NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
09. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Izglītība
7
7

Bērns deklarēts, bet skolā neiet. Kur viņš atrodas?

FOTO: Freepik

Šajā mācību gadā izglītības iestādēs nav reģistrēti 17 169 obligātā izglītības vecuma bērni, lai gan viņu deklarētā dzīvesvieta ir norādīta Latvijā. Turklāt par 1130 no šiem bērniem nevienam – ne pašvaldībām, ne izglītības institūcijām – nav informācijas, kur viņi atrodas.

īsumā
  • Jau gadiem pastāv neskaidrības par tiem bērniem, kas ir deklarēti Latvijā, bet nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē.
  • Izglītības iestādēs nav reģistrēti 17 169 obligātā izglītības vecuma bērni, kas ir 6% no kopējā Latvijā reģistrēto 5–18 gadus veco bērnu skaita.
  • Joprojām liels ir to obligātā izglītības vecuma bērnu skaits (1130), par kuriem pašvaldībai nav informācijas vai kuru situāciju tā noskaidro.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs skaidro, ka “ir atvērtas robežas un gan pieaugušie, gan bērni diezgan aktīvi braukā šurpu turpu. Turklāt neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu izdeklarēties, ja no Latvijas izbrauc uz īsāku vai garāku laiku. Cilvēkiem ir tiesības saglabāt deklarēto dzīvesvietu”.

IKVD bieži saskaroties ar to, ka ģimene ir izbraukusi uz Spāniju, Īriju, Portugāli vai citu valsti, bet šad un tad atbrauc uz Latviju – atvaļinājumā vai kāda cita iemesla dēļ. Tāpēc pateikt precīzi, uz cik ilgu laika periodu cilvēks ir izbraucis, esot diezgan grūti.

LV portāls skaidrojumā “Deklarējušies, bet Latvijā nedzīvo” jau rakstīja, ka izbraukušo iedzīvotāju patiesībā ir daudz vairāk, nekā par to liecina Iedzīvotāju reģistra dati. Iedzīvotāju reģistrā, kurā cilvēki paši deklarē savu dzīvesvietu, iedzīvotāju skaits Latvijā uz 2018. gada 1. janvāri bija par 175 363 lielāks, nekā saskaitījusi Centrālā statistikas pārvalde.

Cenšas noskaidrot bērna likteni

Jau gadiem pastāv neskaidrības par tiem bērniem, kas ir deklarēti Latvijā, bet nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. IKVD kopš 2010. gada izmanto Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju sarakstu un salīdzina 5–18 gadus veco bērnu sarakstu ar datiem par skolās un bērnudārzos reģistrētajiem audzēkņiem. “Veidojas starpība, kura ir diezgan paliela. Par katru bērnu cenšamies noskaidrot situāciju, cenšamies noskaidrot bērna likteni,” tā I.J. Mihailovs.

IKDV informācija, kura iegūta no 119 pašvaldībām, par 2018./2019. mācību gadā izglītības iestādēs nereģistrētiem Latvijā deklarētiem obligātā izglītības vecuma bērniem liecina, ka izglītības iestādēs nav reģistrēti 17 169 obligātā izglītības vecuma bērni, kas ir 6% no kopējā Latvijā reģistrēto 5–18 gadus veco bērnu skaita. Tajā skaitā 15 639 izglītības iestādēs nereģistrētie bērni ir 7–18 gadu vecumā, bet 1530 ir sasnieguši 5–6 gadu vecumu.

IKVD dati liecina, ka kopējais izglītības iestādē nereģistrēto bērnu (5–18 gadi) skaits jau otro gadu samazinās. Ja 2016./2017. mācību gadā izglītības iestādēs nebija reģistrēti 19 022 obligātā izglītības vecuma bērni, tad 2017./2018. mācību gadā viņu skaits samazinājās par 1219 bērniem un sasniedza 17 803. Turklāt samazinās gan 5 un 6 gadus veco, gan 7–18 gadus veco izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits.

Visvairāk atrodas ārzemēs

Pēc pašvaldību un IKVD datiem, no visiem obligātās izglītības iestādēs nereģistrētajiem bērniem ārzemēs dzīvojošo bērnu skaits ir vislielākais: šajā mācību gadā 13 832. Tiesa, tas pēdējos trīs gados samazinās.

Otrs lielākais izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu īpatsvars ir statusā “Uzturēšanās atļauja, citas valsts pilsonis”. Pašvaldības šo statusu norāda bērniem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju Latvijā, tomēr pārsvarā uzturas citā (savas pilsonības) valstī un tur arī iegūst izglītību, tādēļ nav reģistrēti Latvijas izglītības iestādēs. Šādu bērnu skaits līdz 2016. gadam pakāpeniski pieauga, bet pēdējos divos gados ir samazinājies (attiecīgi 2017. gadā – 1994 un 2018. gadā – 1778).

Nezina, kur atrodas

Lai gan pēdējos gados arvien samazinās, tomēr joprojām liels ir to obligātā izglītības vecuma bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav informācijas vai tā noskaidro situāciju. 2018. gadā šādu bērnu Latvijā bija 1130. “Šie bērni mūs uztrauc visvairāk,” pauda I.J. Mihailovs.

IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā eksperte Jana Veinberga uzsvēra, ka ļoti bieži novada pašvaldības pārstāvis ir aizgājis uz konkrēto deklarēto ģimenes dzīvesvietu, bet nevienam, pat kaimiņiem, nav informācijas, kur bērni un vecāki ir palikuši. Tādi dati nav ievadīti arī reģistros. “Taču pieņemam, ka liela daļa no tiem bērniem, par kuriem pašvaldība nav varējusi noskaidrot informāciju, arī atrodas ārzemēs,” sacīja J. Veinberga.

Attīstoties reemigrācijas politikai un atbalsta pasākumiem, agri vai vēlu samazināsies ārvalstīs esošo bērnu skaits. Tādēļ jāturpina monitorings un individuālais atbalsts, jāvēro, kas notiek ar šiem bērniem.

Lielākās problēmas ar informācijas noskaidrošanu, tostarp ievērojot iedzīvotāju skaitu šajās pašvaldībās, ir Rīgai, Jelgavai, Ventspilij, Saulkrastu novadam, Garkalnes novadam un Tukuma novadam, uzsvēra IVKD.

Saulkrastu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Asnate Rancāne, taujāta par novadā deklarētiem, bet izglītības iestādē nereģistrētiem bērniem, paskaidroja, ka dome šo jautājumu nekomentēs.

Rīga aicina veidot datu reģistru

Savukārt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments informēja, ka no obligātā izglītības vecumā esošo (5–18 gadi) bērnu kopējā skaita, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, lielākā daļa – 72% – ir izbraukuši no valsts, bet 15,5% ir reģistrēti īpašumā Rīgas administratīvajā teritorijā un viņiem ir ilgstoša uzturēšanās atļauja (faktiski ir citu valstu piederīgie, kuri atrodas savā mītnes zemē). Pašvaldības institūcijas noskaidro situāciju par 5% bērnu, 1% ir skolas maiņas procesā, 0,5% ir ilgstoši slimojoši/invalīdi (paliatīvā aprūpe u. tml.), bet 6% ir citi gadījumi, piemēram, izglītojas mājās (pārsvarā tie ir bērni, kuri neiet bērnudārzā, bet vēl neapmeklē skolu), adoptēti uz ārvalstīm u. c.

Rīgas domes attiecīgais departaments neprecizēja, cik galvaspilsētā ir tādu bērnu, kas ir deklarēti, bet nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, taču norādīja, ka pašvaldības primārajā fokusā ir 5%, par kuriem tiek noskaidrota situācija, kā arī 0,5% ilgstoši slimojošo. Lai apzinātu šos bērnus un ar viņiem saistīto situāciju, tiek koordinēta pašvaldības institūciju (Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālais dienests, Rīgas bāriņtiesa, Rīgas pašvaldības policija u. c.) kopējā rīcība situācijas risināšanai. Tās ir starpinstitucionālās tikšanās, kurās vienojas par rīcību atbilstoši katras institūcijas kompetencei un normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām.

Rīgas dome uzsver, ka kopējās situācijas risināšanai labi būtu veidot datu sistēmu valstī, kurā, piemēram, būtu informācija par bērniem, kuri izbraukuši no valsts vai apmeklē skolu mītnes zemē u. c.

Ko darīt?

Atbildot uz jautājumu, ko darīt situācijā, kad nav informācijas, kur atrodas deklarētais bērns, J. I. Mihailovs atzina: “Jebkurā valstī ir bērni, kuri nav reģistrēti izglītības iestādē un par kuru likteni valsts nezina. Pirmais, ko var darīt: līdz minimumam būtu jāsamazina to deklarēto bērnu skaits, par kuriem nekas nav zināms. Otrs – IKVD monitorings ir ļoti aktivizējis sociālā atbalsta pieejamību dažiem bērniem. Ja viņš neapmeklē skolu vai nav reģistrēts izglītības iestādē sociālu iemeslu dēļ, uzreiz ieslēdzas dažādi sociālās palīdzības mehānismi. Attīstoties reemigrācijas politikai un atbalsta pasākumiem, agri vai vēlu samazināsies ārvalstīs esošo bērnu skaits. Tādēļ jāturpina monitorings un individuālais atbalsts, jāvēro, kas notiek ar šiem bērniem.”

IKVD pārstāvis arī atzina, ka ir jāceļ iedzīvotāju tiesiskā apziņa un komunikācija, lai nav situācijas, ka neviens par ģimeni neko nezina vai ģimene aizbraukusi no Latvijas, nevienam neko nepasakot.

J. Veinberga norādīja, ka bērnu atrašanās vietas noskaidrošanai līdzētu valstu starptautiskā sadarbība, kopējais Eiropas valstu reģistrs, kurā varētu redzēt, ka Latvijas bērni tiešām mācās ārvalstīs.

Prasa no pašvaldībām

“Ņemot vērā likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 4. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par iedzīvotāju izglītību – un šā likuma 15. panta 22. punktā noteikto, ka pašvaldības autonomā funkcija ir veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti, pašvaldību darbam ir jābūt rezultatīvākam,” sacīja IKVD pārstāvji. “Pašvaldībām ir jāīsteno savlaicīgāks un pietiekams darbs (tostarp preventīvs), jāveido starpinstitucionālā sadarbība, lai pilnībā un par katru bērnu noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ bērns nav reģistrēts izglītības iestādē, un nodrošinātu, ka visi Latvijā deklarētie obligātā izglītības vecuma bērni iegūst izglītību.”

Pašvaldības autonomā funkcija ir veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti, tāpēc pašvaldību darbam ir jābūt rezultatīvākam.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Komunikācijas nodaļas vadītāja Jana Bunkus, vaicāta, vai situācija ar bērniem – deklarēti, bet skolās nav reģistrēti, – pašvaldībās ir problēma un kā to risināt, atbildēja, ka savienības rīcībā nav statistikas un pētījuma, tāpēc šo jautājumu komentēt nevar.

Savukārt J. Veinberga oponēja: “Jā, šī gada ziņojums vēl nav publiskots, tomēr situācija, ka par ļoti daudziem bērniem pašvaldībām nav informācijas, nav jauna, to aktualizējam katru gadu. Pērn janvārī pagājušā gada ziņojumu nosūtījām arī LPS ar pavadvēstuli, kurā vēsām uzmanību uz to, ka ir ievērojams bērnu skaits, par kuriem pašvaldības atzīmējušas statusu “Pašvaldībai nav informācijas”, “Pašvaldība noskaidro situāciju”, kā arī to bērnu skaits, kuriem pašvaldības statusu vispār nav atzīmējušas. Tāpat vērsām uzmanību uz to, ka joprojām ir ilgstoši slimojoši bērni un bērni invalīdi, kuri nav reģistrēti izglītības iestādēs (kas ir pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto, jo, piemēram, lai organizētu bērnam mācības mājās, viņam jābūt reģistrētam izglītības iestādē). Vēstulē aicinājām pašvaldības regulāri un savlaicīgi (ne tikai gada nogalē) noskaidrot katra izglītības iestādēs nereģistrētā bērna atrašanās vietu un veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka katrs Latvijā deklarēts bērns iegūst obligāto izglītību.”

Ikgadējie ziņojumi par skolās nereģistrētiem obligātā izglītības vecuma bērniem ir publiski pieejami IKVD mājaslapā.

Obligātā izglītības vecuma (5–18 gadi) izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu statuss (2016.–2018. gads) Latvijā

Statuss

Gads

 

2016

2017

2018

Atrodas ārzemēs, t.sk. iegūst izglītību

14764

13874

13832

Uzturēšanās atļauja, citas valsts pilsonis

2228

1994

1778

Pašvaldībai nav informācijas/pašvaldība noskaidro informāciju

1345

1214

1130

Anulēta deklarētā dzīvesvieta

278

273

236

Citu iemeslu dēļ neapmeklē izglītības iestādi

212

283

-**

Invalīds

20

13

5

Miris/bezvēsts prombūtnē

51

46

7

Adoptēts (uz ārzemēm)

52

38

36

Ilgstoši slimojošs

13

17

19

Iebraucis no ārvalstīm

0

1

2

Izglītojas mājās

56

57

103

Audzina bērnu/strādā**

   

3

Attālināti mācās citas valsts izglītības iestādē**

   

3

Apgūst interešu izglītības programmu**

   

15

KOPĀ

19022

17803

17172

** Lai informācija būtu precīzāka, 2018. gadā šāds statuss likvidēts, sniedzot precīzāku informāciju, skat. ar ** atzīmētās ailītes.

Avots: IKVD

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU