Atkritumu tvertnes pildās, bet joprojām uzkarsis jautājums – pēc kāda principa aprēķināt maksu par to apsaimniekošanu.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Ministru kabinets (MK) noteikumos Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" nav iesīkstējuši savā nemainībā - aizvadītā gada rudenī tika grozīta kārtība, kā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Taču tie izraisījuši dzīvokļu īpašnieku neapmierinātību. Par iespējamiem grozījumiem MK noteikumos Nr.1013 pagājušā nedēļā sprieda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā.
Groza MK noteikumu sadaļu, kas skar atkritumu apsaimniekošanu
Saskaņā ar MK noteikumu 2008.gada redakciju atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma apmaksājamā daļa bija jāaprēķina, ievērojot dzīvoklī oficiāli mītošo personu skaitu.
"Praksē pārvaldnieki dzīvoklī dzīvojošo personu skaitu noteica, ņemot vērā dzīvoklī deklarēto personu skaitu, lai gan šo noteikumu 11.punktā ietvertais termina "dzīvoklī dzīvojoša persona" skaidrojums paredzēja, ka dzīvoklī dzīvojoša persona ir jebkura dzīvoklī uz tiesiska pamata dzīvojoša persona," teikts Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona atzinumā, kas šā gada martā adresēts Ministru kabinetam.
"Pārvaldnieki dzīvoklī dzīvojošo personu skaitu noteica, ievērojot dzīvoklī deklarēto personu skaitu."
Tajā uzsvērts, ka tiesisks pamats dzīvošanai dzīvoklī var būt īpašuma tiesības uz attiecīgo dzīvokļa īpašumu, dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļa statuss, dzīvokļa īrnieka, viņa ģimenes locekļa vai citas personas statuss saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri". Tas nozīmē, ka noteikumu izpratnē personas, kas dzīvoklī ir deklarējusi dzīvesvietu, statuss nebija sinonīms dzīvoklī dzīvojošas personas statusam, jo dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 2.panta otrā daļa), bet gan var apliecināt to, ka attiecīgajai personai ir tiesisks pamats dzīvot dzīvoklī.
Tādēļ, ievērojot faktu, ka minētie noteikumi reglamentē pakalpojumu sadali tikai dzīvokļu īpašnieku nepārņemtās dzīvojamās mājās, kur pārvaldnieks nav dzīvokļu īpašnieku pilnvarots un var nezināt patieso tur dzīvojošo personu skaitu, savukārt deklarēto personu skaits vairumā gadījumu nesakrīt ar dzīvojošo personu skaitu, tika nolemts šo kritēriju grozīt.
Jaunajā MK noteikumu redakcijā (MK 17.09.2013 noteikumi Nr.817) tika svītrots 11.punkts un noteikts, ka par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi vai kuru patēriņa noteikšanai nav uzstādīti skaitītāji, piemēram, par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju, aprēķinu veic atbilstoši atsevišķo īpašumu (dzīvokļu) skaitam. Ja atsevišķais īpašums ir neapdzīvojamā telpa, kurā veic saimniecisko darbību, aprēķinu veic atbilstoši līguma nosacījumiem.
Jaunā kārtība izraisa iedzīvotāju neapmierinātību
"Mūsu apakškomisija ir saņēmusi simtiem vēstuļu par to, ka jaunais regulējums nav taisnīgs," sanāksmē informēja Mājokļa jautājumu apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis.
"Dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki uzdeva jautājumu, kāpēc cilvēkam, kas dzīvoklī dzīvo viens, par atkritumu apsaimniekošanu ir jāmaksā tikpat daudz, cik kaimiņam, kura mājoklī mitinās, piemēram, pieci cilvēki un kuri pilnīgi noteikti "saražo" daudz lielāku atkritumu apjomu."
Par šo problēmu liecina arī SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) sniegtā informācijā tiesībsargam. Tajā teikts, ka laikposmā no pērnā gada 1.oktobra līdz 2014.gada 15.janvārim RNP saistībā ar atkritumu izvešanas maksu un pārrēķinu saņēmis 442 iesniegumus.
"Mūsu diskusijas mērķis ir rast risinājumus, lai atkritumu apsaimniekošanas samaksas kārtību padarītu taisnīgāku," teica A.Sakovskis.
"Noteikumu jauno redakciju sagatavojām, ņemot vērā vairākus svarīgus apstākļus," apakškomisijas sēdē skaidroja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs. "Arī par iepriekšējo regulējumu ministrija saņēma daudzas sūdzības - piemēram, ka dzīvoklī ir deklarēts tikai viens cilvēks, bet patiesībā tajā mitinās četri. Grozījumos par aprēķina pamatu ņēmām dzīvokļu skaitu, jo tas ir lielums, kuru objektīvi nevar apšaubīt.
Taču jāpiekrīt, ka kopumā ne viens, ne otrs no šiem abiem parametriem nedod pamatu objektīvai izmaksu aprēķināšanai. Tāpēc pastāv trešā iespēja, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību un maksu noteiktu pašvaldības. Līdz ar to katrā pašvaldībā iedzīvotāji varētu izvēlēties savu sistēmu, kas vislabāk atbilstu viņu prasībām."
Deputāti domā - jāatgriežas pie iepriekšējās kārtības
Apakškomisijas sekretārs Viktors Valainis pauda viedokli, ka vajadzētu atgriezties pie iepriekšējā MK noteikumu varianta, kas noteica: apsaimniekošanas pakalpojuma apmaksājamo daļu nosaka atbilstoši dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam.
Līdzīgas domas ir izteicis arī tiesībsargs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai adresētā vēstulē J.Jansons uzsver, ka "iepriekš spēkā esošais regulējums, kas noteica maksu par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi vai kuru patēriņa noteikšanai nav uzstādīti skaitītāji, proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, bija taisnīgāks un tik būtiski neierobežoja personu tiesības uz īpašumu un neradīja atšķirīgu attieksmi."
"Zināmas problēmas varētu radīt dzīvoklī reāli dzīvojošo cilvēku skaita noteikšana."
Taču Saeimas deputāti uzskata, ka zināmas problēmas varētu radīt dzīvoklī reāli dzīvojošo cilvēku skaita noteikšana. Turklāt dzīvesvietas deklarēšanas sistēma ir ļoti vienkāršota un pārreģistrēties citā adresē nav sarežģīti.
"Es domāju, ka vajadzētu atjaunot iepriekšējo kārtību, kad šo samaksu noteica pēc dzīvoklī mītošo cilvēku skaita," praksē balstītu pārliecību pauž Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.
"Normatīvajā regulējumā ir precīzi jānosaka dzīvokļa īpašnieka pienākums ziņot pārvaldniekam par savā īpašumā mītošo cilvēku skaitu. Tas īpaši svarīgi tādēļ, ka pārvaldnieka darbu sarežģī vēl kāds apstāklis: diemžēl mums nav pieejas deklarēto personu datubāzei un tātad faktiski nevaram noskaidrot konkrētajā adresē reģistrēto iedzīvotāju skaitu."
Līdzīgu priekšlikumu izteicis arī tiesībsargs - lai nodrošinātu vienotu veidu, kā pārvaldnieks tiek informēts par dzīvokļa īpašumā dzīvojošo personu skaitu, izvērtējama iespēja papildināt Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu "Dzīvokļa īpašnieka pienākumi", kā obligātu prasību paredzot pārvaldnieka informēšanu par izmaiņām dzīvokļa īpašumā dzīvojošo personu sastāvā.
Diskusijas rezultātā deputāti izteica priekšlikumu rosināt šā strīdīgā MK noteikumu punkta pārskatīšanu un vērsties Ekonomikas ministrijā ar priekšlikumu sagatavot grozījumus MK noteikumos Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu".
Šeit gan vēlreiz jāatgādina, ka "šķēpu laušana" notiek par mājām, kuras dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši savā valdījumā un paši lēmuši, kāda maksāšanas kārtība par pakalpojumiem viņiem ir ērtāka.