Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pētījumu par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti 2017. gadā – par iedzīvotāju pārvietošanās veidiem, attālumiem, nolūkiem u. c. – veica pirmo reizi. CSP priekšniece Aija Žīgure preses konferencē uzsvēra, ka šādi dati ir arī citām Eiropas Savienības (ES) valstīm un tie ir ļoti noderīgi reģionālās, transporta infrastruktūras un satiksmes organizācijas attīstībā, kā arī klimata pārmaiņu un vides aizsardzības pētījumos u. c.
Aptauju, kurā ievērotas ES statistikas biroja “Eurostat” rekomendācijas par pasažieru mobilitātes statistiku, CSP veica no 2017. gada septembra līdz decembrim. Izlasē tika iekļauti 11 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem, no tiem atbildēja 61%. Aptauja tika līdzfinansēta no ES budžeta projekta “Pasažieru mobilitāte un autoceļu satiksmes statistika” un izmaksāja teju 80 000 eiro. Ja tiks piešķirti finanšu līdzekļi, šāds pētījums tiks veikts regulāri.
Ļaudis iet kājām un brauc ar velosipēdu
Projekta vadītāja CSP Transporta un tūrisma statistikas daļas speciāliste Dita Zemīte uzsvēra, ka 79% iedzīvotāju katru dienu bija mobili. Visbiežāk – 34% – iedzīvotāji pārvietojās, dodoties uz darbu, 24% – iepērkoties, bet 20% – atpūšoties. Interesanti, ka atšķirībā no citām ES valstīm Latvijas iedzīvotāji daudz vairāk atpūšas, mežā sēņojot un ogojot. Tiem cilvēkiem jeb 21%, kas dienā vispār nepārvietojās, kustēties liedza invaliditāte vai vecuma nespēja (18%), traucēja laikapstākļi (10%), bet 2% iedzīvotāju aptaujas dienā pārvietojās ārpus Latvijas teritorijas.
Vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam bija 2,7 pārvietošanās dienā. Darbdienās aktivitāte bija lielāka – 2,8, bet brīvdienās – mazāka (2,3).
Vidēji viena persona dienā veica 29,6 kilometrus (km), bet vidējais pārvietošanās laiks bija 79,6 minūtes. Visgarākā un ilgākā bija pārvietošanās ar vilcienu – 47 km aizņem 79 minūtes.
Automobiļu noslogojuma ziņā vidējais cilvēku skaits vieglajā automobilī darbdienās ir 1,7, bet brīvdienās – 2,5 cilvēki.
Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, iedzīvotāji salīdzinoši daudz pārvietojas uz darbu ar kājām – 23%, bet ar velosipēdu – 4%. Bet kopumā, rēķinot no visiem pasažierkilometriem, galvenais pārvietošanās veids, ko izmanto 64% cilvēku, ir sabiedriskais transports. 22% ir kājāmgājēji, 7% izmanto multimodālos transporta veidus (sabiedriskais transports kombinācijā ar vieglo auto vai velosipēdu), 6% – velosipēdu, 1% – auto, kas aprīkots ar elektrisko vai hibrīda dzinēju.
Kam dati varētu noderēt
CSP Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors Armands Plāte skaidroja, ka šādi pārvietošanās pētījumi nepieciešami ilgtspējīgas pārvietošanās (mobilitātes) novērtēšanai un atbilstošas ES politikas attīstīšanai. Specifiskie interesējošie dati ir:
- aktīvā pārvietošanās (iešana kājām un pārvietošanās ar velosipēdu);
- kopā braukšana;
- sabiedriskais transports;
- automobiļi ar nefosilo degvielu;
- multimodālie transporta risinājumi (vairāku ilgstpējīgas pārvietošanās veidu secīga izmantošana).
Aptaujas rezultāti varētu noderēt ministrijām nozaru politikas novērtēšanai un pilnveidošanai, pašvaldībām – pakalpojumu efektivitātes un attīstības, tostarp infrastruktūras, plānošanai, komersantiem – attīstības plānošanai, tostarp komercobjektu izvietojuma noteikšanai, pārvadājumu plānošanai u. c.
Aptaujas rezultātu potenciālais pielietojums Latvijā:
- kājāmgājēju infrastruktūras pilnveide;
- transporta infrastruktūras pilnveide, tostarp multimodālo risinājumu punktu izveide, elektromobiļu uzlādes staciju plānošana u. c.;
- ilgtspējīgas pārvietošanās attīstīšana un veicināšana, tai skaitā:
- iešana kājām;
- velotransports;
- sabiedriskais transports;
- kopā braukšana;
- nefosilās degvielas transports;
- multimodālie transporta risinājumi;
- komercobjektu un sabiedrisko pakalpojumu ēku novietojuma plānošana;
- teritoriālās plānošanas pilnveide;
- reģionālās politikas attīstības jautājumu risināšana;
- emisiju un gaisa piesārņojuma samazināšanas risinājumu plānošana.
Piemēri tam, kādi pieprasījumi CSP ir bijuši pēdējā gada laikā un kuriem jaunais pētījums varētu palīdzēt. 2007.–2013. gada plānošanas perioda transporta aktivitāšu “ex-post” novērtējums; potenciāls pasažieru un iekšzemes kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu un šādu pārvadājumu ieguvumi Latvijas tautsaimniecībai; stratēģiju attīstīšana transporta dekarbonizācijai; pētījums par aktīvas pārvietošanās veidiem – riteņbraukšanu un iešanu kājām, kā arī infrastruktūru pilsētās un valstī kopumā.
“Dati raksturo konkrētā brīža situāciju, bet nav iespējams vērtēt izmaiņu dinamiku, novērtēt atsevišķu politikas pasākumu iniciatīvu efektivitāti,” preses konferencē uzsvēra A. Plāte. Pagaidām nav vēl skaidrs, vai izlases kopas izvēle atbilst visām datu lietotāju vajadzībām – vai Latvijas kopējās situācijas novērtēšanai izmantotais respondentu skaits no atsevišķām apdzīvotām vietām ir pietiekams specifisku secinājumu izdarīšanai par šīm apdzīvotajām vietām, aptaujā uzdotie jautājumi varētu būt arī plašāki, specifiskāki u. c.
Ko dati dod tautsaimniecībai?
Auditorkompānijas “Pricewaterhouse Coopers” Konsultāciju nodaļas vadītājs Gusts Ašmanis preses konferencē akcentēja, ka mobilitāte raksturo valsts labklājību, ir nozīmīga visai tautsaimniecībai un liecina par šādiem aspektiem:
- cik veselīgu dzīvesveidu uztur sabiedrība;
- cik daudz un cik efektīvi tiek tērēts iedzīvotāju pārvietošanās nolūkam atvēlētais laiks;
- cilvēku iespējas doties strādāt uz labāk apmaksātiem reģioniem;
- cik lielas iespējas ir darba devējiem piesaistīt darbaspēku un labākos speciālistus no citiem reģioniem;
- kur ir nepieciešamība pēc transporta infrastruktūras pilnveides;
- sabiedriskā transporta pakalpojuma kvalitāte.
Pētījums par mobilitāti Latvijā sniedz arī noderīgu informāciju stratēģisku lēmumu pieņemšanā, uzsvēra G. Ašmanis. Piemēram, Latvijā dominē pasažieru pārvadāšana pēc “point-to-point” principa (ar vienu transporta veidu cilvēku nogādā no punkta uz punktu), iedzīvotāji maz izmanto multimodālos transporta risinājumus (visvairāk tos izmanto Rīgā). Īsajos braucienos būtiskākie transporta izmantošanas iemesli ir komforts un laika ekonomija. Savukārt vidējos un garajos braucienos vieglās automašīnas izmanto izmaksu dēļ. Šis rādītājs norāda uz trūkumiem Latvijas sabiedriskā transporta sistēmā.
Piemērs. Pētījumā redzams, ka starppilsētu transports nav izdevīgs četriem un lielākam skaitam cilvēku vienlaikus. Piemēram, no Rīgas līdz Talsiem ar privāto automašīnu var aizbraukt 1,42 stundu laikā, četriem cilvēkiem brauciens izmaksā 18–24 eiro. Ar sabiedrisko transportu ceļā ir jāpavada 3,10 stundas, un četriem cilvēkiem tas izmaksā 16–20 eiro.
Šis CSP iedzīvotāju mobilitātes pētījums sniedz iespējas veikt uzlabojumus sabiedriskā transporta sistēmā, uzsvēra G. Ašmanis.
Noderēs tūrisma politikas plānošanā
Ekonomikas ministrija (EM) gatavojas rūpīgi iepazīties ar CSP pētījuma secinājumiem, kas būs noderīgi politikas plānošanas procesā, īpaši domājot par tūrisma politikas īstenošanu, LV portālam sacīja EM Nozaru politikas departamenta direktors Gatis Silovs.
Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi savas zemes apceļotāji, jo īpaši iecienīti ir vienas dienas ceļojumi. Pētījumā secinātais, ka 20% cilvēku pārvietošanās iemesls ir atpūta, sakrīt arī ar tūrisma statistiku.
EM piekrīt mobilitātes pētījuma secinājumam, ka iedzīvotāju mobilitāti vairāk sekmētu uzlabojumi sabiedriskā transporta sistēmā. Saskaņā ar aktuālāko tūrisma statistiku 80,6% tūrisma braucienu bijuši ar vieglo automašīnu vai motociklu un relatīvi maz iedzīvotāju tūrisma braucienos dodas ar sabiedrisko transportu.
2017. gadā Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits bija 9,6 miljoni, kas ir par 5,1% vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5% braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21%, bet retāk Latgale – 11,8%. Līdzīgi kā 2016. gadā, arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21%) un Jūrmala (8,1%). Vienas dienas braucienos kopumā iztērēti 232,1 miljons eiro, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.
Pērn vairākdienu braucienu skaits pa Latviju bija 2,9 miljoni, kas samazinājies par 4,2%, salīdzinot ar 2016. gadu. 80,6% braucienu bija ar vieglo automašīnu vai motociklu. Vēl iedzīvotāji pa Latviju ceļoja ar autobusu (14,5%) un vilcienu (4,4%). 17, % braucienu izmantotas īrētas jeb maksas naktsmītnes.
