Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā bija 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.
Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir vērojams Zemgalē un Rīgas reģionā. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir būvniecības nozarē.
Kāpēc aug ēnu ekonomika?
“Kā var būt tā, ka ekonomika valstī aug par 5% gadā, palielinās nodokļu ieņēmumi, bet nemazinās ēnu ekonomika?” Rīgas Ekonomikas augstskolas (“SSE Riga”) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” prezentācijā vaicāja viens no pētījuma autoriem – “SSE Riga” profesors Arnis Sauka. Viens no izskaidrojumiem, viņaprāt, ir tas, ka ir nozares ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, kurās ēnu ekonomika ir augstāka nekā vidēji. Tāda, piemēram, ir būvniecība. Ekonomiskais pieaugums būvniecības sektorā, kur ir visaugstākā ēnu ekonomika, Latvijā bija ļoti liels – gan 2017. gadā, gan 2018. gadā tas bija aptuveni 20%. Šīm nozarēm strauji augot, palielinās arī ēnu ekonomika. Pret šādu pieņēmumu gan iebilda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece, norādot, ka ēnu ekonomika būvniecībā pēdējos gados ir par pieciem procentpunktiem sarukusi.
Kā nākamos ēnu ekonomikas pieauguma iemeslus A. Sauka minēja korupcijas līmeņa nesamazināšanos un skaidrās naudas pieejamību.
“Ko darīsim, kad ekonomika ies uz leju? Pie uzvedības pierod, un tad var nākties par to smagi maksāt. Tāpat kā smagi var samaksāt par to, ka ekonomika aug, bet nav bezdeficīta budžeta. Valsts budžetam būtu jābūt sabalansētam, nekā tas ir tagad,” sprieda profesors.
Liela daļa – aplokšņu algas
Galvenās ēnu ekonomikas veidojošās komponentes 2018. gadā Latvijā bija aplokšņu algas, neuzrādītie ienākumi un neuzrādītie darbinieki. Aplokšņu algas mūsu valstī veido 43,5% no kopējās ēnu ekonomikas. Igaunijā un Lietuvā tās ir attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpa no valsts 2018. gadā, ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka tā ir Latvijā (21,5%).
Ienākumu neuzrādīšana Latvijā veido aptuveni 35,2% no visas ēnu ekonomikas. Vidējā ienākumu daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2018. gadā pieaugusi līdz 17,9% (no 17,1% 2017. gadā). Savukārt Igaunijā tā ir 9,9% (neliels pieaugums no 9,7% 2017. gadā), bet Lietuvā – 13,8% (pieaugums no 12,8% 2017. gadā). “Abiem šiem faktoriem – gan aplokšņu algām, gan ienākumu neuzrādīšanai – būtu jāpievērš nopietna uzmanība, izstrādājot politiku ēnu ekonomikas apkarošanai, jo īpaši Latvijā,” uzsver A. Sauka.
Ko darīt ar nodokļu nemaksāšanu?
Uz aplokšņu algu problēmu šonedēļ norādīja arī Valsts ieņēmumu dienests (VID). Iestāde konstatējusi, ka nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pērn veidoja 19,3% un, salīdzinot ar 2017. gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem. Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar aplokšņu algām pērn bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Rīgas reģionā ir vislielākais aplokšņu algas saņēmēju īpatsvars – 37%.
VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme: “Situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb “aplokšņu” apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu.”
Nelegālā nodarbinātība
Pētījuma rezultāti arī liecina, ka būtiska problēma Baltijā ir nelegālā nodarbinātība. Darbinieku neuzrādīšanas apjoms 2018. gadā ir samazinājies gan Lietuvā, gan Igaunijā, sasniedzot 5,4% līmeni, taču Latvijā tas ir būtiski pieaudzis no 7,4% līdz 9,6%.
“Darbinieku neuzrādīšanas komponente ir būtiska visās Baltijas valstīs, veidojot 21,3%, 18,7% un 15,6% no kopējās ēnu ekonomikas attiecīgi Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Turpinot pieaugt ekonomikai un sevišķi strauji augot būvniecības nozarei, pieprasījums pēc darbaspēka Latvijā kāps. Jau tagad darbinieku pieejamība ir liela problēma, un uzņēmēji šo problēmu risina, piesaistot darbaspēku no ārvalstīm un bieži vien to darot nelegāli,” uzsver A. Sauka.
“Nevajag fundamentāli mainīt tiesisko regulējumu, bet izveidot to tādu, kas ļauj darbaspēkam izbraukt un iebraukt. Tam vajadzīga gudra imigrācijas politika,” turpināja profesors, apgalvojot, ka, lai gan statistika liecina, ka ar nelegālo nodarbinātību it kā viss ir kārtībā, reāli tā tas nav, valsts piekopj strausa politiku, teica profesors.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens piekrita A. Saukam, skaidrojot, ka strādnieki nereti iebrauc no Polijas ar tūristu vīzām un nelegāli strādā Latvijas uzņēmumos.
Kukuļdošana vēršas plašumā
Ēnu ekonomikas indeksa rezultāti liecina, ka Lietuva joprojām izceļas ar visaugstāko kukuļdošanas līmeni Baltijas valstīs, sevišķi attiecībā uz valsts pasūtījumiem. Lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, 2018. gadā Lietuvas uzņēmumi vidēji maksāja 13,8% no līguma summas. 2017. gadā šis rādītājs bija “tikai” 10,1%. Latvijā šis rādītājs ir 5,3% (neliels pieaugums no 5,1% 2017. gadā) un Igaunijā 2,5% (samazinājums no 3,9% 2017. gadā) no līguma summas.
Diemžēl gan Lietuvā, gan arī Latvijā pieaug arī vispārējais kukuļdošanas līmenis, proti, no kopējiem ieņēmumiem 7,1% 2017. gadā uz 8,3% 2018. gadā Latvijā, no kopējiem ieņēmumiem 8,4% 2017. gadā uz 9,9% 2018. gadā Lietuvā. Savukārt Igaunijā vispārējais kukuļdošanas līmenis 2018. gadā sasniedza 5,0%, kas ir samazinājums par 0,5% salīdzinājumā ar 2017. gadu.
Par augsto kukuļdošanas līmeni valsts un pašvaldību iepirkumos aizdomāties rosināja “Pricewaterhouse Coopers Latvija” valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola minēja, ka viens no risinājumiem kukuļdošanas mazināšanai būtu standarta līgumu ieviešana iepirkumos.
Pārskatīs nodokļu politiku
Viens no risinājumiem, lai samazinātu ēnu ekonomiku, ir nodokļu politikas pārskatīšana, pēc A. Saukas prezentācijas diskusijā atzina vairāki politiķi. Nodokļu jomas revīziju akcentēja gan iekšlietu ministrs S. Ģirģens, gan finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis. Finanšu ministrijas pārstāvis diskusijā minēja, ka jau sākts darbs pie nodokļu pārskatīšanas un varētu tikt apsvērta iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās gan neesot gaidāmas, jo līdz ar to varētu būt problemātiskas pensiju, pabalstu u. c. izmaksas.
Uz jautājumu, vai ekonomikā ir redzama kāda nodokļu reformas, kuru ieviesa pērn 1. janvārī, ietekme, A. Sauka atbildēja, ka ir pagājis maz laika, tāpēc par to vēl spriest pāragri. “Nodokļu reformai būtu bijusi daudz lielāka ietekme uz ēnu ekonomikas mazināšanos, ja to ieviestu sākotnējā versijā, kā to ieteica Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Pasaules Bankas eksperti, ja tā nebūtu sabojāta,” tā profesors.
Saeimas deputāts Daniels Pavļuts ēnu ekonomikas mazināšanai ieteica paplašināt reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu un samazināt skaidras naudas apriti.
Uz jautājumu, kā motivēt uzņēmumus maksāt nodokļus, D. Reizniece-Ozola nosauca vairākus faktorus: vienkāršāku nodokļu režīmu mazajiem uzņēmumiem, kā arī vairāk reaģēt uz biznesa iniciatīvām.
Lai mazinātu ēnu ekonomiku, svarīgi faktori ir soda neizbēgamība un adekvātums, uzsvēra A. Sauka. Uz pārāk maigu soda politiku norādīja arī Saeimas deputāte, bijusī Finanšu policijas pārvaldes darbiniece Ļubova Švecova. “Ieguvumiem, ko iegūst uzņēmējs, maksājot nodokļus, ir jābūt lielākiem, nekā nemaksājot,” tā S. Ģirģens.
Ja uzņēmums kādreiz pretendēs uz valsts atbalstu, tam būs jābūt priekšzīmīgam, Ekonomikas ministrijas ieceres prezentēja parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
“SSE Riga” “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” tiek noteikts kopš 2009. gada, balstoties uz “SSE Riga” profesora Tāļa Putniņa un “SSE Riga” profesora Arņa Saukas izstrādāto metodoloģiju un izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas.
