Uzņēmumi darbojas astoņās nozarēs – enerģētikas un siltumapgādes, transporta un loģistikas, sakaru, izglītības un sporta, kultūras, mežsaimniecības, veselības aprūpes un nekustamā īpašuma jomā. Tajos kopumā 2016. gadā bija nodarbināti gandrīz 49 000 cilvēku.
PKC sagatavotais pārskats par valsts kapitālsabiedrībām un valstij piederošajām kapitāla daļām 2016. gadā liecina, ka vispelnošākā ir akciju sabiedrība "Latvenergo" (130,6 miljoni eiro), tai seko "Latvijas valsts meži" (50,6 miljoni eiro), "Lattelecom"" (32,2 miljoni eiro), "Latvijas Loto" (5,01 miljons eiro), "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (4,61 miljons eiro), Ceļu satiksmes drošības direkcija (3,96 miljoni eiro).
Kopumā 2016. gadā valsts dividendēs par iepriekšējo gadu no šiem uzņēmumiem saņēma ap 160 miljoniem eiro.
2014. gadā valsts kapitālsabiedrību kopējā rentabilitāte bija negatīva – mīnus 0,7%. Bet 2015. un 2016. gadā, arī pateicoties enerģētikas nozares uzņēmumiem, rentabilitāte sasniedza attiecīgi 5% un 6,3%.
Lielai daļai valsts kapitālsabiedrību darbības galvenais uzdevums ir nefinanšu mērķu realizācija, sabiedrībai svarīgu funkciju veikšana, teikts PKC 2016. gada pārskatā. Šāds uzdevums ir tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe un kultūra, kuras pārstāv aptuveni puse no valsts izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām.
No komercsabiedrību kopumā valstī radītā apgrozījuma – 56 miljardiem eiro – 6% rada valsts kapitālsabiedrības. No kopumā valstī 2015. gadā uzrādītās kapitālsabiedrību peļņas, kas bija 1,72 miljardi eiro, 10% veidoja valsts kapitālsabiedrības.
Ieguvums tautsaimniecībai
Kopumā uz valsts uzņēmumu akciju kotēšanos biržā eksperti un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) – raugās pozitīvi, argumentējot, ka Latvijas kapitāla tirgus potenciāls ir valsts rokās un kotēšanās biržā būtu ieguvums kapitālsabiedrībām. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība uzsver, ka ir rūpīgi jāskatās, kāda īpašuma daļa ar akcijām tiek izlaista biržā.
"Ja gribam fundamentālas pārmaiņas Latvijas ekonomikā, bez daļējas valstij piederošo uzņēmumu kotācijas biržā nevarēsim iztikt."
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone starp būtiskākiem ieguvumiem tautsaimniecības attīstībai minēja investīciju apjoma pieaugumu, valsts un uzņēmumu reputācijas uzlabošanos un finansējuma avotu izkliedēšanu. "Valsts uzņēmumu akciju kotācija biržā būtu nozīmīgs signāls ārvalstu investoriem, ka valsts uzņēmumos notiek pārskatāmi procesi un pieņemtie lēmumi vērsti uz konkurētspējas veicināšanu. Turklāt, ja valsts uzņēmums īsteno kādu investīciju projektu, tad, atstājot valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un tā vietā piesaistot kapitālu, šos līdzekļus varētu izmantot citiem budžeta izdevumiem."
Nodrošinātu darbības caurspīdīgumu
"Ja gribam fundamentālas pārmaiņas Latvijas ekonomikā, bez daļējas valstij piederošo uzņēmumu kotācijas biržā nevarēsim iztikt," uzskata biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. "Biržā "Nasdaq Riga" ir pasaules standartiem atbilstoša tirdzniecības sistēma. Vienīgais šķērslis, kas neļauj aktīvi piesaistīt investorus, ir piedāvājuma trūkums, tādēļ biržā ir jāienāk lielajiem valsts uzņēmumiem. Uzrāviens ir iespējams vienīgi ar valstij piederošo uzņēmumu līdzdalību."
Arī "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības direktors Pēteris Stepiņš vērtē, ka atslēgas jautājums ir politiskā vēlme un griba sakārtot uzņēmumus un padarīt tos caurspīdīgākus. ""Latvenergo" zaļo obligāciju emisija biržā ir lielisks piemērs, kā uzņēmuma darbība padarīta caurspīdīgāka," norāda baņķieris. "Savukārt, ja biržā tiek kotētas jau akcijas, sabiedrība kļūst vēl caurspīdīgāka. Akciju cena svārstās katru dienu, un tā vadībai jābūt gatavai ne tikai publiskot ceturkšņa darbības rezultātus, bet arī sniegt skaidrojumus, kāpēc akcijas cena krīt vai pieaug. Tas veicina arī sabiedrības interesi un iesaisti – jo plašākam iedzīvotāju lokam pieder kaut dažas akcijas uzņēmumā, jo vairāk seko jautājumi un lēmumus analizē plašāk."
Lielo uzņēmumu kotēšanās biržā ļautu valstij bez savu resursu tērēšanas īstenot uzņēmuma uzraudzību, uzskata P. Stepiņš. Ko tas nozīmē? "Teju visus notikumus uzņēmuma pārvaldībā var izteikt cenā. Līdz ar to, tiklīdz būs saskatāmas kādas negatīvas pārvaldības pazīmes, tā tirgus par to uzreiz signalizēs – cena kritīsies. Ja uzņēmums ir sakārtots, cena vienmēr būs augstāka," norāda baņķieris.
Veiksmīgi piemēri
"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības direktors atzīst, ka, lai gan publiskajā vidē nereti izskan viedoklis, ka Latvijā kapitāla tirgus ir galēji pasīvs, pēdējā laikā redzami vairāki pozitīvi piemēri. Pagājušā gada sākumā caur publisko piedāvājumu biržā kotējās "HansaMatrix", rudenī to veiksmīgi izdarīja arī "Madara Cosmetics". Tomēr akciju emisijas ierobežojumu dēļ mazie un vidējie uzņēmumi ne vienmēr spēj apmierināt institucionālo investoru, pensiju fondu pieprasījumu. Līdz ar to pašreiz Latvijas kapitāla tirgū trūkst lielo spēlētāju un piedāvājuma.
P. Stepiņš akcentē kaimiņvalstu pieredzi, kura rāda, ka lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā var veidot stabilu kapitāla tirgus vidi. "No mūsu – Latvijas "Swedbank" pensiju fondu – ieguldījumiem Baltijas akciju tirgū lielākie ir ieguldījumi Igaunijas uzņēmumos "Tallink Grupp" un "Tallinna Kaubamaja". Tikai pēc tam seko Latvijas farmācijas līderis "Olainfarm". Kāpēc? Tādēļ, ka šiem igauņu uzņēmumiem biržā ir liels apgrozījums un to akcijas ir brīvāk pieejamas. Latvijā mums šādu lielo uzņēmumu akciju piedāvājuma nav."
Pensiju kapitāls – vietējos uzņēmumos
"Swedbank" pārstāvis min, ka bankai ir bijuši vairāki pētījumi, kuru rezultāti uzrādījuši, ka Latvijas iedzīvotāji vēlētos, lai viņu nākotnes pensiju kapitāls tiktu ieguldīts vietējos uzņēmumos.
Arī D. Auziņa-Melalksne norāda, ka Latvijas iedzīvotāju kontos "snaudošo" līdzekļu apjoms ir ap 10 miljardiem eiro, savukārt pensiju 2. un 3. līmenī uzkrāti līdzekļi vairāk nekā 3,5 miljardu eiro apmērā.
Rūpīgi jāskatās, lai valsts nezaudētu kontroli
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzskata, ka "potenciāli valsts var būt labāks saimnieks nekā privātais uzņēmējs, bet tas ir atkarīgs no profesionālas uzraudzības. It īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem, kas ir neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā. Rūpīgi jāskatās, kāda īpašuma daļa ar akcijām tiek izlaista biržā, lai valsts vai pašvaldība nezaudētu kontroles iespējas pār šo uzņēmumu".
LBAS vērtē, ka virkne uzņēmumu šobrīd lieliski strādā, piemēram, "Lattelecom", kas aizvadītajā gadā guva vairāk nekā 40 miljonu eiro peļņu. "Tā visa varēja būt valstij, bet šobrīd pusi atdodam investoram," tā E. Baldzēns.
"Ļoti uzmanīgi jāattiecas pret lietām, kas pakāpeniski, nemanāmi varētu novest no sākotnējā, dalītā uzņēmuma līdz tādam, kurā valstij pēkšņi nav vairs noteicošās lomas."
Tādos uzņēmumos kā "Latvenergo", "Rīgas siltums" vai "Latvijas dzelzceļš" nebūtu jāiegulda privātās investīcijas, uzskata LBAS un norāda, ka svarīgākais ir, lai šie uzņēmumi varētu normāli attīstīties un tiem būtu veiksmīgs menedžments. Stratēģisko uzņēmumu kontekstā ir ļoti uzmanīgi jāvērtē to akciju kotācija biržā, īpaši to kompāniju, kurām ir liela atdeve valsts budžetā un kuras ir nozīmīgas arī no valsts drošības viedokļa. "Piemēram, enerģijas, dzelzceļa, lidostas, telekomunikāciju uzņēmumiem jābūt valsts rokās," uzsver E. Baldzēns. "Ļoti uzmanīgi jāattiecas pret lietām, kas pakāpeniski, nemanāmi varētu novest no sākotnējā, dalītā uzņēmuma līdz tādam, kurā valstij pēkšņi vairs nav noteicošās lomas. Ir iespējams izlaist šādas akcijas, neapdraudot valsts lomu uzņēmumā un valsts kontroli pār to."
Aptaujā vērtē pozitīvi
Par to, ka arī iedzīvotāji pozitīvi vērtē šo soli, liecina pētījumu centra SKDS nesen veiktā aptauja. 67% respondentu atbalsta lielo valsts uzņēmumu akciju iekļaušanu biržā, valstij saglabājot kontrolpaketi, un vēlas, lai tās būtu iespējams brīvi iegādāties visiem iedzīvotājiem.
Turklāt gandrīz puse – 49% – vēlētos ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus labi pārvaldītu Latvijas valsts uzņēmumu akcijās biržā. Starp tiem, kuri to vēlētos, lielāku īpatsvaru veido privātajā sektorā strādājošie (58%). Pieaugot ienākumiem, kā arī vecumam, kāpj arī atbalsts šai idejai.
