Čehijā ēd karpu un saldumus
Lai gan daudzi ir bijuši Čehijā, apskatījuši Prāgas Kārļa tiltu un baudījuši čehu slaveno alu, diez vai tikpat daudzi latvieši ir piedalījusies čehu Ziemassvētkos. Čehijā viena no Ziemassvētku mielasta galvenajām sastāvdaļām ir karpa, ko pērk reizēm pat divas nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Tā kā divas nedēļas veca karpa nav diez cik garda, karpu čehi pērk dzīvu, peldina vannā līdz Ziemassvētkiem, kad to gatavo svaigu jo svaigu – tikko izņemtu no ūdens.
24. decembrī Čehijā ļoti gaida vakariņas un vēro sienu. Ticējums vēsta: ja visu dienu nekas netiek ēsts, tad vakariņu laikā uz sienas varot ieraudzīt zelta sivēnu, kas nesīs laimi nākamajā gadā. Vakariņas tiek ēstas agri – līdz ar tumsas iestāšanos, jo diena bez ēdiena un pēdējie Ziemassvētku darbi veicina izsalkumu.
Vēl Čehijā neiztrūkstoša Ziemassvētku sastāvdaļa ir saldumi. Latvieši uz sava galda meklē 12 ēdienus, turpretī čehi ir saldummīļi un meklē 12 saldumus. Ja nu namamātei ir tik daudz laika, lai izdomātu un pagatavotu šos 12 kārumus, var droši doties pie kaimiņiem un ar tiem mainīties. Tā kā gardumi tiek gatavoti mājās, vienkārši cepumi, bet citas saimnieces gatavoti, garšo citādāk. Tā nu Ziemassvētkos čehiem ir iespēja salīdzināt, kura no kaimiņienēm prot izcept labākas bulciņas.
Slovēnijā dzīva Marija un Jāzeps
Dodoties dziļāk Balkānu kalnos, nokļūstam Slovēnijā, kur Ziemassvētki dažiem cilvēkiem ir aizņemts darba laiks – baznīcās un citās vietās tiek izstādītas Betlēmes ainas, kurās trīs gudros – Jāzepu, Mariju un arī mazo Jēzu – ataino dzīvi cilvēki. Viņu darbs visu Ziemassvētku laiku ir dzīvot izveidotajā Betlēmes kūtiņas ainā. Īpaši slavena ir Betlēmes aina vienā no tūristu visvairāk apmeklētajām vietām Slovēnijā – Postojnas alā, kuras lielākā „zāle” Ziemassvētku laikā tiek pārvērsta Betlēmē – ar „īstu” Mariju, Jāzepu, Jēzu un pat dzīvniekiem.
"Spānijā cilvēki cer sagaidīt Ziemassvētkus kā miljonāri."
Turpat netālu, Rumānijā, Ziemassvētku vakarā cilvēki staigā no mājas uz māju, dziedot Ziemassvētku dziesmas, lai paziņotu visiem, ka Jēzus ir piedzimis. Dziedātāji sev līdzi nes pie kārts piestiprinātu zvaigzni, kas simbolizē to zvaigzni, kas rādīja ceļu uz Jēzus piedzimšanas vietu. Senāk mājas iemītnieki pateicās dziedātājiem ar āboliem, riekstiem un citiem saldumiem, bet mūsdienās tiem (lielākoties bērniem vai jauniešiem) tiek dota nauda vai arī viesi tiek ieaicināti mājā uz kādu dzērienu vai cepumiem.
Spānijā - lielā svētku loterija
Spānijā cilvēki cer sagaidīt Ziemassvētkus kā miljonāri. 22. decembrī tiek paziņoti nacionālās Ziemassvētku loterijas rezultāti. El Gordo (latviski tulkojot – resnais vai biezais) ir lielākā loterija pasaulē. Tā ir arī viena no vecākajām loterijām – tās sākumi meklējami 1812. gadā. Loterija atšķiras no parastām loterijām – biļetes ir ļoti dārgas: viena biļete maksā vairāk nekā 200 eiro, bet cilvēkiem ir iespēja iegādāties, piemēram, desmito daļu no biļetes. Parasti biļetes pērk kopīgi – bagāta vēlas kļūt vai nu visa ģimene, vai nu darba kolektīvs. Arī veikali, sākot no bulciņu tirgotavām līdz apavu bodēm, saviem klientiem piedāvā nopirkt daļu no viņu biļetes.
"Lai gan temperatūra ir +30 grādi, Ziemassvētku vecītis ir pilnā sarkanā ietērpā, kas laikam gan nav tas patīkamākais apģērbs šādā karstumā. "
Otra lielākā atšķirība ir laimestu apjoms. Lai gan lielākais laimests nav pārlieku milzīgs – 3-4 miljoni eiro –, papildus trīs lielajiem laimestiem tiek izlozēti vairāk nekā četri tūkstoši mazo. Izloze ilgst vairāk nekā trīs stundas, kuru laikā visi spāņi satraukti pārbauda savus mobilos telefonus un gaida ziņu, ka ir kļuvuši bagāti... vai bagātāki.
Ekvadorā – vecītis karstumā
Ja palūkojamies pāri ekvatoram, nokļūstam pavisam citos Ziemassvētkos. Tur decembrī cilvēki gaida nevis ziemas, bet vasaras saulgriežus. Ir vasara – garas dienas un īsas naktis, zaļa zāle un karstums. Latviešiem tas ir īpaši grūti aptverams, jo pats vārds Ziemassvētki latviešu valodā ietver ziemu, līdz ar to – aukstumu un sniegu. Tādā Dienvidamerikas valstī kā Ekvadora Ziemassvētkos ir jūtama gan Spānijas koloniālisma perioda, gan lielā ziemeļu kaimiņa ASV ietekme. Lai gan temperatūra ir +30 grādi, Ziemassvētku vecītis ir pilnā sarkanā ietērpā, kas laikam gan nav tas patīkamākais apģērbs šādā karstumā.
Svarīgākais ēdiens Ziemassvētku vakarā Ekvadorā ir pildīts tītars. Lai gan Čehija un Ekvadora katra atrodas savā pasaules malā, arī Ekvadorā cilvēki ar ēdienu mainās ar kaimiņiem, lai nākamajā gadā valdītu saticība un miers starp tiem.
24. decembrī Ekvadorā tiek rīkoti gājieni un parādes, kas simbolizē Jāzepa un Marijas ceļu uz Betlēmi. Parādes priekšgalā ir zvaigzne, kas rāda ceļu. Tai seko Jāzeps, Marija, gani un daudzi bērni dažādos tērpos. Tā kā Ziemassvētki ir Jēzus dzimšanas diena, īpaša uzmanība Ekvadorā tiek veltīta bērniem. 25. decembrī visās pilsētās un ciemos tiek rīkota bērnu pēcpusdiena – dažādi pasākumi un rotaļas.
Lai arī kurā pasaules daļā mēs būtu, Ziemassvētki ir ģimenes un mielošanās laiks. Kopā būšana ar tuviniekiem, miera un saticības vēlēšana kaimiņiem, sev un visai pasaulei, kā izrādās, ir vienojoša pāri valstu robežām un okeāniem. Kāda nozīme tam – Ziemassvētki ir balti vai zaļi!
