23. maijā klajā nākušajās Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijās vērtēta Latvijas 2018. gada valsts reformu programma un sniegts atzinums par Latvijas šī gada stabilitātes programmu. Briseles institūcija šogad Latvijai ir sagatavojusi trīs ieteikumus:
- 2019. gadā sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pielaides saistībā ar strukturālo reformu īstenošanu, attiecībā uz kurām ir piešķirta pagaidu novirze. Samazināt nodokļus zema atalgojuma saņēmējiem, novirzot nodokļus uz citiem avotiem, jo īpaši kapitālu un īpašumu, un uzlabojot nodokļu saistību izpildi.
- Uzlabot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu. Uzlabot profesionālās izglītības un apmācības atbilstību darba tirgus prasībām, veicināt mazkvalificētu darba ņēmēju un darba meklētāju prasmju pilnveidi. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību.
- Uzlabot publiskā sektora efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts uzņēmumiem. Stiprināt valsts pārvaldes pārskatatbildību, aizsargājot trauksmes cēlējus, novēršot interešu konfliktus un ņemot vērā iepriekšējo maksātnespējas procesu izvērtēšanas rezultātus.
Nodokļu slogs jau nedaudz mazināts
EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis norāda, ka pirmais ieteikums akcentē fiskālo disciplīnu un rekomendē pārnest nodokļu slogu no zemo algu saņēmējiem uz citām nodokļu bāzēm. Vērtējot nodokļu reformas paveikto šajā jomā, viņš atzīst, ka nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem tika samazināts, tomēr tas joprojām saglabājas augsts, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.
“Nodokļu reformas negatīvās fiskālās ietekmes rezultātā šogad un 2019. gadā fiskāla telpa ir ierobežota. Šajā kontekstā būtiski, ka EK rekomendācija ir nevis tikai samazināt nodokļu slogu, bet to pārnest uz citiem ieņēmumu avotiem, nepalielinot budžeta deficītu,” akcentē V. Dombrovskis. “Otrs ieteikums Latvijai ir par sociālajiem, izglītības un veselības aprūpes jautājumiem. Ieteikuma mērķi ir mazināt ienākumu nevienlīdzību, nodrošināt ciešāku izglītības sistēmas piedāvājuma sasaisti ar darba tirgus pieprasījumu un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Trešais ieteikums ir saistīts ar publiskās pārvaldes efektivitāti, interešu konfliktu novēršanu un tieslietu sistēmas stiprināšanu. Īpaši tiek uzsvērta pārvaldības stiprināšana pašvaldībās un valsts un pašvaldību uzņēmumos.”
Augsta nevienlīdzība
Tāpat kā pērnā gada ieteikumos, arī šogad EK norāda, ka Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Bagātāko 20% mājsaimniecību un nabadzīgāko 20% mājsaimniecību ienākumu attiecība 2017. gadā bija 6,3 (2015. gadā – 6,5), kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES, jo pārdale, izmantojot nodokļu un pabalstu sistēmu, ir mazāka.
EK norāda, ka nodokļu reforma ir ierobežota attiecībā uz nodokļu novirzīšanu uz avotiem, kas ir mazāk kaitējoši izaugsmei, un attiecībā uz paziņotā politikas mērķa – nodokļu ieņēmumu īpatsvara palielināšana iekšzemes kopproduktā (IKP) – sasniegšanu. Nodokļu ieņēmumu zemais īpatsvars IKP ierobežo resursus ilgtspējīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un sociālajai iekļaušanai. Lai arī vērojams neliels progress cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu saistību izpilde joprojām ir nopietna problēma.
Sociālās drošības nepilnības
EK atzīmē, ka sociālās drošības tīkla nepilnības atspoguļo nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu lielais īpatsvars un tās norāda uz problēmām saistībā ar minimālo ienākumu, pensijām un personu ar invaliditāti iekļaušanu. Nabadzības līmenis personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem pēdējos gados ir palielinājies un ir viens no augstākajiem Eiropā.
2014. gadā paziņotā minimālo ienākumu līmeņa reforma nav īstenota, kas negatīvi ietekmē nabadzīgākās mājsaimniecības. Sociālās palīdzības pabalstu adekvātums uzlabojās tikai nedaudz, un tas joprojām ir nepietiekams. Minimālā vecuma pensija nav palielināta kopš 2006. gada. To cilvēku īpatsvars, kuri saskaras ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem, ir viens no augstākajiem Eiropā, un sociālo mājokļu ir maz.
Progress saistībā ar profesionālo izglītību
Nelabvēlīgas demogrāfiskās attīstības un emigrācijas rezultātā pieaug pieprasījums darba tirgū. Lai gan nodarbinātības izaugsmi ierobežo darbaspēka piedāvājuma samazināšanās, nodarbinātības iespējas dažādos reģionos un prasmju līmeņos atšķiras.
EK norāda, ka ir panākts progress saistībā ar profesionālās izglītības un apmācības programmas reformu, kuras mērķis ir izglītību saskaņot ar mūsdienu prasībām attiecībā uz prasmēm. Tomēr ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai pilnībā īstenotu šo reformu un palielinātu līdzdalību gan sākotnējā, gan nepārtrauktajā profesionālajā izglītībā un apmācībā.
EK rekomendācija ir nevis tikai samazināt nodokļu slogu, bet pārnest to uz citiem ieņēmumu avotiem, nepalielinot budžeta deficītu.
Ir sākta jaunas pieejas īstenošana attiecībā uz mācīšanos darbavietā, iesaistot sociālos partnerus un uzņēmumus. Tomēr šajā shēmā piedalās neliels skaits apmācāmo personu. Pieaugušo dalība izglītībā ir palielinājusies tikai nedaudz, un bezdarbnieku iesaiste aktīvos darba tirgus pasākumos ir zemāka nekā vairākumā citu dalībvalstu. Tas rada bažas, ņemot vērā augsto bezdarba līmeni mazkvalificētu darba ņēmēju vidū.
Reformas veselības jomā
EK atzīmē, ka ir veiktas reformas veselības aprūpes sistēmā. Paredzams, ka veselības aprūpes finansējuma palielinājums ļaus atrisināt dažus piekļuves ierobežojumus, kas saistīti ar ikgadējiem pakalpojumu ierobežojumiem un ilgo gaidīšanas laiku. Tomēr veselības aprūpei paredzētais publiskais finansējums joprojām ir krietni mazāks par ES vidējo rādītāju, un vēl ir jāveic efektivitātes palielināšanas pasākumi, tostarp efektīvi preventīvie pasākumi, slimnīcu nozares racionalizēšana, primārās veselības aprūpes stiprināšana un kvalitātes vadības jautājuma risināšana.
Veselības rezultāti ir salīdzinoši vāji, un bažas joprojām rada jautājums par savlaicīgas piekļuves veselības aprūpei par pieņemamu cenu nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem. Lielais tiešo maksājumu īpatsvars un veselības aprūpes pakalpojumu sadalījums divos grozos (“pilnais” un “minimālais”) dažām grupām var samazināt piekļuvi un izraisīt negatīvu ietekmi uz veselību.
Zema valsts pārvaldes lietderība
Regulējuma kvalitātes nepilnības un zema valsts pārvaldes lietderība un efektivitāte negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Valdība 2016. gadā iesniedza vērienīgu reformu plānu, kurš paredzēts, lai izveidotu efektīvāku un profesionālāku publisko sektoru, un kura mērķis ir uzlabot efektivitāti, samazinot personālu un centralizējot atbalsta funkcijas, vienlaikus nostiprinot uz rezultātiem balstītu apmaksu un palielinot pārredzamību. Tomēr šis plāns attiecas tikai uz centrālo pārvaldi, neraugoties uz to, ka ievērojamu efektivitātes pieaugumu varētu panākt arī pašvaldību līmenī. Valsts uzņēmumi, kuri veido ievērojamu ekonomikas daļu, tiek koordinēti valdības līmenī.
Korupcija turpina kaitēt Latvijas uzņēmējdarbības videi, un interešu konfliktu novēršana joprojām ir neelastīga un formāla. Vilcināšanās tiesību akta par trauksmes cēlēju aizsardzību pieņemšanā kaitē valsts pārvaldes pārskatatbildībai un efektivitātei.
EK atzīmē, ka pēdējo gadu laikā ir ievērojami nostiprināts maksātnespējas procesa regulējums, tādējādi ierobežojot ļaunprātīgas izmantošanas iespējas.
Līdzīgi ieteikumi arī pērn
Arī pērn EK sniedza Latvijai trīs rekomendācijas, kas saturēja līdzīgus ieteikumus kā šogad. Kā liecina EK 2017. gada ziņojums, tajā Latvijai bija ieteikts samazināt nodokļu slogu zema atalgojuma saņēmējiem, novirzot nodokļus uz citiem avotiem.
Otrā rekomendācija ieteica uzlabot sociālās drošības tīkla adekvātumu un paaugstināt darbaspēka prasmes, kā arī palielināt veselības aprūpes izmaksu efektivitāti un piekļuvi tai.
Savukārt trešā rekomendācija bija palielināt publiskā sektora efektivitāti un pārskatatbildību, jo īpaši – vienkāršojot administratīvās procedūras un nostiprinot interešu konfliktu novēršanas sistēmu, tostarp maksātnespējas administratoriem.
