  • ir divu veidu pašvaldības referendumi – konsultatīvais pašvaldības referendums un lemjošais pašvaldības referendums;
  • pašvaldības referendumu var rosināt ne tikai dome (ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no domes deputātu kopskaita) un attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji, bet arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Jābūt divu veidu referendumiem, jo ar konsultatīvo referendumu būtu iespēja iesaistīt sabiedrību daudz plašākā jautājumu lokā, lai noskaidrotu tās viedokli. Savukārt lemjošie referendumi paredz lēmumu pieņemšanu tikai pāris jautājumos, skaidro VARAM pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls. Viņaprāt, ar divu veidu referendumiem apspriežamo jautājumu loks būtu bezgalīgs.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) nostāja jau pirms vairākiem gadiem liecināja par to, ka ir nepieciešami nevis noliedzoša rakstura balsojumi, bet gan instruments, ar kura palīdzību var uzzināt sabiedrības viedokli jautājumos, kuri nav pārrunāti priekšvēlēšanu kampaņā vai kuros četru gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas. “Lemjošie referendumi reducējas uz ļoti šauru jautājumu loku,” skaidro LPS Vecākais padomnieks Māris Pūķis. Viņš norāda, ka piemērota ir tieši konsultatīvā referenduma forma: “Tas būtu legāls veids, kā nepieļaut situāciju, ka deputāti varētu nolemt arī pretēji iedzīvotāju balsojumam.” M. Pūķis ir pārliecināts, ka konsultatīvie referendumi paaugstinātu politisko atbildību un nepieciešamību reaģēt.

Šobrīd beigu stadijā atrodas sabiedriskās politikas centra “Providus” pētījums par līdzdalības praksēm Latvijas pašvaldībās. To prezentēs šā gada 18. oktobrī. Kā norāda “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, viens no pētījuma galvenajiem secinājumiem ir tas, ka ar iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību līmenī Latvijā ir diezgan lielas problēmas: “Mēs ar lielām grūtībām atradām vismaz dažas pašvaldības, kas savā darbā ir atradušas veidu, kā iesaistīt iedzīvotājus.” Runājot ar iedzīvotāju pārstāvjiem, pētniecei ir skaidrs, ka ir vajadzīgas efektīvas un darboties spējīgas metodes, lai cilvēks sajustu, ka viņa balss pašvaldības līmenī arī skaitās. “Lemjošais referendums šobrīd Latvijā pašvaldību darbam un pašvaldību iedzīvotājiem ir liela nepieciešamība,” uzskata I. Kažoka.

Tāpat viņa norāda, ka konsultatīvie referendumi vairāku iemeslu dēļ rada šaubas, bet viens no tiem ir jau šobrīd līdzīgas formas pašvaldību aptauju un apspriežu pastāvēšana. Pastāv iedzīvotāju aptaujāšanas metodes, kas ir daudz lētākas, ātrākas un efektīvākas. Kā labās prakses piemēru I. Kažoka min arī vienu Latvijas pašvaldību, kura dažādām iedzīvotāju aptaujām izmanto lietotnes WhatsApp priekšrocības, kas viegli ļauj sasniegt lielu daļu pašvaldības iedzīvotāju.

Saeimas VPPK vairākums noraidīja VARAM priekšlikumu par divu veidu pašvaldības referendumu noteikšanu likumprojektā. Šobrīd tajā paredzēts tikai lemjošais pašvaldības referendums. Tāpat Saeimas VPPK lēma izveidot darba grupu, kas divu nedēļu laikā sagatavos priekšlikumus par papildu jautājumiem, par kuriem arī varētu rīkot lemjošo pašvaldības referendumu.

Ministra tiesības rosināt referendumu

Tāpat Saeimas VPPK neatbalstīja priekšlikumu, ka pašvaldības referendumu var rosināt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

M. Pūķis norāda, ka šādā gadījumā likumprojekts būtu jāpapildina ar līdzīgu tiesību normu, kas paredzēta Satversmes 50. pantā. Proti, ja referendumā vairāk nekā puse no nodotajām balsīm ir pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ierosinājumu, tad ministrs būtu uzskatāms par atlaistu un valdībai būtu jāpiedāvā jauns ministrs uz atlaistā ministra atlikušo pilnvaru laiku.

Šobrīd kopumā Saeimas VPPK iezīmējies atbalsts likumprojekta pašreizējai redakcijai.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU