NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
28. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Finanses
7
7

Koriģēs OCTA tirgu; polises cenas kritumu neprognozē

LV portāla infografika; Avots: Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs

Finanšu ministrija (FM), ņemot vērā Konkurences padomes (KP) secinājumus par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) pakalpojumu tirgu, sola gatavot priekšlikumus, lai nodrošinātu efektīvāku konkurenci šajā nozarē. Tiesa, OCTA cenas būtisks samazinājums netiek prognozēts.

īsumā
  • OCTA ir obligāts priekšnoteikums dalībai satiksmē, tāpēc atbildīgajām institūcijām būtu jāīsteno nozīmīgas korekcijas tirgū.
  • KP secinājusi, ka 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās OCTA polises cenas paaugstinājušās par 80–220%.
  • Prēmiju kāpumu apdrošināšanas sabiedrības pamato ar ilgstošiem zaudējumiem OCTA segmentā.
  • OCTA tirgū ir brīvi pieejama būtiska individuāla komercinformācija – visu kompāniju detalizēti darbības pārskati tiek publicēti reizi ceturksnī.
  • KP: apdrošinātājiem atklātā tirgū var nebūt vajadzības tiešā veidā vienoties par savu plānoto darbību, jo tiem ir iespējas sekot konkurentu darbībām.

OCTA ir obligāts priekšnoteikums dalībai satiksmē, tāpēc atbildīgajām institūcijām būtu jāīsteno nozīmīgas korekcijas tirgū, uzsver Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, analizējot padomes secinājumus par veikto tirgus uzraudzību 2015.2018. gadā. KP norāda, ka OCTA tirgū ir nepieciešamas korekcijas, lai:

  • mazinātu tirgus caurredzamību;
  • novērstu tirgus dalībnieku paralēlu darbību risku, kas rada aizliegtām saskaņotām darbībām līdzvērtīgas sekas;
  • novērstu interešu konflikta risku.

“Ir būtiski, lai OCTA tirgus ilgtermiņā darbotos efektīvi un ievērotu konkurences nosacījumus, tādējādi nodrošinot sabiedrībai vislielākos ieguvumus un stabilitāti un sasniedzot likumā noteikto mērķi, tas ir, aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu intereses,” atzīst Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Respektējot KP kompetenci attiecībā uz konkurences prasību izvērtēšanu un cenu veidošanu, ministrija sola rūpīgi izvērtēt padomes veikto analīzi un identificētos faktorus, kas radījuši esošo situāciju OCTA tirgū.

Kāda ietekme uz OCTA polises cenu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) un Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) vadītājs Jānis Abāšins uzskata, ka tirgus atklātums un datu esamība vai neesamība nav tie faktori, kas ietekmē OCTA cenu: “Patlaban nav priekšnoteikumu polises cenas kāpumam, bet ilgtermiņā sakarā ar medicīnas pakalpojumu, autoservisu un ceļu stāvokli nevar gaidīt, ka tās kritīsies.”

Arī Finanšu ministrija neņemas prognozēt, kā varētu mainīties OCTA cenas pēc atsevišķu pasākumu ieviešanas, jo:

  • atbilstoši Eiropas Savienības direktīvas regulējumam valsts nedrīkst iejaukties apdrošināšanas sabiedrību cenu veidošanas politikā;
  • īstenojot noteiktus pasākumus, apdrošināšanas sabiedrības būs tās, kas vērtēs, cik lielu administratīvo slogu radīs konkrētie pasākumi, vai nākotnē radīsies papildu izmaksas vai risks.

Cenas ne vienmēr ir pamatotas

KP secinājusi, ka 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās OCTA polises cenas kāpušas par 80–220%. Izpēte liecina: lai gan OCTA vidējās prēmijas pieauguma amplitūda un apmērs katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir atšķirīgs, ne visām apdrošināšanas sabiedrībām tas bija pamatots ar individuālajiem OCTA finanšu rādītājiem. KP īpatnēji šķiet tas, ka 2015. un 2016. gadā OCTA polišu cenu kritēriju izmaiņas kopā visām apdrošināšanas kompānijām notikušas 63–68 reizes gadā, savukārt 2017. gadā – jau vairāk nekā 150 reižu. “Cenu izmaiņu kritēriju dinamika ir milzīga, vairāk nekā divas reizes,” piebilst S. Ābrama.

Ir būtiski, lai OCTA tirgus ilgtermiņā darbotos efektīvi un ievērotu konkurences nosacījumus, tādējādi nodrošinot sabiedrībai vislielākos ieguvumus un stabilitāti un sasniedzot likumā noteikto mērķi, tas ir, aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu intereses.

Turklāt 2017. gadā Konkurences padome novērojusi arī apdrošinātāju publisku signalizēšanu par OCTA polišu gaidāmo cenu kāpumu. KP šajā sakarā ir izteikusi aizrādījumu tirgus dalībniekiem un turpmāk var uzsākt konkurences pārkāpuma izmeklēšanu bez brīdinājuma. J. Abāšins piekrīt, ka apdrošināšanas kompānijas tā nedrīkst rīkoties.

Strādāja ar zaudējumiem

Kāpēc cenas visas kompānijas cēlušas tieši 2017. gadā? J. Abāšins: “Katrs tirgus dalībnieks seko līdzi konkurentu darbībām. Turklāt tika mainīti normatīvi – ieviesta atlīdzība par morālo kaitējumu. Visu laiku arī kompānijas strādāja ar zaudējumiem, tikai pērn OCTA apdrošināšanā peļņa bija 3,6 miljoni eiro. Līdz ar to finanšu nespēja lūza un cenas cēlās – tas aizgāja lavīnveidīgi.”

LAA un LTAB vadītājs piebilst, ka patlaban cenas vairs nepaaugstinās, tās pat mazliet pazeminās.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja – OCTA apdrošināšanas sistēmas darbības nodrošinātāja – dati mājaslapā liecina, ka 2017. gadā OCTA nopelnītās prēmijas bija 49 876 634 eiro, bet piekritušās atlīdzību prasības neto – 48 452 302 eiro. Savukārt pēc OCTA polišu kāpuma, 2018. gadā, nopelnītās prēmijas bija 70 413 091 eiro, bet piekritušās atlīdzību prasības neto – 52 845 108 eiro.

“Taču OCTA ir tikai viens no apdrošināšanas veidiem, un visu laiku visas deviņas tirgū strādājošās sabiedrības piedāvā arī OCTA,” brīnās KP vadītāja.

Iesaka noteikt cenu griestus

Lai mazinātu OCTA cenu kāpumu, Konkurences padome Finanšu ministrijai iesaka izvērtēt iespēju noteikt OCTA prēmiju maksimālos griestus uz kādu noteiktu, piemēram, trīs gadu, periodu. Taču ministrijas ieskatā OCTA cenu ierobežošana nav atbalstāma.

“Šis nosacījums nonāk pretrunā Eiropas Savienības (ES) judikatūrā noteiktajam. ES tiesa vairākos spriedumos ir norādījusi, ka cenas iesaldēšana ir iejaukšanās cenu politikā, kas atbilstoši ES direktīvu prasībām ir aizliegta. Tāpat pastāv risks, ka ierobežojumi var radīt jaunus kropļojumus tirgū un citus konkurenci ierobežojošus nosacījumus, piemēram, personām ar mazākiem riskiem jāsedz citu riski tikai tādēļ, ka ir noteikts prēmijas maksimālais apmērs, vai arī veicināt apdrošināšanas kompāniju aiziešanu no tirgus,” skaidro A. Jarockis.

Pārāk liels datu atklātums

OCTA tirgū ir brīvi pieejama būtiska individuāla komercinformācija – visu kompāniju detalizēti darbības pārskati tiek publicēti reizi ceturksnī LTAB, LAA un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājaslapās. Tas ļauj nevis patērētājiem gūt sapratni par OCTA tirgu, bet gan dalībniekiem paredzēt tirgus pozīcijas, tendences un pielāgot savu rīcību konkurentiem, uzskata KP. “Tirgus ir kā uz delnas, un komercnoslēpumi OCTA jomā tikpat kā nepastāv,” saka S. Ābrama. “Apdrošinātājiem caurskatāmā tirgū var nebūt vajadzības tiešā veidā vienoties par savu plānoto darbību, jo tiem ir iespējas sekot konkurentu darbībām.”

“Ievākt datus ir viena lieta, bet publiskot – cita, tāpēc iesakām LTAB novērst tirgus caurskatāmības risku, izvērtējot, kādai informācijai piekļūst katra apdrošināšanas sabiedrība, un mainīt OCTA statistikas apkopošanas un publicēšanas noteikumus,” saka KP Analītiskā departamenta direktore Ilze Tarvāne.

LTAB norāda, ka datu publicēšanas sistēma veidota atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 801 par OCTA informācijas sistēmas darbībai nepieciešamajiem datiem. Birojs jau esot samazinājis publicējamo datu apjomu, tomēr, ja KP saskata nepieciešamību to darīt vēl, LTAB ir gatavs veikt izmaiņas.

Tirgus ir kā uz delnas, un komercnoslēpumi OCTA jomā tikpat kā nepastāv.

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ieteikts samazināt apdrošināšanas sabiedrību finanšu rādītāju publicēšanas biežumu no reizes ceturksnī uz reizi gadā. FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja norāda: komisija izvērtēs Konkurences padomes priekšlikumu, taču šīs publiskojamās informācijas apjoms pirms apstiprināšanas tika saskaņots ar KP. Turklāt ekspertiem ir zināmas bažas par secinājumu, ka – pretēji vispārējai tendencei (gan ES, gan pasaulē) par arvien plašāku informācijas pieejamību kā tirgus disciplīnas elementu – atklātums traucē konkurencei un veicina cenu kāpumu. FKTK rīcībā nav informācijas, kas apliecinātu šādu sakarību.

Savukārt Finanšu ministrija atzīst tirgus pārlieku lielo atklātumu un sola meklēt risinājumus veicamajiem pasākumiem OCTA tirgus atklātuma mazināšanai.

OCTA cenu kalkulatori

Patērētājiem ir pieejami vairāki brokeru izveidoti OCTA cenu kalkulatori, kas ļauj iepazīties ar apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumiem un atvieglo izvēli, kur iegādāties polisi. KP norāda uz cenu saskaņošanas risku, ka apdrošināšanas sabiedrības un brokeri cenu algoritmus var izmantot nekontrolētā veidā un iegūt liela apjoma datus par konkurentu piedāvājumiem, tajā skaitā neievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības.

“Lai mazinātu šo risku, ierosinām FKTK paredzēt OCTA kalkulatoros papildu prasību par informācijas pieprasītāja identifikāciju, piemēram, transportlīdzekļa īpašnieka autorizāciju, izmantojot internetbanku,” tā I. Tarvāne.

Par šādas prasības ieviešanu jau ir lēmuši LTAB biedri, savukārt apdrošināšanas brokeri to uzskata par nepamatotu un ir vērsušies Datu valsts inspekcijā (DVI). Inspekcija LV portālam atklāj, ka nav pieņemts konkrēts lēmums par nepieciešamību tiešsaistes OCTA cenu kalkulatoros ieviest papildu prasību par informācijas pieprasītāja identifikāciju, piemēram, transportlīdzekļa īpašnieka autorizāciju, izmantojot internetbanku. Taču DVI jau ilgāku laika periodu komunicē ar LTAB un citām iesaistītajām pusēm par biedrības plānotajiem pasākumiem personas datu aizsardzībai un to atbilstību Vispārīgajai datu aizsardzības regulai.

Interešu konflikts LTAB un LAA darbā

LTAB un LAA ir pretēji mērķi un uzdevumi. Pirmā organizācija aizstāv ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu intereses un veicina OCTA stabilitāti un attīstību, bet otrā pārstāv apdrošināšanas sabiedrību biznesa intereses, tāpēc tas, ka abas organizācijas vada viena persona – J. Abāšins –, rada interešu konfliktu un darbību saskaņošanas risku, norāda KP. J. Abāšins LTAB vada kopš 2016. gada maija, bet LAA – kopš 2013. gada.

Savukārt J. Abāšins skaidro, ka abas organizācijas veido pašas apdrošināšanas kompānijas un tendence Eiropā liecina, ka tās strukturāli apvienojas.

Konkurences padome iesaka Finanšu ministrijai skaidri definēt LTAB pilnvaras un nodrošināt efektīvu biroja darbības pārraudzību, lai novērstu OCTA tirgus dalībnieku darbību saskaņošanas risku. Finanšu ministrija šobrīd strādā pie risinājuma, lai pilnveidotu Latvijas transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja pārvaldību.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU