Lai īstenotu administratīvi teritoriālo reformu (ATR), pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtījuma pētījumus veic gan Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF), gan “Karšu izdevniecība “Jāņa sēta””. Augusta beigās notikušajā diskusijā abas pētnieku grupas nāca klajā ar starpziņojuma rezultātiem, savukārt Latvijas Bankas (LB) eksperti prezentēja neatkarīgu pētījumu “Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?”.
Kā uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, ministrija ATR virzīs tikai ar datos balstītiem lēmumiem, ņemot vērā iedzīvotāju paradumus, mobilitātes kustību un profesionāļu aprēķinātās prognozes nākotnei. Patlaban Latvijā darbojas 119 pašvaldības – 110 novadi un deviņas republikas pilsētas.
Pašvaldību loma – nozīmīga
LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste akcentē, ka Eiropas Savienības griezumā Latvijas pašvaldības ir ļoti nozīmīgas sabiedriskajam sektoram un valsts ekonomikai: “Pēc finanšu apjoma, kas tiek pārdalīts caur vietējo varu budžetiem, 2017. gadā bijām ES vidējā līmenī, bet, rēķinot no kopējā valsts finansējuma, pat nedaudz virs vidējā līmeņa. Savukārt 2016. gada dati liecina, ka pašvaldībās un to iestādēs nodarbināta mazliet vairāk nekā puse no visā sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem – vairāk nekā 200 000 – cilvēkiem.”
Ja novada pašvaldības vidējo izmēru palielinātu līdz 20 000 iedzīvotāju, potenciālais ietaupīto līdzekļu apjoms, ko pašvaldības varētu novirzīt papildu vajadzībām, varētu būt līdz pat aptuveni 196 miljoniem eiro gadā.
Analizējot pašvaldību situāciju līdz 2040. gadam, LB eksperti secinājuši, ka vidējam iedzīvotāju skaitam pašvaldībā ir tendence samazināties. 2010. gadā pašvaldības (kopā gan novadi, gan republikas pilsētas) lielums vidēji bija nepilni 18 000 cilvēku, tagad tas ir ap 16 000, bet līdz 2040. gadam šis skaits samazināsies līdz 14 000 iedzīvotāju. Patlaban novada pašvaldībā vidēji ir 4000 cilvēku (35% no visām pašvaldībām). 2018. gada sākumā mazākās pašvaldības bija Baltinavas novads (1000 iedz.), Alsungas novads (1322 iedz.) un Mērsraga novads (1478 iedz.). Savukārt lielākās novadu pašvaldības ir Ogres novads (33 083 iedz.), Talsu novads (28 071 iedz.) un Tukuma novads (27 901 iedz.).
LB aplēses liecina, ka nākotnē palielināsies pašvaldību neviendabība, krasi sarūkot iedzīvotāju skaitam mazajās pašvaldībās: 2040. gadā 43–45% novadu dzīvos mazāk nekā 4000 iedzīvotāju.
Ekonomiskā aktivitāte – zemāka
Starp novadiem pastāv ne tikai iedzīvotāju skaita, bet arī ekonomiskās aktivitātes atšķirības. Vērtējot pēc teritorijas attīstības līmeņa indeksa reģionālajā dalījumā, ekonomiskā aktivitāte mazajās (līdz 4000 iedzīvotāju) pašvaldībās ir zemāka nekā vidējās (no 4000 līdz 10 000 iedzīvotāju) un lielajās (virs 10 000 cilvēku) pašvaldībās.
Arī ārvalstu tiešo investīciju apjoms uz iedzīvotāju vidēji gadā laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam liecina, ka puse mazo pašvaldību praktiski vispār nesaņem ārvalstu investīcijas – to ir gandrīz nulle jeb mazāk nekā viens eiro uz cilvēku. Ārvalstu investīcijas piesaista piektdaļa vidējā lieluma pašvaldību, un to dara pilnīgi visas lielās pašvaldības.
LB secinājusi, ka ģimenes ar bērniem koncentrējas ekonomiski jaudīgākajos novados, kuru attīstība ir labāka. “Tas nozīmē, ka bērni dzims ekonomiskās attīstības centros. Protams, Latviju kopumā skar negatīvas demogrāfiskās tendences, bet to ietekme būs asimetriska – vāji attīstītajos novados ir lielāki demogrāfiskie izaicinājumi,” tā U. Rutkaste.
Līdz ar to vairākos novados darbaspēka pieejamības problēma var kļūt kritiska – būtiski pieaugs to pašvaldību skaits, kurās būs 1000–3000 nodarbināto (ap 2030. gadu tās veidos apmēram pusi no visām pašvaldībām). Samazinoties nodarbināto skaitam, tiks ietekmētas pašvaldību finanses, nodokļu maksājumi, būs liels spiediens uz izdevumiem. Vietējās varas iespējas nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem ierobežos ar novecošanu saistītais papildu slogs tās budžetam, jo īpaši mazajos novados, un būs jāmeklē papildu finanšu avoti, lai spētu nodrošināt pakalpojumus.
Ietaupījums – līdz pat 196 miljoniem eiro gadā
Analizējot pašvaldību uzturēšanas izdevumus, LB secinājusi, ka izdevumi izglītībai, sociālajai aizsardzībai un vispārējiem valdības dienestiem veido 70% no visiem izdevumiem. Turklāt vērojama negatīva sakarība starp novadu pašvaldību uzturēšanas izdevumiem uz vienu iedzīvotāju un attiecīgā novada lielumu. Proti, pēc iedzīvotāju skaita mazākajos novados pašvaldību funkciju nodrošināšana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, izmaksā caurmērā dārgāk nekā citviet. U. Rutkaste: “Mazajās pašvaldībās uzturēšanas izdevumi aizņem gandrīz visu budžetu, investīcijām nekas pāri nepaliek.”
Pētījuma rezultāti liecina, ka, koncentrējot pašvaldību pakalpojumu sniegšanu iedzīvotāju skaita ziņā lielākajās administratīvi teritoriālajās vienībās, potenciālais budžeta līdzekļu ietaupījums, kas novadu ietvaros būtu izmantojams pašvaldību sniegto pakalpojumu klāsta vai to kvalitātes uzlabošanai, varētu būt nozīmīgs. Piemēram, ja novada pašvaldības vidējo izmēru palielinātu līdz 20 000 iedzīvotāju, potenciālais ietaupīto līdzekļu apjoms, ko pašvaldības varētu novirzīt papildu vajadzībām, varētu būt līdz pat aptuveni 196 miljoniem eiro gadā.
75 TOP centri Latvijā
SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un LU BVEF savā pētījumā veic pašvaldību administratīvo teritoriju ekonomiskās uzvedības izvērtējumu, norāda LMT prezidents Juris Binde. Tā mērķis ir modelēt Latvijas iedzīvotāju iekšējo migrāciju un administratīvo teritoriju ekonomisko aktivitāti, izmantojot jaunus datu avotus un to ieguves metodes, piemēram, kā mobilo tālruņu zvani un SMS datu ieraksti, dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) u. c. Pētījumā identificēti 75 ekonomiskie centri un novērots, ka šīs teritorijas raksturo augsta aktivitāte un iedzīvotāju migrācija darba dienās visa gada garumā, kas dod iespēju prognozēt ekonomiskās aktivitātes izmaiņas pašvaldību līmenī.
Pētījuma autors, LU BVEF dekāns, profesors Gundars Bērziņš uzsver, ka minētie attīstības centri jau pašlaik ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks, tāpēc ap tiem būtu jāveido arī pašpietiekami jaunie novadi. Šāda pieeja ļautu nodrošināt vienmērīgu visu reģionu attīstību un būtiski samazinātu sociālo nevienlīdzību, piesaistītu reģioniem iedzīvotājus un uzņēmējus.
Piemēram, Rīgas reģionā ekonomisko centru statusam 2018. gadā atbilst 16 pilsētas un novadi: Rīga, Ādažu novads, Babītes novads, Garkalnes novads, Ikšķiles novads, Inčukalna novads, Ķekavas novads, Krimuldas novads, Mālpils novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Salaspils novads, Siguldas novads, Stopiņu novads un Tukuma novads. Savukārt Latgales reģionā ekonomiskie centri ir pieci: Balvu novads, Daugavpils, Līvānu novads, Preiļu novads un Rēzekne.
Nākamajā pētījuma posmā tiks analizēta mobilitāte 36 jaunveidojamos novados.
Veido ATR karti
Savukārt “Karšu izdevniecība “Jāņa sēta””, turpinot iepriekšējo gadu pētījumus par teritoriju sasniedzamību, ceļu tīklu, pasažieru pārvadājumiem, satiksmes intensitāti, teritoriālo elektrības patēriņu un apdzīvojumu, pagastu un pilsētu iedzīvotāju skaita prognozēm, kā arī izglītības un veselības pakalpojumu tīklu, līdz 2020. gada pavasarim saistībā ar ATR apņēmusies izveidot mūsdienīgu tiešsaistē pieejamu telpiskās plānošanas platformu – Latvijas ATR karti.
Lai novērtētu vietējo teritoriju ekonomisko potenciālu, Latvijas ATR kartē pirmo reizi būs pieejama detalizēta informācija par uzņēmējdarbībā radītās nosacītās pievienotās vērtības reģionālo izcelsmi nevis pēc uzņēmuma juridiskās adreses, kas lielajiem uzņēmumiem visbiežāk ir Rīgā, bet gan tā vietējo vienību (ražotņu, veikalu un citu pakalpojumu sniegšanas vietu) faktiskās darbības vietas, informē izdevniecības galvenais redaktors Jānis Turlajs. Latvijas ATR kartē būs pieejama arī detalizēta informācija par iedzīvotājiem un mobilitāti, kā arī pamatdati par pašvaldībām. Iegūtie dati par pievienotās vērtības izcelsmi arī liecina, ka ekonomiskā aktivitāte Latvijā pamatā koncentrējas ap reģionālās un nacionālās attīstības centriem.
Plāno veidot 36 pašvaldības
LV portāls jau rakstīja, ka Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, proti, līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Ministru kabinets 14. maijā apstiprināja informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, dodot mandātu VARAM organizēt konsultācijas ar pašvaldībām par valdības piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.
VARAM sākotnēji rosināja noteikt 35 pašvaldību modeli. Taču konceptuālajā ziņojumā “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”, kuru plānots iesniegt valdībā septembra sākumā, ministrija piedāvās pašreizējo 119 vietā izveidot 36 pašvaldības. 90% gadījumu VARAM ieteiktās jaunās novadu teritorijas sakrīt ar to, ko konstatējusi “Karšu izdevniecība “Jāņa sēta”,” akcentēja J. Turlajs.
Ministrija ir sagatavojusi arī likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kas 29. augustā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam likumprojektu virzīs tālāk izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā.
