Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saeimas komisija neatbalsta VARAM priekšlikumu izveidot divu veidu pašvaldības referendumus un piešķirt tiesības arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ierosināt pašvaldības referendumu.
FOTO: Freepik
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lēmusi par labu darba grupas izveidei, kura divu nedēļu laikā sagatavos priekšlikumus, par ko tad īsti iedzīvotāji nākotnē varētu rīkot vietējo pašvaldību referendumus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieceri par divu veidu pašvaldības referendumiem – konsultatīvo un lemjošo referendumu – Saeimas komisija neatbalstīja. LV portāls atskatās uz vietējo pašvaldību referendumu likuma izstrādes gaitu un iezīmē turpmākos scenārijus.
Atbilstoši Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) sniegtajai un oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” tīmekļvietnē atrodamajai informācijai vietējo pašvaldību referendumu likuma izstrāde aizsākusies jau 6. Saeimas laikā, proti:
2009. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par pašvaldībām”. Likums tika papildināts ar 61.3 pantu, kas paredz, ka pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīgas rīkot pašvaldības referendumu.
Mēs ar lielām grūtībām atradām vismaz dažas pašvaldības, kuras savā darbā ir atradušas veidu, kā iesaistīt iedzīvotājus.
Vienlaikus likuma “Par pašvaldībām” Pārejas noteikumu 23. punkts nosaka: šā likuma 61.3 pants stājas spēkā vienlaikus ar likumu par pašvaldību referendumiem. Arī tas, ka MK līdz 2012. gada 1. maijam bija jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par pašvaldību referendumiem, noteikts minētā likuma Pārejas noteikumu 22. punktā. Proti, kopš 2013. gada likumprojekts Saeimā ir iesniegts, pārņemts un skatīts, bet tas joprojām nav stājies spēkā, līdz ar to pašvaldībām aizvien nav iespējams rīkot referendumus.
Likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (turpmāk tekstā – likumprojekts) mērķis ir veicināt pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā. Likumprojekta 2. pants paredz, ka likums nosaka jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu (turpmāk tekstā – pašvaldības referendums), kā arī regulē pašvaldības referenduma finansēšanas avotu un kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums un paziņojami tā rezultāti.
Šobrīd likumprojektā paredzēts, ka pašvaldības referendumu var rīkot par:
Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka pašvaldības referendumu var ierosināt:
Ierosināt un piedalīties pašvaldības referendumā varētu tie Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kuri saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumu ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi.
12. Saeimas VPPK atbalstīja likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā, taču VARAM lūdza atlikt likumprojekta iesniegšanu un uzsākt diskusijas par likumprojekta lietderību kopumā, pieaicinot arī nepieciešamos speciālistus un ekspertus.
Saskaņā ar 2018. gada 27. aprīļa VARAM tobrīd parlamentārā sekretāra Jāņa Eglīša iesniegto vēstuli Saeimas VPPK tika minēti vairāki argumenti, kāpēc likumprojekta virzību nepieciešams apturēt:
Vēstulē J. Eglītis norāda, ka pašreizējais tiesiskais regulējums ļauj pilnvērtīgi noskaidrot sabiedrības viedokli gan jautājumos par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, gan jautājumos par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecību ar daudz mazākām izmaksām un mazāku administratīvo slogu. Savukārt jautājums par domes atlaišanu, pēc J. Eglīša domām, tomēr saistāms ar domes nespēju darboties un pieļautajiem pārkāpumiem: “Ja jautājums ir par vēlētāja politisko izvēli, tad tieši vēlētājam kārtējo vēlēšanu laikā pašam būtu rūpīgi jāpārdomā sava izvēle un jābalso atbildīgi.”
2019. gada 4. septembrī Saeimas VPPK, skatot likumprojektu otrajā lasījumā, VARAM iesniedzis vairākus priekšlikumus. Būtiskākie no tiem ir likumprojektā paredzēt, ka :
Jābūt divu veidu referendumiem, jo ar konsultatīvo referendumu būtu iespēja iesaistīt sabiedrību daudz plašākā jautājumu lokā, lai noskaidrotu tās viedokli. Savukārt lemjošie referendumi paredz lēmumu pieņemšanu tikai pāris jautājumos, skaidro VARAM pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls. Viņaprāt, ar divu veidu referendumiem apspriežamo jautājumu loks būtu bezgalīgs.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) nostāja jau pirms vairākiem gadiem liecināja par to, ka ir nepieciešami nevis noliedzoša rakstura balsojumi, bet gan instruments, ar kura palīdzību var uzzināt sabiedrības viedokli jautājumos, kuri nav pārrunāti priekšvēlēšanu kampaņā vai kuros četru gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas. “Lemjošie referendumi reducējas uz ļoti šauru jautājumu loku,” skaidro LPS Vecākais padomnieks Māris Pūķis. Viņš norāda, ka piemērota ir tieši konsultatīvā referenduma forma: “Tas būtu legāls veids, kā nepieļaut situāciju, ka deputāti varētu nolemt arī pretēji iedzīvotāju balsojumam.” M. Pūķis ir pārliecināts, ka konsultatīvie referendumi paaugstinātu politisko atbildību un nepieciešamību reaģēt.
Šobrīd beigu stadijā atrodas sabiedriskās politikas centra “Providus” pētījums par līdzdalības praksēm Latvijas pašvaldībās. To prezentēs šā gada 18. oktobrī. Kā norāda “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, viens no pētījuma galvenajiem secinājumiem ir tas, ka ar iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību līmenī Latvijā ir diezgan lielas problēmas: “Mēs ar lielām grūtībām atradām vismaz dažas pašvaldības, kas savā darbā ir atradušas veidu, kā iesaistīt iedzīvotājus.” Runājot ar iedzīvotāju pārstāvjiem, pētniecei ir skaidrs, ka ir vajadzīgas efektīvas un darboties spējīgas metodes, lai cilvēks sajustu, ka viņa balss pašvaldības līmenī arī skaitās. “Lemjošais referendums šobrīd Latvijā pašvaldību darbam un pašvaldību iedzīvotājiem ir liela nepieciešamība,” uzskata I. Kažoka.
Tāpat viņa norāda, ka konsultatīvie referendumi vairāku iemeslu dēļ rada šaubas, bet viens no tiem ir jau šobrīd līdzīgas formas pašvaldību aptauju un apspriežu pastāvēšana. Pastāv iedzīvotāju aptaujāšanas metodes, kas ir daudz lētākas, ātrākas un efektīvākas. Kā labās prakses piemēru I. Kažoka min arī vienu Latvijas pašvaldību, kura dažādām iedzīvotāju aptaujām izmanto lietotnes WhatsApp priekšrocības, kas viegli ļauj sasniegt lielu daļu pašvaldības iedzīvotāju.
Saeimas VPPK vairākums noraidīja VARAM priekšlikumu par divu veidu pašvaldības referendumu noteikšanu likumprojektā. Šobrīd tajā paredzēts tikai lemjošais pašvaldības referendums. Tāpat Saeimas VPPK lēma izveidot darba grupu, kas divu nedēļu laikā sagatavos priekšlikumus par papildu jautājumiem, par kuriem arī varētu rīkot lemjošo pašvaldības referendumu.
Tāpat Saeimas VPPK neatbalstīja priekšlikumu, ka pašvaldības referendumu var rosināt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
M. Pūķis norāda, ka šādā gadījumā likumprojekts būtu jāpapildina ar līdzīgu tiesību normu, kas paredzēta Satversmes 50. pantā. Proti, ja referendumā vairāk nekā puse no nodotajām balsīm ir pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ierosinājumu, tad ministrs būtu uzskatāms par atlaistu un valdībai būtu jāpiedāvā jauns ministrs uz atlaistā ministra atlikušo pilnvaru laiku.
Šobrīd kopumā Saeimas VPPK iezīmējies atbalsts likumprojekta pašreizējai redakcijai.
