Lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad plašsaziņas līdzekļos tiek ievietoti darba sludinājumi, kas satur informāciju tikai par pretendentam izvirzāmajām prasībām, neliels veicamā darba vai pienākumu apraksts un tālruņa vai faksa numurs, vai e-pasta adrese, līdz ar jaunākajiem Darba likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2010. gada 25. martā, tika mainīts likuma 32. pants „Darba sludinājums”.
Tagad likums paredz, ka darba sludinājumā jānorāda darba devēja - fiziskās personas - vārds un uzvārds vai juridiskās personas firma, vai personāla atlases uzņēmuma firma, kas darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu piemērotību un atlasa darbiniekus.
Kā skaidro Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors Edgars Korčagins, sludinājumu ievietotājiem darba piedāvājumā tagad obligāti jānorāda savs vārds un uzvārds vai juridiskais nosaukums. Ja tas nav izdarīts vai atklājas, ka sludinājumā norādīts fiktīvs vārds vai firma, Valsts darba inspekcija vainīgo var sodīt.
Likumi visiem vienādi
Kā skaidro Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza, viena no Valsts darba inspekcijas funkcijām ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību jomā, tādēļ arī darba sludinājumu atbilstības likumam novērtēšana ir inspekcijas ziņā. Viņš skaidro, ka likumam neatbilstoša darba sludinājuma ievietošana ir darba tiesisko attiecību pārkāpums, un par to var uzlikt naudas sodu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41. panta pirmo daļu par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no 25 līdz 250 latiem, juridiskajai personai - no 50 līdz 750 latiem.
"Likumam neatbilstoša darba sludinājuma ievietošana ir darba tiesisko attiecību pārkāpums, un par to var uzlikt naudas sodu."
Jāielāgo, ka par sava vārda un uzvārda nenosaukšanu darba sludinājumā var sodīt arī fizisku personu, piemēram, saimnieci, kas meklē cilvēku, kurš izravēs dārzu. „Kā to nosaka Darba likuma 4. pants, darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. Tas nozīmē, ka darba devējs var būt arī fiziska persona, un tai ir saistoši Darba likuma nosacījumi,” uzsver V.Virza.
Arī medija atbildība
„Lai arī likums ir mainījies, dzīvē nekas daudz izmainījies nav”, saka Viduskurzemes laikraksta „Kurzemnieks” valdes priekšsēdētāja Inese Opelta. Ne visi darba devēji, ievietojot laikrakstā darba piedāvājuma sludinājumu, norāda sava uzņēmuma nosaukumu un reizēm to darīt atsakās pat kategoriski. Iemeslus var tikai minēt. „Jā, ļoti iespējams, ka šie uzņēmumi nemaksā nodokļus, tādēļ negrib pievērst sev lieku uzmanību,” saka I.Opelta. Savus vārdus un uzvārdus nenorāda arī fiziskās personas, lai visa pilsēta neuzzinātu, kas meklē aukli vai kādu citu palīgu.
Kurš atbild un atbildēs par šādiem tiesiskajām normām neatbilstošiem sludinājumiem? Vai tiešām tikai tā ievietotājs? Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis saka: „Taisnība ir juristiem, kas saka – par tiesiskajām normām neatbilstošu sludinājumu atbild tā ievietotājs. Tomēr prognozēju, ka tad, kad lieta patiešām nonāktu līdz sodīšanai un sodam, atbildība būtu jāuzņemas arī medijam.”
Latvijas masu medijiem jāievēro visi likumi, nevis, piemēram, tikai likums par presi. Var taču izveidoties situācija, ka prettiesiskā sludinājuma ievietotājs nemaz nav atrodams: telefons sen nedarbojas, firmas nosaukuma nav - ķer nu vēju! Ja sludinājums būs prettiesisks un tā ievietotāju nevarēs atrast, kurš atbildēs? Protams, medijs.
"Ja sludinājums ir virspusējs, iespējams, ka piedāvātais darbs būs nelegāls - bez darba līguma."
Gadījumos, kad sludinājuma ievietotājs atsakās publicēt savu juridisko nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, G.Līcis iesaka viņam piedāvāt parakstīt dokumentu, kurā medijs norāda, ka sludinājuma autoru ir informējis par šāda sludinājuma neatbilstību tiesiskajām normām. Domājams, ka tad vismaz daļa sludinājumu ievietotāju tomēr izlemtu savu vārdu vai juridisko nosaukumu publiskot.
Tomēr medijiem, kas publicē darba sludinājumus, dzīvi krietni sarežģīt var tas, ka sludinājuma ievietotājs var nosaukt kādu fiktīvu firmu vai arī izdomātu vārdu un uzvārdu. Pieprasīt katram sludinājuma ievietotājam uzņēmuma reģistrācijas apliecību, bet fiziskai personai – personu apliecinošu dokumentu? Jautājums paliek atklāts, un mediji arvien meklē piemērotāko risinājumu.
Nāc! Strādāsi kaut kur!
Latvijas populārākajās interneta vietnēs, kur satiekas darba devēju un darba meklētāju ziņas, likumam neatbilstošus sludinājumus var atrast ātri un daudz.
Lūk, sludinājums, kurā norādīts tikai tālruņa numurs un e-pasts: „Meklējam oficianti - bārmeni, viesu sagaidītāju. Ir arī vakance masierei, dejotājai. Sūtiet CV un savu bildi.”
Un vēl. „Piedāvāju masāžas darbu sievietei vecumā no 21 līdz 35 gadiem, obligāti pieredze, CV un foto sūtīt uz e-mail.” Cits klasisks piemērs: „Vajadzīgi modeļi vīrieši, puiši, kas justos brīvi, pozējot male nude erotic art stila fotoprojektiem. Iespējama arī ilglaicīga sadarbība ar samaksu. Pēc rūpīgas atlases ar jums sazināsies. Pašlaik atrodos ārpus Latvijas, tāpēc mobilais telefons var būt atslēgts.”
"Uzņēmuma nosaukumu vieglāk esot nelikt nekā likt."
Un te vēl kāda anonīma iespēja, kur sludinājumā norādīts tikai e-pasts. “Meklējam go-go dejotājas atlasei sezonas darbam Indijā! Prasības: iepriekšēja pieredze dejošanā, angļu valodas zināšanas, komunikācijas spējas, kopta āriene, no 18 gadu vecuma, vēlme dejot. Piedāvājam: noteiktu samaksu par uzstāšanos, apmaksātu dzīvesvietu un ceļu, lielisku iespēju savienot darbu ar ceļojumu uz Indiju.”
Pāris aptaujātie šādu sludinājumu autori atrunājas, ka Latvijā ir daudz likumu, kuri nekad nav īsti darbojušies un arī nedarbosies. Jā, un uzņēmuma nosaukumu vieglāk esot nelikt nekā likt.
Ja sludinājums šķiet aizdomīgs
Darba likuma pantu par darba sludinājumiem grozīja tādēļ, lai būtu vieglāk pārbaudīt tās sūdzības, kas saistītas ar cilvēku tirdzniecību. “Darba sludinājums dažādos informācijas avotos vispirms jau ir konkrētā darba devēja vizītkarte,” uzskata Gita Miruškina, NVO „Patvērums „Drošā māja””, kas attīsta atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušām personām, pārstāve.
„Ja darba devējs, publicējot sludinājumu, neievēro darba tiesību normas, kas attiecas uz sludinājuma publicēšanu un tajā ietverto informāciju, viņš ar savu rīcību apliecina, ka darba tiesību normu ievērošana nav viņa prioritāte. Atsaucoties uz šādu sludinājumu, pastāv risks kļūt par krāpšanas vai pat cilvēku tirdzniecības upuri,” uzsver G.Miruškina. Viņa brīdina: ja sludinājums ir virspusējs, iespējams, ka piedāvātais darbs būs nelegāls - bez darba līguma.
Nākamais, kas jāievēro darba meklēšanas procesā, ir pati darbā iekārtošanas procedūra. Nelegāla darba piedāvājums nereti tiek izteikts steigā, nedodot personai laiku apdomāties (ilgāks apdomāšanās laiks radītu vairāk jautājumu par piedāvāto darbu), piedāvājot visu nokārtot ātri un bez liekām formalitātēm. Legāls darba piedāvājums noteikti ietver garāku sagatavošanās laiku un paredz rūpīgu dokumentu sagatavošanu. “Lai izbēgtu no nepatīkamām situācijām, meklējot darbu, mans ieteikums ir censties iegūt maksimāli daudz informācijas par potenciālo darba devēju. Tad arī būs vieglāk pieņemt lēmumu saistīties ar konkrēto darba devēju vai ne, neatkarīgi no tā, kur šis darba devējs atrodas - Latvijā vai ārzemēs,” saka G.Miruškina.
Savukārt V.Virza iesaka neklusēt, ieraugot darba sludinājumu, kas neatbilst tiesību normām: „Ja persona konstatē darba likumdošanas pārkāpumu pazīmes, tā var informēt Valsts darba inspekciju, kas izvērtēs ziņojuma saturu, izdarīs secinājumus un rīkosies atbilstoši veiktajam izpētes darbam.”
