NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
28. aprīlī, 2017
Lasīšanai: 12 minūtes
11
2
11
2

Latvijā 2100. gadā varētu būt vien pusmiljons iedzīvotāju

Iedzīvotāju skaits Latvijā rūk kopš 1990. gada. Neko nemainot valsts politikā, līdz 2100. gadam šajā teritorijā dzīvos vien 500 000 cilvēku.

Ilmāra Meža prezentācijas "Globāli un lokāli – demogrāfija un migrācija"

Latvijas iedzīvotāju skaita prognozes ilgtermiņā nav iepriecinošas – ja situācija nemainīsies, 2100. gadā valstī būs vien pusmiljons iedzīvotāju. Sabiedrība noveco, bērnu dzimst maz, uzņēmēji žēlojas par darbaspēka trūkumu. Vai situāciju varētu glābt aizbraukušo aicināšana atgriezties vai darbaspēka ievešana no citām valstīm?
īsumā
  • Nākotnes ekonomikā problēma būs lielais senioru īpatsvars un salīdzinoši nelielais darbspējīgo iedzīvotāju skaits.
  • ES statistikas biroja "Eurostat" optimistiskā prognoze paredz, ka 2050. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits būs ap 1,3 vai 1,4 miljoniem.
  • Apvienojot atbalstu ģimenēm ar bērniem un saprātīgu migrācijas politiku, Latvija, iespējams, varētu nonākt pie ideālā risinājuma.
  • Visās profesijās brīvo darbavietu īpatsvars vidēji ir 1,6% (14 445 darbavietas), kas ir nedaudz zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā – 1,8%.
  • 84% ir pret imigrāciju no trešajām pasaules valstīm, 51% pret imigrāciju no ES, bet 9% nesaskata imigrantu pienesumu uzņemošajai valstij.

Par globālo migrāciju un tās ietekmi uz Latviju aprīļa beigās sprieda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas un Ilgtspējas attīstības komisijas kopsēdē, nolemjot, ka būtu jāprasa skaidrojums no vairākām ministrijām par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, par informācijas trūkumu reemigrantiem, kā arī jāturpina diskusijas par migrācijas politiku Latvijā.

No darba tirgus ik gadu aizies 10 000 cilvēku

Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs deputātiem klāstīja, ka problēmas Latvijā varētu rasties gan iedzīvotāju vecuma struktūras, gan skaitliskā sastāva dēļ. "Ilgtspējības ziņā būs ļoti grūti ar cilvēkresursiem. Nākotnes ekonomikā problēma būs lielais senioru īpatsvars un salīdzinoši nelielais darbaspējīgo iedzīvotāju skaits," skaidroja demogrāfs. "Ja tagad, pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, ir divi strādājošie uz vienu pensionāru, tad ar laiku šī proporcija būs 1:1."

Pēc demogrāfa prognozēm, katru gadu no darba tirgus aizies par aptuveni 10 000 cilvēku vairāk, nekā tajā iesaistīsies. Vislielākais darbaspēka trūkums 2011.–2030. gada griezumā Latvijā gaidāms 2022.– 2023. gadā.

Īrijā – 30% no nācijas

Analizējot Īrijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu vecuma piramīdu, vecuma grupā no 20 līdz 35 gadiem ir aizbraukuši 30% no nācijas. "Tas ir ļoti apjomīgs skaitlis, ja pieņem, ka no Latvijas kopumā aizbraukušo skaits ir apmēram 10–15%. Šie cilvēki ir darbspējīgā vecumā, veido ģimenes un rada bērnus ārzemēs, tāpēc tas ir divkārt smagi. Tā ir bumba ar laika degli."

"Izeja ir vai nu pensijas vecumu tuvināt 100 gadiem," ar humoru bilda I. Mežs, "veicināt dzimstību, vai arī ir jādomā par kaut kāda apjoma imigrāciju."

Paliks pusmiljons?

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" optimistiskā prognoze, vērtējot Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos no 1990. gada līdz 2010. gadam un prognozi līdz 2100. gadam, paredz, ka 2050. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits būs ap 1,3 vai 1,4 miljoniem, bet pēc 83 gadiem, ja neņem vērā potenciālo imigrāciju, mūsu valstī dzīvos vien 500 000 cilvēku. Matemātiski rēķinot, katru gadu skaits samazināsies aptuveni par 18 000 iedzīvotāju.

"Iedzīvotāju sarukuma līkni varētu nobremzēt, ja Latvijā, tāpat kā Igaunijā, atvēlētu 2% no iekšzemes kopprodukta ģimeņu atbalstam," lēš I. Mežs. "Pat pie augoša atbalsta bērniem un ģimenēm potenciālo māmiņu skaits ar laiku ievērojami kritīsies. Pat ja māmiņai dzims vidēji divi bērni, arī tad cilvēku skaits saruks, jo pašu māmiņu skaits būs mazāks."

"Izeja ir vai nu pensijas vecumu tuvināt 100 gadiem, veicināt dzimstību, vai arī ir jādomā par kaut kāda apjoma imigrāciju."

"Ir naivi cerēt, ka šodienas pusaudži varēs atrisināt mūsu ielaistās demogrāfijas problēmas. Ir jānotiek brīnumam, lai apturētu krītošo demogrāfijas līkni. Taču, ja izdotos līkni nobremzēt pie pusotra vai viena miljona, tad jau būtu lieliski. Ja cilvēki, kuriem tagad ir 35–40 gadi, varētu vēlēties otro bērnu, tad uz vienu paaudzi kritumu varētu nobremzēt," demogrāfs bija sarēķinājis.

Ja iedzīvotāju skaits samazinās tik strauji, tas ir ļoti bīstami valsts drošībai. Apvienojot atbalstu ģimenēm ar bērniem un saprātīgu migrācijas politiku – ja iebraucēju būtu 0,5 līdz 1% gadā no iedzīvotāju kopskaita, t.i., 10 000–20 000 cilvēku, tad Latvija, iespējams, varētu nonākt pie ideālā risinājuma.

Āfrika augs vēl par vismaz miljardu

Tiesa, iedzīvotāju novecošanās problēma ir aktuāla visā Eiropā. Pasaulē pēdējos piecos gados vienai sievietei vidēji dzimst 2,5 bērni, tikai atsevišķās valstīs dzimstība ir vairāk nekā 5 bērni.

Pēc 100 gadiem, kad iedzīvotāju skaita palielināšanās neturpināsies arī Āfrikā, cilvēku skaits uz zemeslodes pārtrauks augt. Šo 100 gadu laikā iedzīvotāju skaits Āfrikā augs par vismaz miljardu. Tā kā šim daudzumam cilvēku nebūs ne pārtikas, ne ūdens, viņi plūdīs uz Eiropu, Ziemeļameriku, Dienvidāfriku, Austrāliju.

2016. gadā pasaulē dzīvoja 7,5 miljardi iedzīvotāju.

Reemigrācija un ārzemnieku imigrācija – 2,5%

Vai sarūkošo iedzīvotāju skaitu var aizpildīt ar mūsu pašu tautiešu reemigrāciju un vai tas ir iespējams, deputātiem skaidroja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Mihails Hazans.  Par profesora pētījumu "Atgriešanās Latvijā" LV portāls jau rakstīja intervijā "Migrācijas pētnieks: Latvija ir zaudējusi droša patvēruma statusu". Tajā M. Hazans secināja, ka viens no būtiskākajiem iemesliem, kas traucē atgriezties, ir valsts un pašvaldību institūciju informatīvā atbalsta trūkums.

Reemigrācija un ārzemnieku imigrācija Latvijā pēdējos piecos gados ir bijusi 2,5% no iedzīvotāju skaita 2011. gada sākumā, no kuriem divas trešdaļas ir reemigranti. Pētījums liecina, ka Polija, Ungārija, Čehija un Bulgārija stipri paļaujas uz iebraukušo darbaspēku – šajās valstīs ārzemnieki ir iebraukuši tikpat daudz, cik reemigranti.

Brīvo darbavietu īpatsvars – vidēji 1,6%

Profesors klāstīja, ka visās profesijās brīvo darbavietu īpatsvars vidēji ir 1,6% (14 445 darbavietas), kas ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES – 1,8 %. Tāpēc nevarētu vērtēt, ka situācija darba tirgū ir ārkārtīgi smaga. Par to liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes aptauja, kurā tikai 14% apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmēju atbildēja, ka bremzējošs faktors ir darbaspēka trūkums.

Turklāt statistika liecina, ka netrūkst vienas konkrētas profesijas pārstāvju, bet gan dažāda veida speciālistu – gan ar labu izglītību, gan arī vienkāršo profesiju darbinieku. Ja salīdzina pa nozarēm, augsts vakanču līmenis – virs 4% – ir valsts pārvaldē, gaisa transportā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Īpaši trūkst veterināro pakalpojumu sniedzēju – brīvo darbavietu īpatsvars ir 12,5%.

Negatīvi pret imigrantiem

Dažādas aptaujas norāda, ka 70–80% Latvijas iedzīvotāju ir pret imigrāciju, atgādināja Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Biedrības "Sabiedriskās politikas centrs "Providus"" pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce uzsvēra, ka Latvijā pret imigrāciju ir visnegatīvākā attieksme ES. 84% ir pret imigrāciju no trešajām pasaules valstīm, 51% pret imigrāciju no ES, bet 9% nesaskata imigrantu pienesumu uzņemošajai valstij.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati liecina, ka 77% uzskata, ka darbaspēka ieplūšana Latvijā ir drīzāk vai pilnībā nevēlama. 88% uztrauc bēgļu iebraukšana Latvijā, 85% – citu valstu imigrantu ieplūšana Latvijā.

Ja 2015. gada beigās patvēruma meklētāju ierašanos kā draudu uztvēra 53% sabiedrības, tad pēc gada tie jau bija tikai 30%. A. Lāce situāciju skaidro ar to, ka sākotnēji par bēgļu pārvietošanas programmu sabiedrība informāciju guva no medijiem, bet nedaudz vēlāk saprata, ka ikdienā jau nekas būtiski nemainās, un bažas mazinājās.

Svarīga valsts īstenotā politika

Tomēr pētniece uzskata, ka tieši valsts politika migrācijas jomā daudzējādā ziņā ietekmē sabiedrības attieksmi un tā ir jāīsteno ilgtermiņā. Viņasprāt, valstij nevajadzēja pārtraukt Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu, kas bija paredzēts tikai 2013.–2016. gadam.

"Valsts īstenotā politika ir vispirms, un ar tās palīdzību veido uzņemošās sabiedrības noskaņojumu," saka A. Lāce. To labi parāda Zviedrijas piemērs: pagājušā gadsimta 70. gados attieksme pret imigrantiem bija diezgan negatīva, bet 40 gadus vēlāk imigrāciju atbalsta pāri par 80% zviedru.

"Ir naivi cerēt, ka šodienas pusaudži varēs atrisināt mūsu ielaistās demogrāfijas problēmas."

Izvērtējot Latvijas integrācijas politiku, balstoties uz migrācijas integrācijas politikas indeksu, secināts, ka mūsu valsts ir priekšpēdējā jeb 37. vietā ar vienu no visnelabvēlīgākajām politikām tieši darbaspēka imigrācijai. Sliktāku rezultātu ir uzrādījusi tikai Turcija. Negatīvi tika vērtētas nodarbinātības iespējas, piekļuve izglītības un veselības pakalpojumiem u. c.

"Pēdējos gados migrācijas politikā nav veiktas nekādas izmaiņas, viss ir palicis uz vietas. Negribu teikt, ka ir jāatver vārti un jāaicina visi braukt uz Latviju, bet, saprotot pašreizējos izaicinājumus un skatoties uz demogrāfiskajām prognozēm, ir jāidentificē nozares, kurās būtu nepieciešams papildu darbaspēks, kā arī jāaprēķina imigrantu skaits, kādu Latvijas sabiedrība gada laikā var uzņemt," uzsvēra pētniece.

Jāīsteno viedā migrācija

Debatēs pēc prezentācijām deputāts Jānis Dombrava pauda uzskatu, ka Latvijā problēma nav darbaspēka trūkums, bet gan zemās algas, kuras uzņēmumi piedāvā strādājošajiem. Ja, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmums "Rimi" atteiktos no puses peļņas, tad katram strādājošajam algu varētu palielināt par 250 eiro mēnesī. J. Dombrava arī rosināja likumdošanā noteikt, ka vakanču sludinājumos būtu jāpublicē gaidāmais atalgojums.

Parlamentārietis Ivars Zariņš norādīja, ka pie pašreizējās demogrāfiskās situācijas un zemās ekonomiskās produktivitātes Latvija bez migrācijas neiztiks. Turklāt Latvija nevarēs izvairīties no globālās migrācijas, tāpēc šiem procesiem ir jāsāk gatavoties laicīgi un tie jāvirza sev vēlamā virzienā. "Jāsāk veidot viedās migrācijas politiku. Viens no instrumentiem varētu būt izglītības eksports, Latvijai piesaistot smadzenes."

Ilgtspējas attīstības komisijas  priekšsēdētāja Laimdota Straujuma vaicāja: "Kas būs tie, kas iebrauks? Tie, kuriem Latvijā varētu būt lielāka labklājība nekā savā dzimtenē. Tāpēc, ja politiķi nedomās par regulēto migrāciju, tad mēs saņemsim to, ko saņemsim."

Savukārt M. Hazans piedāvāja kompleksu pieeju – nevar runāt tikai par imigrantiem vai reemigrantiem. Būtu jādomā arī par valsts aparāta samazināšanu, pārstrukturēšanu.

Dabiskais pieaugums negatīvs jau 26 gadus

Dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs jau no 1991. gada. 2017. gada pirmajos trīs mēnešos iedzīvotāju skaits valstī, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 3083 cilvēkiem (attiecīgajā periodā 2016. gadā – par 2535).  Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā piedzima par 365 jeb 6,9% mazāk bērnu nekā šajā laika periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfiskie rādītāji par 2017. gada pirmajiem trim mēnešiem.

Kopš 2011. gada dzimušo skaits Latvijā katru gadu nedaudz pieaug, taču 2016. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izteikts pieaugums vairs nav vērojams, un arī 2017. gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 948 bērni – ir par 365 mazāks nekā 2016. gada attiecīgajā periodā.

2017. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1 miljons 946 tūkstoši.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU