Latvijas sportā bijuši augsti un nozīmīgi sasniegumi dažādos laika posmos gan uz lielās pasaules sporta skatuves, gan vietējā mērogā. Sportisti spējuši izcīnīt nozīmīgas medaļas, iegūstot dažādu sporta veidu un turnīru kausus un balvas. Par to liecina liels dokumentu krājums, sporta programmas, kā arī video un audio liecības. Laika gaitā lieliska vēstures avotu forma bijusi fotogrāfija un periodiskie izdevumi. Pēc sporta pasākumiem saglabājušās afišas un plakāti, albumi. Nozīmīga sporta vēstures liecība ir sporta inventārs, apģērbs, atribūtika. Parasti apbalvojumi atrodas pašu sportistu rokās, sporta skolu un klubu rīcībā, taču, kad tas nav iespējams vai sportisti vēlas savus sasniegumus padarīt pieejamus jebkuram interesentam, par nozīmīgā sporta kultūras mantojuma īpašnieku kļūst valsts aģentūra „Latvijas Sporta muzejs”, kas ir vienīgais šāda profila valsts muzejs Latvijā.
Viss sākās ar cirku, balvām, riteņu kolekciju un ideju
Sporta muzeja aizsākumi un ideja par to meklējami senā pagātnē – 20.gadsimta 30.gados, kad cirka mākslinieks Kārlis Vītoliņš savas sportista balvas un riteņu kolekciju dāvināja Voldemāram Šmidbergam, kurš pēc šīs kolekcijas pieņemšanas turpināja vākt Latvijas sporta vēstures liecības. Pēc Otrā pasaules kara V. Šmidberga sporta relikviju skaits sasniedza 10 000 vienību, kas bija lielākā šāda veida kolekcija Latvijā. Laikam ejot, 1974.gadā savu kolekciju V. Šmidbergs testamentā novēlēja topošajam Sporta muzejam. 1990.gada 1.janvārī oficiāli tika dibināts Latvijas Sporta muzejs, kas kopš 1992.gada atrodas Vecrīgā, Alksnāju ielā 9.
Muzeja ēka, kas celta 17.gadsimtā, tās pirmsākumos bijusi dzīvojamā ēka, taču 19.gadsimta vidū pārbūvēta par noliktavu. No 1987.gada veikta ēkas restaurācija un renovācija Latvijas Sporta muzeja vajadzībām. Pārkāpjot šīs ēkas durvju slieksni, muzeja apmeklētājs iekļūst vēstures avotu valstībā, kas sniedz plašu informāciju par mūsu tautas izcilākajām sporta personībām un viņu sasniegumiem. Apmeklētājs nokļūst soli tuvāk Latvijas sporta vēsturei, iegūstot atmosfēru no fotogrāfijām, plašajiem aprakstiem, albumiem, medaļām, vēsturiskā sporta inventāra, apģērba, redzot un sajūtot tos sporta sasniegumu laurus, ko izjutuši paši sportisti.
Latvijas Sporta muzejs mūsdienās
Pirms pieciem gadiem, 2005.gada 27.jūlijā, muzeju skāra izmaiņas, jo ar Ministru kabineta rīkojumu ''Par valsts muzeja Latvijas Sporta muzejs reorganizāciju” tika izveidota valsts aģentūra (VA) ''Latvijas Sporta muzejs''. Kā norāda reorganizācijas rīkojuma dokuments, Latvijas Sporta muzejs (aģentūra) ir muzeja tiesību, saistību, funkciju, kultūrvēsturisko materiālu krājuma, mantas, finanšu līdzekļu pārņēmēja. Aģentūra ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir ieinteresēt un informēt sabiedrību par fizisko kultūru un sportu. 2010.gada maijā muzejs tika akreditēts, kas apliecina, ka muzejs darbojas atbilstoši noteiktiem muzeju darbības standartiem, iegūstot valsts atzīta muzeja statusu vēl uz pieciem gadiem.
Latvijas Sporta muzejsir unikāls kā specifiskās kultūras vēstures avotu un liecību apkopotājs un uzkrājējs. Tā ir apjomā bagātākā un modernākā sporta kultūras mantojuma krātuve Latvijā. Muzejs darbojas, lai izglītotu sabiedrību, it īpaši jaunatni. Šodien muzejs saglabā un turpina komplektēt muzeja krājumu, pēta un apzina Latvijas fiziskās kultūras un sporta vēsturi, ieskaitot trimdas sporta vēsturi. Tiek veidotas ekspozīcijas, izstādes par sporta vēstures tēmām. Svarīga aģentūraspamatfunkcija ir dot iespēju izmantot muzeja krājumu zinātniskajai pētniecībai.
"Latvijas Sporta muzejs ir apjomā bagātākā un modernākā sporta kultūras mantojuma krātuve Latvijā."
Mūsdienās, kad cilvēki sāk reti apmeklēt muzejus gan laika trūkuma dēļ, gan ģeogrāfisko un finansiālo apstākļu dēļ. Lai arī dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, reti kurš seko līdzi muzeju aktualitātēm, tādēļ Latvijas Sporta muzejs atradis iespēju nākt pretī potenciālajiem muzeja apmeklētājiem, īstenojot dzīvē austrumu gudrību – ja Muhameds nenāk pie kalna, tad kalns nāk pie Muhameda.
Latvijas Sporta muzeja mājaslapā www.sportamuzejs.lv atrodams, ka 2009.gadā aģentūra ar Amerikas Latviešu apvienības sporta nozares ziedojumu līdzekļiem uzsāka ceļojošo izstāžu piedāvājumu lauku skolām un sporta iestādēm ''Latvijas sporta vēsture skolās''. Šāds solis pozitīvi ietekmē gan muzeja darbību, gan atbilst koncepcijai par Latvijas sporta vēstures zināšanu izplatīšanu jaunatnei un plašākai sabiedrībai. Laikā, kad ekonomiskās krīzes dēļ lauku skolēni, studenti un iedzīvotāji nevar atļauties Rīgas muzeju apmeklējumus, aģentūra spēj nodrošināt sporta kultūras un sporta popularizēšanu reģionu skolās. Nereti šajās izstādēs piedalās ievērojami sportisti, sporta veterāni un, protams, paši aģentūras darbinieki, kuru entuziasms ir nenovērtējams šādos pasākumos. Jāņem vērā tas, ka muzejam nav pedagoga un reklāmas speciālista, tāpēc šos darba virzienus (izglītošanas darbs un reklāma) iespēju robežās veic pētnieciskā darba un citi muzeja speciālisti.
Muzeja krājums – 30 000 vienības
Laika posms no 19.gadsimta otrās puses līdz mūsdienām – tas muzeja krājumu padara unikālu un vienreizēju Latvijā. Kopumā muzejā atrodamas 30 000 vienības, kuru skaits turpina pieaugt. Tās nav vienkāršas vēstures liecības, bet gan pasaules mērogā sasniegtu izcilu rezultātu medaļas. Sarunā ar muzeja krājuma galveno pārzini Solvitu Freimani secinājām, ka uz daudzo medaļu fona grūti izcelt kādas konkrētas, taču visnozīmīgākās Sporta muzeja krājuma vienības ir unikālās 19.–20.gs. mijas riteņbraucēju un smagatlētu apbalvojuma medaļas. Šīs medaļas izceļ ne tikai sportiskā gara nozīmīgumu, bet arī vērtējamas kā izcili mākslas darbi. Vēstures liecībās minēts, ka sporta pirmsākumos medaļas tika dēvētas par klunkuriem.
Krājumā atrodas arī sen aizmirsti kausi un tituli, kas atgādina par pagātnes sporta kultūras notikumiem. Bez ievērības nevar atstāt muzeja krājuma lielisko Jāņa Daliņa kausu kolekciju. Kā vēsta nostāsti, emigrējot J. Daliņš piemājas dārzā apracis kausus un savu sporta inventāru, atstādams plānu ar atzīmēm, kur atrodas nozīmīgās balvas, savai ģimenei, kas toreiz atradusies Austrālijā. Pagāja ilgs laiks, un tikai kādā 1995.gada vasaras dienā Daliņu dzimta uzsāka rakšanas darbus, tādējādi atrokot lielu daļu Latvijas sporta vēstures pagātnes iztrūkstošo posmu.
Muzejā var apskatīt arī vēsturiskus dokumentus par sporta dzīvi gan senākā, gan ne tik senā pagātnē. Par attīstīto sporta kultūru Latvijā liecina muzeja krājumā apskatāmās fotogrāfijas, afišas, plakāti, albumi. Lielu daļu no krājuma veido sporta inventārs, kas ir lielisks vēstures avots, lai muzeja apmeklētājs spētu iegūt nepieciešamās emocijas un atgrieztos domās laikā, kad šis inventārs tika izmantots. Sporta atribūtika un apģērbs skar ne tikai Latvijas sporta vēsturi, bet arī modes kultūras pagātni, kur rodama sporta apģērbu evolūcija laika gaitā. Muzejā apskatāms hokejista Helmuta Baldera krekls, ar kuru viņš spēlējis Japānā. Apmeklētājiem, kas vēlas gūt padziļinātu priekšstatu par konkrētām sporta norisēm, tiek piedāvāti audio un video materiāli, nozīmīgi periodiskie izdevumi.
"Par unikālām tiek uzskatītas 19.–20.gs. mijas riteņbraucēju un smagatlētu apbalvojuma medaļas."
Krājums ir pamats muzeja darbinieku zinātniski pētnieciskajam darbam, publikācijām un apmeklētāju piesaistīšanai. Kā norāda muzeja sasniegumi, 2007. un 2008.gadā muzejs izstrādāja divus priekšmetu iepirkumu projektus, saņemot līdzfinansējumu no Valsts kultūrkapitāla fonda un iepērkot krājuma papildināšanai unikālas cīkstoņa Kārļa Vilciņa medaļas, nozīmes un apbalvojumus. Protams, tiek veikti arī citi iepirkumi, izmantojot muzeja budžeta līdzekļus.
Muzeja telpās atrodas arī bibliotēka. Sporta grāmatu un periodikas krājums radies galvenokārt dāvinājumu rezultātā. Šī bibliotēka ir neatkārtojama ar to, ka pārsvarā grāmatas piederējušas pašiem sportistiem. Krājuma tematiku veido šādas tēmas: sporta statistika, sporta izglītība, sporta veidu vēsture, sporta kalendāri, biogrāfijas, šahs un dambrete.
Muzeja vadība un darbinieki aicina sportistus un sportistu ģimenes, radiniekus būt atsaucīgiem un palīdzēt muzejam, papildinot krājumu ar Latvijas sporta vēstures relikvijām, medaļām, kausiem, liecībām un citām sporta vēstures avotu vienībām, kas būtu pieminēšanas un apskates vērtas.
Muzejs – gan veciem, gan jauniem
Latvijas Sporta muzejs ir atvērts dažādām cilvēku vecuma grupām, un gandrīz jebkurš interesents tur spēs atrast savai sirdij tīkamu informāciju, senatnīgi svinīgā atmosfērā aplūkojot muzeja eksponātus. Muzeju apmeklē sporta vecmeistari, aktīvie sportisti, sporta nozares organizatori, tūristi, bet galvenokārt – skolēni, studenti un sporta žurnālisti. Taču muzejs aicina jauniešus kļūt vēl aktīvākiem un izzināt Latvijas sporta kultūru. Jāuzsver, ka muzeja misija ir jaunu zināšanu radīšana un izplatīšana, lai izglītotu sabiedrību, it īpaši jaunatni, tādējādi stiprinot nacionālo pašapziņu un identitāti. Iespējams, ka kāda no muzeja izstādēm vai kāds krājumā pieejamais materiāls spēj un spēs iedvesmot jauniešus un radīs vēlmi iesaistīties sporta aktivitātēs, norāda S. Freimane.
Ņemot vērā to, ka aģentūra atrodas tiešā IZM padotībā, muzeja politika prioritāri vērsta uz sadarbību ar mācību iestādēm un dažādām sporta organizācijām. Skolēniem ir iespēja apmeklēt aģentūras ekspozīcijas, izstādes gida pavadībā. Lai muzeja apmeklējums nebūtu pārpildīts tikai ar vienvirziena informācijas plūsmu, aģentūra piedāvā izmēģināt veiksmi kādā no sporta kultūras aktivitātēm. Muzeja apmeklējuma laikā iespējams pašam nodarboties ar sportu: aktīvākiem un fiziski stiprākiem jauniešiem uzkāpt klinšu sienā, bet erudītākiem sporta sekotājiem pārbaudīt savas zināšanas galda spēlēs.
Skolēniem tiek dota iespēja fotografēties pie slavenu sportistu inventāra, rīkiem un atribūtikas, kā arī piedalīties dažādos tematiskajos konkursos. Izglītojošais darbs tiek veidots galvenokārt ar skolu jaunatni un studentiem. Aģentūra studentiem piedāvā ne tikai muzeja izstāžu un ekspozīciju apmeklējumu, bet arī izmantot krājuma un bibliotēkas materiālus. Šāda informācija palīdz izstrādāt zinātniskos darbus, veikt pētījumus un ir unikāla, jo atrodas vienkopus. Krājuma materiāli spēj papildināt jebkura interesenta zināšanas sporta vēsturē un citās sporta nozarēs.
Muzejs un sabiedrība
Laikā, kad cilvēkiem ir citas prioritātes (saistītas ar finansiālo stāvokli un nākotnes nodrošināšanu), daudziem muzejiem jāmeklē jauni inovatīvi un alternatīvi veidi, kā piesaistīt apmeklētāju interesi gan jaunām, gan jau esošām izstādēm un ekspozīcijām. Kā pozitīvu piemēru var minēt VA „Latvijas Sporta muzejs”, kas ne tikai ir atsaucīga, lai izglītotu jaunatni citos Latvijas reģionos, bet arī ilgākā laika periodā te izveidota plaša ekspozīcija ''Latvijas sports laiku lokos'' (2009), kas atspoguļo Latvijas sporta procesus visaptveroši, lai ikviens muzeja apmeklētājs iegūtu priekšstatu par Latvijas sporta pagātni un mūsdienām. Šajā ekspozīcijā apskatāmas dažādas Latvijas sporta liecības no organizētā sporta pirmsākumiem līdz 21.gadsimta norisēm mūsdienu modernajā sportā.
Tehnoloģiju pārpildītajā laikmetā viens no muzeja izstāžu darbības aspektiem ir fotomākslas izstāžu veidošana par sporta tematiku, jo tas ir veids, kā apmeklētājiem vieglāk uztvert konkrētas emocijas, ko izstādes veidotāji centušies viņiem nodot. Šāda veida aktivitātes veicinājušas arī muzeja izaugsmi – salīdzinājumā ar 2005.gadu gandrīz trīs reizes pieaudzis muzeja apmeklētāju skaits. Muzeja atpazīstamību veicinājis arī tāds pasākums kā Muzeju nakts. Muzeja veiktā aptauja liecina, ka lielākoties apmeklētāju interese ir saistīta ar tādām sporta tēmām kā olimpiskais sports, sporta zvaigznes un sporta inventārs.
"Muzeja vadība un darbinieki aicina sportistus un sportistu ģimenes, radiniekus būt atsaucīgiem un palīdzēt muzejam, papildinot krājumu ar Latvijas sporta vēstures relikvijām, medaļām, kausiem, liecībām un citām sporta vēstures avotu vienībām, kas būtu pieminēšanas un apskates vērtas."
Laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam muzeja speciālisti nolasījuši 59 lekcijas par dažādām tēmām, novadījuši 353 ekskursijas, kas liecina par to, ka interesentu netrūkst, bet, uzlabojoties Latvijas sportistu rezultātiem un kopējai sporta situācijai valstī, muzeja apmeklētāju skaits sāk pieaugt. Kā norādīts VA „Latvijas Sporta muzejs” Darbības un attīstības stratēģijas plānā 2010.– 2014.gadam, muzeja nākotnes plāni ir saistīti ar struktūrvienības ''Latvijas Hokeja muzejs'' izveidošanu. Šīs struktūrvienības izveidošanai plānots piesaistīt līdzekļus no Sergeja Žoltoka piemiņas fonda un Latvijas Hokeja federācijas.
Apmeklējot Sporta muzeju, iespējams ne tikai iegūt jaunas zināšanas par Latvijas sporta vēsturi, bet arī savām acīm skatīt panākumiem bagātu, slavenu un izcilu sportistu personīgās lietas, sporta apģērbu, inventāru un apbalvojumus. Šobrīd šeit apskatāma jau iepriekš minētā ekspozīcija ''Latvijas sports laiku lokos'', un, kā apgalvo krājuma galvenā pārzine, ekspozīcijā apskatāmas arī Eiropas un pasaules čempionu, vasaras un ziemas olimpisko spēļu godalgoto vietu ieguvēju medaļas, piemēram, basketbolista Jāņa Krūmiņa, airētājas Dainas Šveicas, bobslejista Jāņa Ķipura, šāvēja Afanasija Kuzmina, kamaniņu braucēja Mārtiņa Rubeņa, kā arī citu olimpiešu medaļas.
Latvijā nav nevienas citas vietas, kur metra rādiusā varētu atrast tik daudz sporta vēstures liecību. Te atrodas šosejas divritenis Concorde, ar kuru Dainis Ozols ieguvis bronzas medaļu Barselonas olimpiskajās spēlēs, Ivana Klementjeva kanoe laiva, trešajā stāvā apskatāmas 20.gadsimta 30.gados gatavotās bobsleja kamanas, kurās vieta paredzēta četriem cilvēkiem. Kā vienus no unikālākajiem kolekcijas priekšmetiem neapšaubāmi var minēt Voldemāra Šmidberga kolekcijas unikālos priekšmetus, kā arī 19./20.gs. mijas atlētu svaru bumbas, atlētu pašdarināto svaru stieni un, protams, mākslas riteņbraukšanas cirka riteni "Augsto ratu" jeb "Zirnekli".
Laika gaitā muzejā ir aizsākta jauka tradīcija – atzīmēt izcilu sporta personību jubilejas. Ja runājam par Latvijas sporta izcilībām, tad šķēpmetējs, visu trīs olimpiskā kaluma medaļu ieguvējs Jānis Lūsis muzejam ir dāvinājis visas savas sporta relikvijas. Jāņa Lūša dāvinājums pierāda viņa paša teiktos vārdus: ''Visa mana dzīve ir sports!'' Šāda dzīves uztvere liecina tikai par to, cik sportistiem un vecmeistariem ir nozīmīgi pārstāvēt savu valsti, pārvarot dzīves uzliktās grūtības, lai pēc tam baudītu darba augļus un atzinību.
Muzejs rīko arī tematiskus pasākumus par nozīmīgiem sporta notikumiem un izciliem sportistiem, kuri gan vairs nav mūsu vidū, bet viņu ieguldījums Latvijas sporta vēsturē ir nozīmīgs un paliekošs, un par to ir jāstāsta. Šajos pasākumos parasti tiek aicināti piedalīties šo sportistu ģimenes locekļi vai sporta organizāciju pārstāvji, kuri dalās savās atmiņās un iespaidos.
Latvijas Sporta muzeju derētu apmeklēt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, lai izzinātu sporta pagātnes likteni mūsu dzimtenē un ārpus tās. Tā ir lieliska iespēja labi pavadīt laiku vienam, ar draugiem vai kopā ar ģimeni un iepazīt daļiņu no Latvijas vēstures, izzināt pasaulē atzītu sportistu pieredzi un tuvumā aplūkot vēsturiskas un leģendāras balvas. Šāds muzeja apmeklējums ne tikai stiprina nacionālo pašapziņu, bet arī kļūst par īstu piedzīvojumu. Muzejā redzētais sniedz pozitīvu noskaņojumu, jo sports Latvijā neizzudīs – Latvijas sportisti turpinās sekmīgi startēt pasaulē. Mums rūp Latvijas sporta vēsture – par to liecina arī muzeja darbinieku entuziasms krājuma veidošanā. Vēlētos aicināt cilvēkus kļūt atsaucīgākiem un apmeklēt visus Latvijas muzejus, arī Latvijas Sporta muzeju, jo tieši jums un jūsu labajiem vārdiem viesu grāmatā ir atvēlēta brīva vieta.
