NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
11. decembrī, 2018
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ārlietas
13
13

Kādas pārmaiņas sola “Brexit”

FOTO: Freepik

Lai gan otrdien, 11. decembrī, Apvienotās Karalistes parlamentā bija paredzēts balsojums par premjerministres Terēzas Mejas panākto vienošanos ar Eiropas Savienības (ES) 27 valstīm, tostarp Latviju, par noteikumiem, ar kādiem Lielbritānija nākamā gada 30. martā izstāsies no bloka, tas 10. decembrī tika atcelts. “Vissliktākais ir tad, ja Izstāšanās līgums netiek pieņemts un Lielbritānija izstājas no ES bez skaidriem nosacījumiem, kas var radīt dažnedažādus sarežģījumus,” LV portālam skaidro Ārlietu ministrijas Komunikācijas direkcijas vadītājs Gints Jegermanis.

īsumā
  • 2016. gada 23. jūnijā referendumā Lielbritānijas pilsoņu vairākums nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES.
  • Lai nodrošinātu sakārtotu izstāšanās procesu, svarīgi, lai līdz 2019. gada 30. martam spēkā stājas Izstāšanās līgums.
  • Viena no svarīgākajām Izstāšanās līguma sadaļām skar pilsoņu tiesības.
  • Saskaņā ar Izstāšanās līgumu ES pilsoņi saglabās tiesības uz pensiju un pabalstu koordinēšanu kārtībā, kādā to šobrīd paredz ES tiesību akti.
  • ES un Apvienotā Karaliste ir vienojušās arī par politisko deklarāciju par savstarpējām nākotnes attiecībām.

Izstāšanās līgums jāapstiprina arī Eiropas Parlamentam, kas to plāno darīt nākamā gada marta pirmajā pusē.

Jāatgādina, ka 25. novembrī Eiropas Padomes samitā Briselē 27 Eiropas Savienības dalībvalstu līderi apstiprināja vienošanos par noteikumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste nākamā gada 30. martā izstāsies no bloka, kā arī politisko deklarāciju par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecībām. Tātad 2019. gada 30. martā plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 30. martā plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Pārejas periods, kas paredz Lielbritānijas pakāpenisku “atvienošanu” no ES, plānots līdz 2020. gada 31. decembrim. Abām pusēm vienojoties, būs iespējams to pagarināt.

Pēc 2016. gada 23. jūnija referenduma, kurā vairākums Lielbritānijas pilsoņu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, 2017. gada 29. martā ES saņēma britu premjerministres Terēzes Mejas vēstuli par Līguma par Eiropas Savienību 50. panta iedarbināšanu, t.i., Apvienotās Karalistes paziņojumu par nodomu izstāties no ES. No tā brīža tika uzsākta divu gadu laika atskaite un sarunas par “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanās no ES procesu un noteikumiem.

Bez vienošanās var rasties sarežģījumi

“Ja Lielbritānija 11. decembrī nobalsos par panākto vienošanos, tad izstāšanās notiks sakārtotā un saprotamā veidā,” skaidro Ārlietu ministrijas Komunikācijas direkcijas vadītājs Gints Jegermanis. “Bet, ja britu parlamenta lēmums būs negatīvs, tad patlaban nevaram nedz pilnībā apzināties visas sekas, nedz zināt turpmākos scenārijus. Vissliktākais ir tad, ja līgums netiek pieņemts un Lielbritānija izstājas 30. martā no ES bez skaidriem nosacījumiem, kas var radīt dažnedažādus sarežģījumus.”

Ja līdz “Brexit” brīdim Izstāšanās līgums nestājas spēkā, sākot ar 2019. gada 30. martu, Apvienotā Karaliste ir tiesīga vienpusēji un neatkarīgi veidot imigrācijas politiku. Šādā gadījumā Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesību regulējumu ir grūti paredzēt. Ja “Brexit” notiek bez Izstāšanās līguma ratifikācijas, svarīgākās izmaiņas skartu pilsoņu tiesības, transporta (piemēram, aviācija), muitas, finanšu pakalpojumus un personu datu apmaiņu, norāda G. Jegermanis.

Lai nodrošinātu sakārtotu izstāšanās procesu, svarīgi, lai līdz 2019. gada 30. martam spēkā stājas Izstāšanās līgums, kas nodrošinātu regulējumu saistībām, kuras Apvienotā Karaliste uzņēmusies kā ES dalībvalsts, un radītu pakāpenisku pāreju uz Lielbritānijas kā trešās valsts ārpus ES statusu.

Izstāšanās līgumam stājoties spēkā, automātiski piemērojas pārejas perioda nosacījumi, kas ļaus ES, tostarp Latvijas, pilsoņiem izmantot tiesības brīvi pārvietoties līdz pārejas perioda beigām (provizoriski 2020. gada 31. decembrim).

Grozījumi vairākos normatīvos

G. Jegermanis skaidro, ka Latvijai būs nepieciešams veikt grozījumus vairākos tiesību aktos. Patlaban Ārlietu ministrija, kurai ir koordinējošā loma šajā jautājumā, sākusi konsultācijas ar Saeimas Juridisko biroju, Valsts kanceleju un Valsts prezidenta kanceleju, lai apzinātu labāko iespējamo risinājumu grozījumu veikšanai.

“Brexit” process vairākām Latvijas valsts iestādēm, piemēram, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam un Muitas pārvaldei, prasīs papildu resursus. Būs nepieciešama arī atsevišķu reģistru, piemēram, Iedzīvotāju reģistra, muitas informācijas sistēmas u. tml., salāgošana. Tiek apzināts, kāda varētu būtu izmaiņu finansiālā ietekme uz iestāžu darbu.

Latvijā un ES līmenī aktīvi turpinās darbs, lai institūcijas, iedzīvotāji un uzņēmēji būtu gatavi “Brexit” radītajām izmaiņām. Ārlietu ministrija regulāri ziņo par nacionālo gatavību Ministru kabinetā, kā arī notiek darbs “Brexit” darba grupas formātā, kur pārstāvētas visas ministrijas un Latvijas Banka. Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota sadaļa ar noderīgu informāciju par “Brexit”.

Ko paredz Izstāšanās līgums?

Izstāšanās līgums paredz regulējumu jau uzsāktām procedūrām un uzņemtām saistībām, kas izriet no Apvienotās Karalistes kā ES dalībvalsts statusa.

Izstāšanās līgums nosedz visus izstāšanās elementus:

  • ES un Lielbritānijas pilsoņu, kuri likumīgi uzturējušies Apvienotajā Karalistē un ES pirms valsts izstāšanās no ES, tiesības;
  • finanšu saistības, ko Apvienotā Karaliste uzņēmusies kā ES dalībvalsts;
  • Īrijas–Ziemeļīrijas robežas risinājums, lai izvairītos no fiziskas robežas atjaunošanas Īrijas salā;
  • citi nozīmīgi izstāšanās jautājumi, piemēram, datu aizsardzība, tiesiskā sadarbība, intelektuālais īpašums, muita, uzsāktā preču tirdzniecība, nodokļi u. c.;
  • pārejas perioda nosacījumi.

Pilsoņu tiesības

Viena no svarīgākajām Izstāšanās līguma sadaļām skar pilsoņu tiesības. To ES pilsoņu tiesības, kuri pārcēlušies uz Apvienoto Karalisti līdz pārejas perioda beigām, būtiski nemainītos, salīdzinot ar pašreizējo situāciju. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kurš jāatrisina “Brexit” ietvaros, ir turpināt arī pēc Lielbritānijas izstāšanās aizsargāt to ES, tostarp Latvijas, pilsoņu tiesības, kuri likumīgi uzturas Apvienotajā Karalistē, pamatojoties uz ES tiesību aktiem par Eiropas Savienības valstu pilsoņu brīvu pārvietošanos, piemēram, strādā vai dzīvo kopā ar laulāto. Minētais abpusēji attiecas arī uz tiem Lielbritānijas pilsoņiem, kuri uzturas kādā no ES 27 dalībvalstīm.

Līgums paredz, ka visu atlikušo mūžu ES 27 dalībvalstu pilsoņi, kuri līdz pārejas perioda beigām ieradīsies un būs likumīgi uzturējušies Apvienotajā Karalistē, varēs turpināt uzturēties Lielbritānijā. Šiem pilsoņiem būs jāreģistrējas Apvienotās Karalistes iestādē (Home office), iegūstot apliecinājumu uzturēšanās tiesiskumam.

Vissliktākais ir tad, ja Izstāšanās līgums netiek pieņemts un Lielbritānija izstājas 30. martā no Eiropas Savienības bez skaidriem nosacījumiem, kas var radīt dažnedažādus sarežģījumus.

Ievērībai! Uz ES 27 dalībvalstu pilsoņiem, kuri Apvienotajā Karalistē ieradīsies pēc pārejas perioda beigām, Izstāšanās līgums neattieksies. Viņu tiesības Lielbritānijā noteiks ES–Apvienotās Karalistes nākotnes attiecību vienošanās vai, ja tāda netiek panākta, Lielbritānijas vienpusēji lēmumi par imigrācijas politiku.

Persona, kas līdz pārejas perioda beigām būs uzturējusies Apvienotajā Karalistē ilgāk par pieciem gadiem, varēs pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled statuss). Savukārt persona, kas būs Lielbritānijā likumīgi uzturējusies mazāk par pieciem gadiem, varēs pieteikties uz pagaidu statusu (temporary statuss). Abos gadījumos persona tiks aizsargāta ar Izstāšanās līgumu.

1. piemērs

Jautājums: Esmu ES pilsonis, kurš dzīvojis Apvienotajā Karalistē kopš 2005. gada un tur ieguvis pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Vai attiecībā uz mani kaut kas mainīsies pēc “Brexit”?

Atbilde: Saskaņā ar Izstāšanās līgumu Jums būs jāpiesakās jaunam pastāvīgās uzturēšanās statusam saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem (saukts “nostiprinātais statuss”), bet, tā kā Jūs jau esat ieguvis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Lielbritānijā saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem par brīvu pārvietošanos, administratīvā procedūra būs ļoti nebirokrātiska un jums būs jāuzrāda tikai personu apliecinošs dokuments, jādeklarē jebkāda kriminālsodāmība un jāapliecina, ka Jūs turpināt uzturēties Apvienotajā Karalistē. Jūsu jaunais Lielbritānijas uzturēšanās dokuments tiks izsniegts bez maksas.

2. piemērs

Jautājums: Vai tie ES pilsoņi, kuri ierodas Apvienotajā Karalistē darba meklējumos vairākus mēnešus pirms pārejas perioda beigām, būs jebkādā veidā aizsargāti?

Atbilde: Jā, saskaņā ar Izstāšanās līgumu ES pilsoņi, kuri meklē darbu Apvienotajā Karalistē līdz pārejas perioda beigām, drīkstēs palikt – tāpat kā patlaban – sešus mēnešus pēc savas ierašanās (varbūt nedaudz ilgāk, ja viņiem ir reālas izredzes drīzumā tikt pieņemtiem darbā). Tiklīdz būs beidzies atļautais darba meklēšanas periods, viņiem būs valsts jāpamet, ja vien viņi nav atraduši darbu vai viņiem nav pietiekamu finanšu līdzekļu sevis uzturēšanai.

ES pilsoņu ģimenes locekļi

ES pilsoņu ģimenes locekļi, kuri likumīgi dzīvoja kopā ar ES pilsoni Apvienotajā Karalistē vai ES 27 valstīs pārejas perioda beigās, varēs palikt valstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi pastāvēja pirms “Brexit”. Personām Apvienotās Karalistes iestādē (Home Office) būs jāiegūst apliecinājums uzturēšanās tiesiskumam. Ģimenes locekļus uzskatīs par likumīgiem rezidentiem un aizsargās ar Izstāšanās līgumu neatkarīgi no viņu valstspiederības.

3. piemērs

Jautājums: Es (ES pilsone) dzīvoju Lielbritānijā kopā ar savu laulāto, kam ir ES pilsonība. Man tika izdota ES uzturēšanās atļauja. Vai es varu palikt pēc “Brexit”?

Atbilde: Jā, saskaņā ar Izstāšanās līgumu Jūs varat palikt. Vienošanās aizsargā visus tos ģimenes locekļus, kuri līdz pārrejas perioda beigām ir Apvienotajā Karalistē likumīgi uzturējušies kopā ar ES pilsoni. Viņi drīkstēs palikt, taču būs jāiesniedz pieteikums jaunā uzturēšanās statusa saņemšanai.

4. piemērs

Jautājums: Dažu imigrācijas pieteikumu iesniegšana Apvienotajā Karalistē ir ļoti dārga. Kādas summas Lielbritānijas iestādes ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri piesakās jaunajam statusam, liks maksāt pēc pārejas perioda beigām?

Atbilde: Saskaņā ar Izstāšanās līgumu jaunie Apvienotās Karalistes uzturēšanās dokumenti tiks izsniegti bez maksas (tām personām, kurām ir derīgs pastāvīgās uzturēšanās dokuments, kas izdots pirms “Brexit” saskaņā ar ES tiesību aktiem par brīvu pārvietošanos) vai par maksu, kas nepārsniedz valstspiederīgajiem piemēroto maksu par līdzīgu dokumentu izsniegšanu. (Nostiprinātā statusa pieteikuma iesniedzējiem no 16 gadu vecuma piemēros maksu 65 GBP apmērā. Pieteikuma iesniedzējiem vecumā līdz 16 gadiem piemēros maksu 32,50 GBP apmērā.)

Pensijas un pabalsti

Saskaņā ar Izstāšanās līgumu ES pilsoņi saglabās tiesības uz pensiju un pabalstu koordinēšanu kārtībā, kādā to šobrīd paredz ES tiesību akti.

5. piemērs

Jautājums: Es pastāvīgi dzīvoju Apvienotajā Karalistē un saņemu sociālās palīdzības pabalstu. Šķiet, es varēšu palikt Lielbritānijā pēc pārejas perioda beigām, bet vai es joprojām saņemšu man vajadzīgo pabalstu?

Atbilde: Jā, saskaņā ar Izstāšanās līgumu visi ES pilsoņi, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē un atbilst jaunā statusa saņemšanai Lielbritānijā pēc “Brexit”, saglabās savas uzturēšanās tiesības un tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi. Tas nozīmē, ka tad, ja viņiem bija tiesības uz pabalstu, tiesībām vai priekšrocībām pirms pārejas perioda beigām, viņi varēs tās saņemt arī turpmāk.

6. piemērs

Jautājums: Ja es izlemšu nākotnē pamest Lielbritāniju, vai mani sociālā nodrošinājuma pabalsti man sekos?

Atbilde: Ja jūs aizsargā Izstāšanās līgums, visi attiecīgie sociālā nodrošinājuma pabalsti arī turpmāk būs eksportējami gan uz ES dalībvalstīm, gan Apvienoto Karalisti, kā tas notiek saskaņā ar spēkā esošajiem ES noteikumiem.

Ievērībai! Izstāšanās līgums paredz sekojošu pabalstu pārnesi: vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas, priekšlaicīgās pensijas, atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, bezdarbnieka pabalstus, slimības pabalstus, maternitātes un paternitātes pabalstus, apbedīšanas pabalstus (t.i., pabalsti, kas aizstāj ienākumus), kā arī pabalsti, kuri tiek saņemti papildus tiem pabalstiem, kuri aizstāj ienākumus, – bērnu pabalsti, aizbildņu pabalsti (guardians allowance), pabalsts par apgādībā esošu bērnu (child tax credit), kā arī vecuma pabalsts apkures izdevumu segšanai ziemas laikā (winter fuel allowance).

Veselības aprūpe un studenti

Arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, ja tā notiks saskaņā ar līgumu, ES pilsoņi varēs turpināt izmantot veselības aprūpes izmaksu atlīdzināšanas mehānismu, ko paredz Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) un S1 veidlapa, kas paredzēta nodarbinātajiem.

7. piemērs

Jautājums: Es dzīvoju un strādāju Apvienotajā Karalistē. Šodien es varu bez jebkādām problēmām saņemt veselības aprūpi vietējā slimnīcā. Vai tas mainīsies?

Atbilde: Saskaņā ar Izstāšanās līgumu pēc pārejas perioda nekas nemainīsies.

8. piemērs

Jautājums: Es patlaban paļaujos uz savu EVAK karti, lai nodrošinātu, ka man, esot ārzemēs, ir pieejama veselības aprūpe. Vai tas joprojām būs spēkā?

Atbilde: Ja jūs atrodaties ārzemēs “Brexit” dienā – vai tā būtu pagaidu uzturēšanās, vai arī dzīvesvietas dēļ –, uz jums attieksies EVAK shēma tik ilgi, kamēr vien jūs atrodaties pārrobežu situācijā.

ES 27 dalībvalstu pilsoņi, kas līdz pārejas perioda beigām būs uzsākuši studēt Apvienotās Karalistes augstskolās:

  • varēs noslēgt studijas, saglabājot studiju maksu, kas noteikta, studijas uzsākot;
  • baudīs tādas pašas tiesības, kādas pienākas AK pilsoņiem attiecībā uz studiju kredītiem;
  • studiju kārtība AK reģionālajās pārvaldībās, piemēram, Velsā un Skotijā, turpināsies saskaņā ar reģionālo pārvaldību noteikto kārtību.

9. piemērs

Jautājums: Esmu ES pilsonis, kas studē universitātē Apvienotajā Karalistē. Vai man pēc “Brexit” būs jāmaksā augstāka mācību maksa? Vai man būs pieejami studiju kredīti?

Atbilde: Saskaņā ar Izstāšanās līgumu visi ES pilsoņi, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē un atbilst jaunā statusa saņemšanai Lielbritānijā pēc “Brexit”, saglabās savas uzturēšanās tiesības un tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi. Studentiem, kuri studijas Apvienotajā Karalistē uzsākuši līdz pārejas perioda beigām, tas nozīmē, ka viņi turpinās maksāt tādas pašas mācību maksas kā Lielbritānijas pilsoņi un būs tiesīgi saņemt mācību maksas aizdevumus. Attiecībā uz piekļuvi uzturēšanas pabalstiem studijām, piemēram, studentu dotācijām vai studējošo kredītiem, ES studenti Izstāšanās līguma darbības jomas ietvaros arī turpmāk varēs izmantot tos pašus noteikumus, ko viņi izmanto patlaban. Šīm tiesībām tiks piemērotas visas turpmākās iekšpolitikas izmaiņas, kas attiecas uz Lielbritānijas valstspiederīgajiem.

AK un ES nākotnes attiecības

ES un Apvienotā Karaliste ir vienojušās arī par politisko deklarāciju par savstarpējām nākotnes attiecībām. Tas ir juridiski nesaistošs dokuments, kas pievienots Izstāšanās līgumam. Deklarācija aptver kopīgos ES–Apvienotās Karalistes nākotnes mērķus ekonomikas, drošības un politiskās sadarbības jomās, veidojot pamatu sarunām par nākotnes attiecību ietvaru.

Svarīgi atcerēties, ka tikai pēc tam, kad Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti (2019. gada 30. marts), pamatojoties uz minēto politisko deklarāciju, būs iespējams uzsākt detalizētas sarunas un izstrādāt juridiski saistošu līgumu (vai līgumus) par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecībām.

Publikācijā izmantota Ārlietu ministrijas mājaslapā sniegtā informācija.

 

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU