AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
07. novembrī, 2018
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Izglītība
2
19
2
19

Literatūra pamatizglītībā – starp farsu un drāmu

Eksperimenta trusīši. Kamēr jaunā izglītības satura ieviesēji un tā pretinieki lauž šķēpus par šo dažādi vērtējamo procesu, kuru vēlāk, iespējams, skaidros kā “komunikācijas kļūdu”, pašus izglītojamos, visticamāk, sagaida apšaubāms pēc mēģinājumu–kļūdu metodes tapis rezultāts.

FOTO: Freepik

Pretrunā Satversmei, Latvijas kultūras vērtībām un skolēnu interesēm. Tā par jaunajā pamatizglītības standartā plānoto literatūras stundu skaitu izsakās tā pretinieki. Savukārt jaunā mācību satura ieviesēji mierina, ka nav pamata satraukumam. Kam taisnība?

īsumā
  • Pamatskolā mācību gadā plānots par 70 literatūras stundām mazāk.
  • Pedagogi, literāti un grāmatizdevēji ieceri uzskata pat nepieļaujamu.
  • Literatūras stundas daļēji paredzēts aizstāt ar jaunu priekšmetu – drāmu.
  • VISC skaidro, ka ieteicamās literatūras saraksts nesamazinās, aicina skolēnus lasīt patstāvīgi.
  • Iebildumi pret literatūras stundu skaita samazināšanu var likt jaunievēlētajai Saeimai to pārskatīt.

“Pamatizglītības satura īstenošanas mērķis ir vispusīgi attīstīts un lietpratīgs skolēns, kurš ir ieinteresēts savā intelektuālajā, sociāli emocionālajā un fiziskajā attīstībā, mācās ar prieku un interesi.” To nosaka 11. oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”, saskaņā ar kuru paredzēts literatūras stundu skaita samazinājums. Par to, vai te vērojama pretruna, izglītības ierēdņu un projekta oponentu viedokļi bijuši diametrāli pretēji, tikmēr priekšlikumu pieņemšana noteikumu projektam beigusies un tas ir ceļā uz apstiprināšanu valdībā. Jauno pamatizglītības standartu, kurš izstrādāts, balstoties uz kompetenču pieejā balstīta mācību satura pamatnostādnēm, skolās plānots pakāpeniski ieviest no 2020. gada 1. septembra.

Atsevišķās klasēs – viena stunda nedēļā

Līdz šim 4.–6. klases posmā trijos gados bija 175 literatūras stundas, bet pēc jaunā projekta paliek 140 stundas, savukārt 7.–9. klases posmā šobrīd ir 210 stundas, bet pēc jaunā standarta – 175 stundas trijos gados. Tādējādi 4.–6. klases posmā samazinājums ir par 35 stundām un tikpat arī 7.–9. klases posmā.

Atsevišķās klasēs būs viena literatūras stunda nedēļā. 4.–6. klases posmā vidēji trīs gados paredzētas četras stundas nedēļā – vienu gadu pa divām stundām un divus – pa vienai, skaidro par mācību satura izstrādi vispārējā izglītībā atbildīgā Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks. Savukārt 7.–9. klases posmā būs vidēji trīs stundas nedēļā – divus gadus pa divām stundām, vienu gadu – pa vienai stundai. “Pēc šī brīža spēkā esošā pirmā programmas varianta atšķirība ir tikai 7.–9. klases posmā par vienu stundu – ja šobrīd literatūrai bija divas stundas nedēļā katru gadu, tad tiešām vienu gadu iznāk pa vienai stundai nedēļā,” atzīst G. Catlaks.

Norāda uz kaitējumu skolēnam un valstij

Paredzamais literatūras stundu skaita samazinājums satrauc pedagogus, kuri norāda: tas kaitēs skolēniem, jo daiļliteratūra un lasīšana attīsta spēju uztvert un analizēt tekstus, kas nepieciešams arī citu mācību priekšmetu apguvē. “Literatūra ir mācību priekšmets, kas vispusīgi attīsta skolēnos gan mākslas uztveri, gan radošo potenciālu, gan komunikācijas un analīzes prasmes,” norāda Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas (LVLSA) priekšsēdētāja Anita Vanaga. Viņa ir pārliecināta: literatūras stundu skaitam pamatskolā vajadzētu būt vismaz divām nedēļā, citādi skolēns neatceras iepriekšējā nodarbībā apgūto vielu.

Satraukumu pauž arī Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) priekšsēdētājs Arno Jundze, atsaucoties uz savu pasniedzēja pieredzi – ar katru gadu skolu beigušie jaunieši sliktāk prot izteikt domu, uztvert rakstīto tekstu un nereti “ar grūtībām spēj sastiķēt kopā piecus teikumus”.

“Laikā, kad profesionāli pētnieki daudzviet pasaulē runā par funkcionālo analfabētismu, kas izpaužas kā jaunās paaudzes prasme izlasīt vārdus, nesaprotot to jēgu, ir visai dīvaini vērot, ka jaunajos izglītības standartos notiek mēģinājums samazināt to stundu skaitu, kas bērnus un jauniešus pievērš lasīšanai, attīstot viņu domāšanu un valodu,” teikts pagājušajā nedēļā izplatītajā Rakstnieku savienības paziņojumā. “No vienas puses, uztraucamies par informācijas kara un viltus ziņu iespējamām  postošām ietekmēm, no otras puses, samazinām  Latvijas jauniešu  izredzes darba tirgū un  iespējas neapmaldīties pseidoinformācijas gūzmā,” norādot, ka šis ir Latvijas nākotnes jautājums, pauž zem paziņojuma parakstījušies literāti – Knuts Skujenieks, Anna Rancāne, Monika Zīle, Aivars Kļavis, Ēriks Hānbergs, Leons Briedis un vairāki desmiti citu.

Literatūra baro valodu, un bez tās mēs tagad nesvinētu Latvijas simtgadi.

Ar līdzīgu paziņojumu klajā nākusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācija: “Arī grāmatizdevēji, kuriem ikdienā ir saskare gan ar pedagogiem, gan bērniem un jauniešiem, ir novērojuši, ka mūsdienu jauniešiem ir visai ierobežotas zināšanas par literatūru un vēsturi tāpēc, ka netiek lasīta kvalitatīva literatūra, līdz ar to nav iegūta ticama informācija, kā arī trūkst nepieciešamās prasmes tās iegūšanai. Jāatceras, ka valodas prasme, izlasītās literatūras apjoms un kvalitāte ir viens no stūrakmeņiem, uz kā balstās ikviena indivīda nacionālā pašapziņa.”

“Literatūra baro valodu, un bez tās mēs tagad nesvinētu Latvijas simtgadi,” uz mācību priekšmeta nozīmi norāda rakstniece, literatūrzinātniece, 12. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule

Drāma kā risinājums

Par jaunā mācību satura ieviešanu atbildīgie noraida bažas par literatūras nobīdīšanu aizkrāsnē un ar to saistīto skolēnu zināšanu iespējamo regresu. Jaunais pamatizglītības standarts izglītības iestādēm dos lielākas izvēles iespējas mācību procesa organizēšanā, uzsver G. Catlaks: “Skolām, vadoties pēc skolēnu interesēm, ir dota brīvība palielināt stundu skaitu priekšmetā par 10% pēc saviem ieskatiem, ieskaitot literatūru. Otrkārt, noteikumu projektā esam ierakstījuši, ka iesakām literatūras apguvi īstenot integrēti ar citiem priekšmetiem.” Turklāt jaunajā mācību standartā klāt nākusi drāma jeb izpildītājmāksla, kuru varēs pasniegt kā metodi citu priekšmetu ietvaros vai kā atsevišķu mācību priekšmetu, ko nereti īstenojot tieši literatūras skolotāji, tādējādi stundu skaits literatūras skolotājam varot pat pieaugt, skaidro VISC vadītājs. Daļu drāmas stundu, kuru ieviešana daļēji notiek uz literatūras stundu rēķina, varēs veltīt tieši literāro darbu iestudējumiem. 

A. Vanaga gan ir skeptiska par VISC vadītāja norādītajiem mehānismiem, ar kuriem paredzēts kompensēt literatūras stundu skaita samazinājumu. Pirmkārt, lai minēto 10% ietvaros palielinātu stundu skaitu literatūrai, tas jāsamazina citiem priekšmetiem, ko ne katra skola apstākļos, kad izglītības politikas prioritāte ir eksaktās zinības, darīs. Otrkārt, drāma drīzāk iederētos vidusskolas klasēs kā izvēles priekšmets humanitāri ievirzītiem jauniešiem, nevis pamatskolas audzēkņiem, kuri kam tādam neesot īsti gatavi savam vecumam raksturīgo īpatnību dēļ – introverts, sevī ierāvies pusaudzis, saskaroties ar izpildītājmākslas uzdevumiem, izjutīs diskomfortu un nepatiku pret tiem, norāda LVLSA vadītāja. Viņa uzskata: ja drāmas uzdevums ir sniegt skolēnam publiskas uzstāšanās iemaņas, jau patlaban pamatskolas audzēkņi tās attīsta, runājot klases priekšā, uzstājoties ar projektu prezentācijām. “Mani nepārliecina drāma kā mācību priekšmets, jo jebkuram mācību priekšmetam nepieciešams saturs, bet drāma ir forma, metode,” rezumē A. Vanaga.

Vai mazāk ir labāk?

Vai literatūras stundu skaita samazināšana nozīmē, ka skolēns pamatskolā turpmāk izlasīs mazāk literatūras? G. Catlaks uzskata, ka nē, – ieteicamās literatūras saraksts veidots ar aprēķinu, ka grāmatas būtu jālasa patstāvīgi, arī bibliotēkā vai mājās. Skolēni literatūras stundās nesēžot un nelasot grāmatas, bet spriežot, diskutējot, rakstot domrakstus un izspēlējot uzvedumus, skaidro VISC vadītājs. Otrkārt, viņš norāda: “Pieturamies pie principa “labāk mazāk, bet labāk” – lasīt ar iedziļināšanos. Pat ja literatūrai veltītu pusi mācību stundu, nebūtu iespējams izlasīt visus ieteicamos literatūras darbus. Tie ir jālasa patstāvīgi. Tas, ko var iedot skola, ir stimuls, lai bērnam jau no agrīna vecuma rastos prieks un interese par lasīšanu.” Ieteicamās literatūras saraksts ir ļoti plašs, ne mazāks kā līdz šim, uz izvēles iespējām norāda G. Catlaks. Vairāk nekā puse – ap 60% – esot tieši latviešu autoru darbi – gan klasika, gan mūsdienu literatūra.

Šādai pieejai iebilst gan A. Vanaga, gan A. Jundze. LVLSA vadītāja norāda: skolēniem jau patlaban ir pārāk daudz apgūstamās mācību vielas, lai varētu cerēt, ka viņi pēc stundām mājās ar aizrautību lasīs ieteicamo literatūru. Savukārt LRS priekšsēdis uzskata: zinot, ka grāmatu lasīšana jauniešu vidū nav īpaši populāra, jāšaubās, vai būs daudz bērnu, kas paši atradīs ceļu uz bibliotēku. Otrkārt, samazināts literatūras stundu skaits, visticamāk, nozīmēšot to, ka pedagogam nāksies izvēlēties, kam dot priekšroku – literatūras klasiķu darbiem vai jaunākiem autoriem. “Raini jau neizmetīs,” spriež A. Jundze, liekot secināt, ka mūsdienīgāka lasāmviela, kas skolēnos varētu raisīt lielāku interesi, samazināta literatūras stundu skaita apstākļos, iespējams, nonāks nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar klasiķu darbiem.

Vai stundu skaita samazinājumu slēpa?

Pārmaiņas izglītības saturā, arī attiecībā uz literatūras apguvi, bija vajadzīgas, taču bija jāsāk ar metodikas un programmu modernizēšanu, nevis stundu skaita samazināšanu, Otrkārt, paredzētās izmaiņas, lai nonāktu pie vislabāk pārdomātā risinājuma, bija līdz pat galam jāapspriež ar visām iesaistītajām pusēm, uz trūkumiem jaunā satura ieviešanā norāda gan A. Vanaga, gan A. Jundze.

Lēmumi par iespējamo literatūras stundu samazinājumu pieņemti, ignorējot LRS – lielāko Latvijas profesionālo nevalstisko autoru organizāciju literatūras jomā, pauž tās priekšsēdis. Organizācija nav saņēmusi aicinājumu izteikt savu viedokli par literatūras vietu jaunajā mācību standartā. Par plānoto samazinājumu līdz pat pēdējam brīdim nav zinājusi arī LVLSA, kurai bijusi pārliecība, ka jaunā satura veidotāji pieturēsies pie iepriekš pārrunātā risinājuma – saglabāt līdzšinējo literatūras stundu skaitu, atzīst arī A. Vanaga. Viņa norāda, ka labā prakse situācijās, kad kādu nozari sagaida būtiskas reformas, ir, lai to radītāji jau iepriekš vērstu uzmanību uz visām gaidāmajām pārmaiņām, kas ļautu izvairīties no pēdējā brīža domstarpībām.

Aicinām aizejošās un jaunievēlētās Saeimas deputātus, vecās un topošās valdības ministrus steigā neapstiprināt nekādus ar izglītības standartu saistītus dokumentus.

Literatūras stundu skaita samazinājums pārsteigums bijis arī J. Kursītei-Pakulei – 12. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un minētās apakškomisijas sēdēs, uzklausot jaunā satura ieviesēju skaidrojumus, līdz pat pēdējam brīdim valdījusi pārliecība, ka stundu skaits šajā priekšmetā paliek iepriekšējais vai tiek samazināts pavisam nebūtiski.

Katrā no jaunā standarta jomām ieceres izstrādē bijuši iesaistīti daudzi eksperti, kas līdzdarbojušies dažādos darba posmos, kuru gaitā radušās izmaiņas un klāt nākusi mācību joma – tehnoloģijas, par ko kopumā visas iesaistītās puses varēja nebūt informētas, skaidro kompetenču izglītības projekta “Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa, norādot uz kopējo pieeju jaunā izglītības modeļa veidošanā: “Runa nav par stundu pārdali starp konkrētiem priekšmetiem, bet to, kā jaunajā saturā ielikt to, ko vēlamies, lai skolēns apgūst.” Savukārt G. Catlaks atzīst: “Kad sākām darbu, varējām pateikt, cik liels būs stundu skaits, taču principiāli tā nedarījām, jo sapratām, ka jāraugās no skolēna perspektīvas – lai mācību stundu skaits visos priekšmetos būtu izlīdzsvarots. Nevaram palielināt ne mācību slodzi, ne mācību gada garumu, kas noteikts likumā, līdz ar to bija jāatrod optimālais risinājums, lai sabalansētu visas vajadzības.”

Vai vilcienu griezīs atpakaļ?

Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” ir nonācis finiša taisnē. 11. oktobrī to izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, līdz pagājušās nedēļas piektdienai tika gaidīti priekšlikumi, un drīzumā noteikumu projektu skatīs valdībā.

Taču, iespējams, ar to viss vēl nebeigsies. Literatūras skolotāji pauduši, ka nepiekāpsies stundu skaita samazinājumam savā priekšmetā, informē A. Vanaga. “Piekrītam Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas paustajam viedoklim, ka literatūras un latviešu valodas stundu samazināšana uz jaunu priekšmetu ieviešanas rēķina nav iespējama. To apjoms jāsaglabā līdzšinējā apmērā,” teikts Latvijas Rakstnieku savienības valdes sēdē apstiprinātā vēstulē Saeimai, Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai un parlamentā ievēlētajām partijām.

“Lai nepieņemtu lēmumus, kas nākotnē var apdraudēt latviešu valodas un Latvijas valsts pozīcijas, aicinām aizejošās un jaunievēlētās Saeimas deputātus, vecās un topošās valdības ministrus steigā neapstiprināt nekādus ar izglītības standartu saistītus dokumentus, kamēr tajos netiks nodrošināta latviešu valodas un literatūras stundu pietiekama kvantitāte un kvalitāte, bet Latvijas izglītības sistēma neizveidos stabilas un profesionālas lasīšanas popularizēšanas programmas,” sacīts vēstulē, kurā paustajam aizvadītās nedēļas nogalē pievienojusies Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.

Plānotais literatūras stundu skaita samazinājums vērtējams kā pretvalstiska rīcība un ir nepieļaujams, kategoriska ir arī J. Kursīte-Pakule, paužot apņēmību: jaunievēlētajai Saeimai “vilciens jāpagriež atpakaļ” – izglītības standarta projekts jāaptur. Pretējā gadījumā pašlaik notiekošais farss ap literatūras vietu pamatizglītībā patiešām pārvērtīšoties drāmā.

Labs saturs
19
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU