Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Izglītības reforma paredz jaunus pārbaudes darbus skolās, taču tie stāsies spēkā tikai 2021./2022. mācību gadā, kad noslēgsies jaunā mācību satura ieviešana.
LV portāla infografika
Izglītības reformai ir mācību satura un pieejas ieviešanas izaicinājumi. Taču, kā norāda Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks, daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un prasmes būs nepieciešamas nākotnes sabiedrībā, mainās. Latvijas Pašvaldību savienībai un jo īpaši pašvaldībām kā izglītības iestāžu uzturētājām gaidāmie riski rada bažas.
Jau šobrīd pašvaldības norāda uz problēmām, kā arī neatbildētiem jautājumiem, piemēram:
Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotajā domes sēdē klātesošos iepazīstināja ar mācību satura un pieejas piedāvājuma aktualitātēm, kā arī kopā ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski atbildēja uz pašvaldību vadītājus interesējošiem jautājumiem.
Pašvaldību vadītāju jautājumi un IZM un VISC atbildes
Plānotās izglītības pakāpju lomas
VISC vadītājs norāda, ka skatījums uz jauno mācību saturu jau ir visai ierasts. Proti, plānotās izglītības pakāpju lomas ir sekojošas:
"Šobrīd radikālākais piedāvājums ir vidusskolā, bet ir jāatrod saprātīgs veids, kā savienot nepieciešamību pēc vispārējas inteliģences visdažādākajās jomās ar iespēju vidusskolas beigu posmā skolēniem specializēties, domājot jau par savu nākotnes profesiju vai turpmāko studiju virzienu šaurākā lokā," skaidro G. Catlaks.
Šobrīd bērni mācās 14 gadus
Pašlaik skolēni vidusskolā apgūst 22–23 mācību priekšmetus. "Pieejamā stundu skaitā tas nozīmē, ka maksimāli katram priekšmetam var veltīt divas stundas nedēļā, 210 stundas – trīs gados," norāda G. Catlaks. Tā arī ir atbilde, kāpēc ne visur pasaulē atzīst Latvijā iegūtu diplomu.
"Starptautisko diplomu aģentūras secinājums ir ļoti vienkāršs, proti, šis laiks nav pietiekams, lai iegūtu kompetenci izvēlētajā mācību priekšmetā, tam ir jāvelta daudz vairāk laika," stāsta G. Catlaks.
Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību Latvijā, bērniem tam jāvelta 14 gadi. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem obligātā izglītības ieguve sākas no piecu gadu vecuma.
Tagad Latvijā, lai uzsāktu pamatizglītību, bērnus gatavo divus gadus. Kā skaidro VISC vadītājs, jaunais izglītības saturs tiek veidots ar domu, ka ir pietiekami ar vienu sagatavošanās gadu obligātajā pirmsskolā piecu gadu vecumā, lai vidējo izglītību skolēns varētu iegūt līdz 18 gadu vecumam.
Ko rosina VISC?
VISC priekšlikumi jaunajam izglītības saturam ir sekojoši:
Minētie priekšlikumi ir iestrādāti paredzētajos grozījumos Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.
"Kopumā tā ir lielāka skolu patstāvība, taču tas nav nekas jauns, jo arī šobrīd skolas ir patstāvīgas metožu izvēlē un organizācijas plānošanā," skaidro G. Catlaks.
Izglītības jomā eksperimenta metode nedarbojas
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis atkārtoti vērš uzmanību, ka pašvaldību vadītājiem ir daudz neskaidru jautājumu: "Jo ātrāk tiksim pie skaidrības, jo ātrāk varam sākt virzīties uz priekšu."
Joprojām virknē skolu nav pieejams un publiskots jaunā izglītības satura projekts "Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas apraksts". Kā norāda G. Kaminskis, šobrīd ir pieejams tikai mācību satura apraksts, uz kura bāzes tiek veidotas pirmsskolas vadlīnijas, pamatizglītības un vidējās izglītības standarti.
Tāpat pašvaldībām bažas rada, ka, neskaitotprojektā iesaistītās 100 skolas, nav iespējams šo izglītības modeli pārbaudīt praksē.
LPS uzskata, ka, iespējams, jāatstāj spēkā vecie izglītības un mācību priekšmetu standarti, proti, tālāk jāvirzās tikai pēc projekta aprobēšanas. "Jauno izglītības satura organizāciju vajadzētu attiecināt tikai uz šobrīd projektā iesaistītajām 100 skolām," kā vienu no risinājumiem min G. Kaminskis.
Taču G. Catlaks vērš uzmanību, ka "izglītības jomā eksperimenta metode, ko lieto eksaktajās zinātnēs, nedarbojas un mēs nevaram ar tiem pašiem nosacījumiem atkārtot eksperimentu divas reizes".
Paraugi, no kuriem mācāmies
Tāpat viens no LPS pārmetumiem izglītības reformas virzītājiem ir tas, ka izglītības satura aprakstā ir izmantoti daudzi tulkojumi no dažādiem ārvalstu dokumentiem.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), uzsākot darbu pie kompetenču projekta, ir veikusi salīdzinošu pētījumu par piecām attīstītākajām izglītības sistēmām pasaulē, proti, Skotijā, Kanādā, Anglijā, Somijā un Zviedrijā.
Kā norāda G. Catlaks, kompetenču pieeja, protams, ir balstīta uz starptautisko izpratni, bet pie tās ļoti ilgstoši ir strādājuši arī kolēģi Latvijā.
Latvijas vēsturē unikāls izglītības saturs
Kompetenču projekts pirmo reizi ir devis iespēju plānot izglītības reformu saturā, nevis atsevišķos priekšmetos, jomās vai vecuma posmos, proti, pārskatīt mācību saturu vienotā sistēmā un pēctecīgi visās izglītības pakāpēs, sākot no pirmsskolas līdz pat 12. klasei.
VISC vadītājs uzsver, ka saturu nav veidojuši ne angļi, ne kanādieši, ne amerikāņi. Pirmo reizi to ir veidojuši cilvēki un eksperti no Latvijas, tai skaitā 300 praktizējoši pedagogi, skolotāji, augstskolu mācībspēki, kā arī izglītības jomas speciālisti. Savukārt tā izstrādē, aprobācijā un dažādos semināros piedalījās vairāk nekā 2000 strādājošo skolotāju.
"Tādas prakses un pieredzes mums Latvijas vēsturē nav bijis kopš neatkarības laikiem," uzsver G. Catlaks. Savukārt K. Šadurskis cer, ka tas, ko tagad dara IZM, pēc 5–15 gadiem dos augļus – ministrija būs spējusi iedot jauniešiem dzīvei daudz piemērotāku izglītību, nekā tā ir šobrīd.
Pārbaudes darbi netiek atcelti
Nosakot valsts līmenī sasniedzamos rezultātus, valstij ir jāgarantē sasniegumu kontrolēšana. Izglītības reforma paredz jaunus pārbaudes darbus, taču tie stāsies spēkā tikai 2021./2022. mācību gadā, kad noslēgsies jaunā mācību satura ieviešana.
Līdzīgi kā līdz šim, jaunie pārbaudījumi attieksies uz 9. un 12. klases beidzējiem:
Savukārt jauno mācību saturu plānots ieviest pakāpeniski:
Ikvienā pārmaiņu procesā pastāv risks
Pašlaik IZM ir publiskojusi pirmsskolas izglītības vadlīnijas. Kā norāda K. Šadurskis, nākamie jautājumi saistīti ar pamatizglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības standartu, par kuriem notiek zināma sacensība ar laiku.
"Šobrīd IZM ir ļoti laba sadarbība ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, esam saplānojuši darba grafiku, kā virzīties uz priekšu, jo līdz Jāņiem ir iespējams pieņemt šos grozījumus," stāsta K. Šadurskis.
Tāpat viņš atzīst, ka LPS iesniegtajā risku sarakstā daudzi problēmjautājumi ir pamatoti, taču uzskata, ka ikvienā pārmaiņu procesā pastāv riska un šaubu elementi.
