Rakstu krājums - četru gadu darba augļi
Akadēmiskais rakstu krājums "Latvieši un Latvija" četros sējumos iznācis valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" ietvaros, un ir četru gadu darba rezultāts. Stāstot par izdevuma tapšanu, tā galvenais redaktors akadēmiķis Jānis Stradiņš norādīja, ka ideja par šādu izdevumu radusies 2009.gadā, noslēdzoties iepriekšējai valsts pētījumu programmai. Ideja smelta no 1930. līdz 1932.gadam divos sējumos iznākušā rakstu krājuma "Latvieši". Arī šajos sējumos atbilstoši starpkaru perioda Latvijas vēstures un citu zinātņu nozaru nostādnēm skatīti etniskie un nacionālie jautājumi.
Raktu krājumā "Latvieši un Latvija" aplūkoti latviskās identitātes jautājumi un Latvijas valsts veidošanās priekšvēsture, apskatot laiku arī pirms 1918.gada. Krājumā arī mēģināts dot skatījumu uz Latviju nākotnē.
Redaktori atzinīgi novērtē, ka izdevumā ir izdevies izvairīties no latviešu kā bāreņu tautas sindroma, kas nereti ir raksturīgs darbiem, kuros skatīti smagie un sarežģītie latviešu tautas vēstures līkloči. Rakstu krājums atspoguļo Latvijas nesaraujamo saiti ar pārējo Eiropu un tās ietekmi uz Latvijas kultūras attīstību.
Darbā novērtēts arī mazākumtautību, tajā skaitā baltvāciešu, devums Latvijas kultūrā. Kā norādīja profesors Valdis Blūzma: "Mūsu kultūra ir balstīta uz dažādu kultūru sintēzes."
Krājuma atvēršanas svētkos izglītības un zinātnes ministre e Ina Druviete atzīmēja izdevuma lielo nozīmi latviešu pašapziņas celšanā. Savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš savā apsveikumā uzsvēra, ka izdevums ir fundamentāls darbs un iznācis pareizā laikā.
Izdevuma "Latvieši un Latvija" pirmajā sējumā apkopota un analizēta no mūsdienu zinātnes viedokļa baltu tautu – latviešu senču – valoda, folklora, mitoloģija un etnogrāfija. Otrajā sējumā aplūkoti Latvijas valstiskuma pirmie aizmetņi 9.gadsimtā, analizēti latviešu nācijas un valsts veidošanās procesi, uzmanību pievēršot Latvijas valsts pastāvēšanas problēmām un okupāciju nodarītajam postam. Trešais sējums veltīts atjaunotajai Latvijas valstij. Ceturtajā sējumā skatīti un analizēti latviešu izglītības, zinātnes un kultūras procesi un to mijiedarbība ar citu tautu kultūrām. Viens no krājuma redaktoriem un projekta praktiskais vadītājs Tālavs Jundzis savā ziņojumā akcentēja: "Šis ir fundamentāls darbs, kurā koncentrēti var atrast informāciju par kultūru, Latvijas valsti un latviešiem."
"Rakstu krājums izdots 1000 eksemplāros."
Neskatoties uz pētījumu programmai samazināto finansējumu, krājuma izdošanā iesaistītie speciālisti atzinīgi novērtē Latvijas zinātnieku veikumu. Akadēmiķis Jānis Stradiņš prezentācijas pasākumā norādīja, ka iznākušie sējumi raksturo humanitāro zinātņu līmeni mūsdienu Latvijā.
Rakstu krājumā ietverti 84 apkopojoši un analītiski raksti, kuru sastādīšanā izmantoti jaunākie pētījumi, nepublicēti arhīvu un krātuvju materiāli. To visu ilustrē vairāki simti fotogrāfiju, no kurām daudzas iepriekš nav publicētas.
Rakstu sastādīšanā bija piesaistīti 83 Latvijas vadošie pētnieki – Latvijas augstskolu mācībspēki un zinātnieki un citi jomas profesionāļi. T.Jundzis, par autoriem un rakstiem izsakoties, teica: "Krājuma tapšanā iesaistījām pašus labākos spēkus, kādi Latvijā ir. Izdevums ir labākais, ko Latvijas zinātne var piedāvāt. Viegli negāja, ir virkne tēmu, par kurām nevarēja uzrakstīt, jo nav zinātnieku, kas pētītu šos jautājumus. Piemēram, par Latvijas drošības, aizsardzības jautājumiem, par Latvijas vietu Apvienoto Nāciju Organizācijā. Ir pārliecība, ka šis izdevums būs paliekošs un vērtīgs arī pēc 30 un 50 gadiem. Tas rādīs Latvijas zinātnes stāvokli un zinātnieku skatījumu par attiecīgajām tēmām." Viņš piebilda, ka katrā no sējumiem ir tēmas, kas tik plaši skatītas pirmo reizi, kā vienu no tām minot rakstu par latviešu trimdas aktivitātēm Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā ārzemēs okupācijas gados.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis atklāšanas pasākumā atzina: "Šī diena ir vēsturiska, jo iezīmē jaunu un nozīmīgu pakāpienu Latvijas humanitāro un sabiedrisko zinātņu pētniecībā."
Izdevums kļūs par bibliogrāfisku retumu
Valsts piešķirtais finansējums nav bijis pietiekams rakstu krājuma iznākšanai drukātā formātā. Tomēr, neskatoties uz nepietiekamo finansējumu, O.Spārītis atzinīgi novērtē paveikto: "Par spīti tam, ir radīti četri izcili sējumi Latvijas vēsturei, ekonomikai, politikai, zinātnei un kultūrai." Lielu atbalstu rakstu krājuma iznākšanai taustāmā formātā snieguši vairāki uzņēmumi.
"Vairākas tēmas plaši skatītas pirmo reizi."
Rakstu krājums "Latvieši un Latvija" izdots 1000 eksemplāros, no tiem lielākā daļa – 650 eksemplāri – tiks dāvināti Latvijas un ārvalstu bibliotēkām, Latvijas ģimnāzijām un muzejiem. Savukārt pārējie 350 eksemplāri nonāks tirdzniecībā.
Autori cer, ka rakstu krājums būs saistošs ne tikai zinātniekiem, bet arī studentiem un jebkuram interesentam Latvijā un ārvalstīs.
Tiek plānots, ka no četriem sējumiem varētu izveidot vienu, ko izdot angļu valodā. Sējums svešvalodā citu valstu pētniekiem un interesentiem ļaus iepazīties ar jaunākajām atziņām par mūsu valsts vēsturi un kultūru.
Izdevumu paredzēts prezentēt ārvalstīs. Tuvākā izdevuma prezentācija plānota Maskavā pēc Latvijas vēstniecības iniciatīvas.
