Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
“Mums visiem skaidri jāapzinās, ka arī turpmākajos gados nebūs finanšu pietiekamā apjomā, lai varētu realizēt augstāko izglītību pēc tādas shēmas, kā to esam darījuši līdz šim. Augstskolu finansēšanai ir četri galvenie avoti: valsts budžeta finansējums, iedzīvotāju finansējums jeb studiju maksas, pašvaldības atbalsts un uzņēmēju tiešie maksājumi vai nu mecenātisma veidā, vai veicot mērķmaksājumus kādu noteiktu speciālistu sagatavošanai,” saka Ventspils Augstskolas (VA) rektors Jānis Vucāns. Viņš uzskata, ka “šobrīd visa augstākās izglītības finansēšana ir nolikta tikai uz valsts budžeta pleciem, bet tajā pašā laikā esam izvēlējušies policentriskās attīstības modeli”. Tālab arī pašvaldībām būtu jāiegulda sava artava augstskolu pastāvēšanā.
Tiesa, ne visas pašvaldības var atļauties atbalstīt augstskolas tā, kā Ventspilī. To ar skaudību uzlūko citas reģionālās augstākās izglītības iestādes, kuras nesaņem vai tikpat kā nesaņem nekādu pašvaldības finansiālo palīdzību.
Ventspils pieredze
Ventspils Augstskola ir valsts augstskola, bet ideja par augstskolas nepieciešamību dzima Ventspils pašvaldībā. Ventspils pilsētas dome augstskolas izveidē un attīstībā ir ieguldījusi vairāk nekā piecus miljonus latu. “Augstskolu dibinājām ar mērķi veicināt reģiona intelektuālo attīstību un sagatavot augsta līmeņa speciālistus, kas arī ir izdevies. VA attīstība nav atraujama no pilsētas attīstības kopumā,” skaidro Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Viņš uzskata, ka augstskolai ir nozīmīga loma Ventspils izglītības un zinātnes attīstībā, kvalificēta darbaspēka sagatavošanā: “Mēs tagad pat nevaram iedomāties, kā būtu, ja mums nebūtu VA absolventu.”
Pašvaldības un augstskolas sadarbība balstās abpusējā izdevīgumā: augstskola pašvaldībai nodrošina konsultācijas un ekspertu viedokļus, augstskolas pārstāvju klātbūtni dažādos publiskos pasākumos diskusiju telpas iedzīvināšanai u.c.
Savukārt pašvaldības atbalsts augstskolai ir finanšu līdzekļi (atalgojuma daļa augsti kvalificētiem augstskolas speciālistiem – gan docētājiem, gan zinātniekiem; atbalsts zinātnisko rakstu tipogrāfiskai izdošanai), atbalsts sadzīves apstākļu nodrošināšanā, piešķirot speciālistiem, kas uzaicināti uz Ventspili no citām apdzīvotām vietām, dienesta dzīvojamo platību.
"Ventspils pilsētas dome augstskolas izveidē un attīstībā ir ieguldījusi vairāk nekā piecus miljonus latu."
Kopīgi tiek apgūtas valsts investīciju programmas un Eiropas struktūrfondu līdzekļi. Studentu dienesta viesnīcu pārvalda pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi”. VA bibliotēka darbojas kā Ventspils bibliotēkas (pašvaldības iestādes) īpaša struktūrvienība, kuras fondu komplektācija nodota augstskolas personāla ziņā – sadarbības veidus uzskaita rektors J. Vucāns, kas ir arī Ventspils pilsētas domes deputāts un darbojas domes Izglītības komisijā.
Kā minēts, Ventspils pašvaldība VA budžetā nodrošina arī atalgojuma daļu (pēc izmaiņām 2009. gada budžetā vidēji 383 latu apmērā uz vienu pilnā slodzē strādājošo). Tā ir paredzēta augsti kvalificētiem, konkursa kārtībā Ventspils Augstskolā ievēlētiem docētājiem vai zinātniekiem ar doktora zinātnisko grādu, kā arī darbam Ventspils Augstskolā īpaši uzaicinātiem speciālistiem, kuru kvalifikācija ir ļoti būtiska augstskolas un pilsētas attīstības plānu realizēšanai.
2009. gada rudens semestrī augstskolā ir 28 šādi darbinieki. Viņi visi nepieciešamības gadījumā atbilstoši savai kompetencei ir piekrituši pildīt eksperta funkcijas pilsētas domei būtisku jautājumu, kas skar pilsētas attīstību, izvērtēšanā, atklāj J. Vucāns.
Augstskolu vēlas, bet to atbalstīt – ne
Šāds pašvaldības un augstskolas ciešas sadarbības modelis, visticamāk, citās pašvaldībās ar trūcīgāku budžetu nebūs iespējams arī tuvākajos gados. Piemēram, Daugavpils pašvaldība Daugavpils Universitāti (DU) atbalsta minimāli, stāsta DU Starptautisko un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Diāna Soldāne. Pašvaldība kā sponsors atbalsta atsevišķus pasākumus, bet tie nav regulāri maksājumi augstskolas budžetā.
Līdzīgi notiek arī pašvaldībās, kurās atrodas kādas augstskolas filiāle. Piemēram, Alūksnē desmit gadus pastāv Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) filiāle. Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka atzīst, ka pašvaldības sniegtais atbalsts „ir tikai morāls”. Valkas pašvaldības dome Latvijas Universitātes filiālei šajā pilsētā ir noslēgusi līgumus par telpām ar tai izdevīgiem nosacījumiem. “Pašvaldība ir ieinteresēta filiāles pastāvēšanā,” teic Valkas pašvaldības priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras, sporta un ārējo sakaru jautājumos un LU Valkas filiāles direktore Unda Ozoliņa.
Baltijas Starptautiskajai akadēmijai (BSA) ir filiāles septiņās Latvijas pilsētās. Tās Senāta priekšsēdētājs Staņislavs Buka, raksturojot pašvaldību pasivitāti augstskolu finansiālajā atbalstīšanai, norāda: “Dīvaini – pašvaldības grib, lai viņu teritorijās būtu augstskolas vai to filiāles, taču tajā pašā laikā to finansēšanā iesaistīties nevēlas.” Tālab, viņaprāt, būtu nepieciešamas tikai divas vai trīs reģionālās augstskolas.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aktīvāku dalību augstākās izglītības finansēšanā noliedz ar ierasto atbildi uz jautājumu par jebkādiem iespējamiem papildu izdevumiem pašvaldību budžetā. “Kur tad pašvaldības ņems naudu? Tam nebūtu līdzekļu, jo tagad pašvaldībām galvenās rūpes ir, pirmkārt, lai cilvēki nenomirtu (izmaksājam garantēto minimālo ienākumu) un lai nenosaltu – maksājam dzīvokļa pabalstu,” saka LPS priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne.
Viņa nenoliedz, ka pašvaldībām, protams, ir savi ieguvumi no augstskolas atrašanās tās teritorijā, piemēram, tie ir nodokļu ieņēmumi, augstskola nodrošina cilvēku un intelekta piesaisti pašvaldībā, tomēr viņa uzskata, ka pašvaldību atbalstam augstskolām arī turpmāk vajadzētu būt brīvprātīgam. Piemēram, ko pretējā gadījumā darītu Rīga, kuras teritorijā atrodas lielākā daļa Latvijas augstākās izglītības iestāžu?
Filiāles – naudas sūklis?
Aplūkojot augstāko izglītību reģionos, Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētājs un Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds aicina pievērst uzmanību augstskolu filiālēm – to skaitam un piedāvātās izglītības kvalitātei.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņām, šajā mācību gadā Latvijā ir 60 (!) augstākās izglītības iestādes – 34 augstskolas (19 valsts un 15 juridisko personu) un 26 koledžas (18 valsts, no kurām 4 tiek reorganizētas, kā arī 8 juridisko personu) un 69 filiāles (49 valsts augstskolu, 20 – juridisko personu).
“Filiāles atgādina sūkli, kas iesūc naudu, bet ārā nepūš rezultātu,” atzīmē J. Rozenvalds, pieļaujot, ka tajās studijas, iespējams, notiek “skolu līmenī”.
Pēc dekāna domām, augstskolu filiāļu uzdevums ir nodrošināt izglītību iedzīvotāju dzīvesvietas tuvumā, taču par ačgārnību uzskatāmi gadījumi, kad filiāles ir “katrā ciemā no Baltinavas līdz Priekulei” vai kad reģionālajām augstskolām pastāv to filiāles Rīgā. Filiāļu tīkla pārskatīšana un “attīrīšana” varētu būt viens no soļiem uz augstākās izglītības sistēmas sakārtošanu.
Arī LPS pārstāve O. Kokāne uzskata, ka valstī vajadzētu būt saskaņotai filiāļu attīstības politikai, proti – “jāveido filiāles tur, kur to nav”. Pretējā gadījumā savā starpā konkurē valsts augstskolu filiāles, kas atrodas vienā pašvaldībā vai netālu viena no otras. IZM valsts sekretāres vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere komentē, ka, iespējams, augstskolas darbojas pēc principa “ja kaimiņam ir, tad man arī vajag”.
Pašvaldību darbinieki studē filiālēs
Lai arī augstskolas un to filiāles no pašvaldībām finansiālu atbalstu lielākoties nesaņem, pašvaldību pārstāvji atzīst to pastāvēšanas nozīmi. Viens no iemesliem: tā vietējiem iedzīvotājiem ir iespēja iegūt izglītību, netērējot naudu ceļam uz attālāku augstskolu. Uzrunātie pašvaldību pārstāvji atzīst, ka filiālēs nereti izglītojas arī pašvaldību darbinieki. Turklāt, kā vēsta U. Ozoliņa, Valkā paredzēts attīstīt sadarbību ar tuvējo Igaunijas pilsētu Valgu, uz filiāļu bāzes veidojot starptautisku studiju centru.
Alūksnes novada pārstāve E. Aploka, kas pati ir RPIVA Alūksnes filiāles studente, piedāvātās izglītības kvalitātē problēmas nesaskata, uzsverot, ka tās ir nepilna laika studijas, kurās liela loma ir paša studenta atbildībai un attieksmei pret studiju procesu. Kā argumentu izglītības kvalitātei filiālēs E. Aploka un U. Ozoliņa min pasniedzējus, kas filiālēs nereti ir tie paši, kas augstskolu centrālajās mītnēs.
Vai Valka un Alūksne būtu ar mieru uzņemt pilsētā vēl kādas augstskolas filiāli? Tas esot atkarīgs no iedzīvotāju maksātspējas un piedāvātajām studiju programmām, lai tās nedublētos. Valkā, par paraugu ņemot izglītības sistēmas organizāciju Tori pilsētā Somijā, finansējuma iegūšanas gadījumā plānots attīstīt izglītības modeli, kurā students pamatkursu apgūst vienā augstskolas filiālē, bet papildu kursu – citā, tādējādi izvairoties no tā, ka vienādi kursi tiek pasniegti vairākās blakus filiālēs.
Vai pieļaujama filiāļu programmu dublēšanās?
Arī S. Buka un Daugavpils Universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis par daļu no DU septiņām filiālēm norāda, ka galvenokārt filiāles atvērtas pēc pašvaldību iniciatīvas un iedzīvotāju vēlmēm, lai tās pietuvotos viņu dzīvesvietai. “Liela daļa DU filiāļu tika veidotas tieši pēc pašvaldību aicinājuma. Viņi zināja mūsu programmas, pasniegšanas kvalitāti un ņēma vērā, ka vietējiem iedzīvotājiem ir daudz vieglāk mācīties savu pašvaldību centros, nekā izbraukāt uz Daugavpili vai Rīgu. Īpaši pievilcīga bija profesionālā maģistra studiju programma "Sabiedrības un iestāžu vadība", kuru beiguši arī vairums reģiona pašvaldību vadītāji,” skaidro A. Barševskis.
No septiņām DU filiālēm, kas atrodas, piemēram, Balvos, Dobelē, Madonā, Jelgavā u.c., vislielāko rezonansi augstskolu pārstāvju vidū, diskutējot par reformām augstākajā izglītībā, ir izraisījusi DU filiāle Rīgā (kopš 2003. gada). Tiek pausts viedoklis, ka tās ir sekas nepārdomātai augstskolu filiāļu tīkla attīstībai. Nav arī izslēgts, ka šādu viedokli radījusi Rīgā izvietoto augstskolu savstarpējās konkurences pastiprināšanās.
"Dīvaini – pašvaldības grib, lai viņu teritorijās būtu augstskolas vai to filiāles, taču finansēšanā iesaistīties negrib."
A. Barševskis norāda, ka par DU Rīgas filiāles veidošanu tika saņemti skolotāju priekšlikumi no vairākām galvaspilsētas skolām: “Mūsu programmas bija kvalitatīvas un salīdzinoši lētas. Filiālēs pamatā ir programmas skolotājiem. Un pieprasījums pēc skolotājiem ar augstāko izglītību, sevišķi savulaik pirmsskolā un sākumskolā, arī noteica filiāļu izvietojumu. Mēs esam viena no tām augstskolām, kas principā atbalsta nostādni, ka tur, kur ir citas universitātes, nav jābūt mūsu filiālēm. Visdrīzāk, tā tas arī tuvākajā laikā notiks. Taču ceram, ka šo principu atbalstīs arī tās universitātes, kurām ir filiāles Daugavpilī. Atšķirībā no lielākās daļas citu universitāšu DU savās filiālēs neiegulda ne santīmu no valsts budžeta līdzekļiem. Filiāles tiek uzturētas tikai no pašu ieņēmumiem. Taču mums ir filiāles arī, piemēram,
Balvos, kur nav citu augstskolu, un filiāle atrodas labiekārtotās telpās. Šādu filiāli mums gribētos saglabāt!”
Augstskolu filiāļu dibināšanu un darbību nosaka 1995. gada likums "Augstskolu likums", taču tas neregulē pārējos filiāļu darbības nosacījumus, tostarp izvietojumu. Augstskolu pārstāvji norāda, ka gan finansējuma, gan filiāļu problēma nav risināma tikai izglītības nozarē vien – jāskatās uz to plašākā kontekstā valsts līmenī. Izskanot dažādiem viedokļiem par filiālēs piedāvāto studiju programmu kvalitāti un to nepieciešamību, paši reģionu pārstāvji tās aizstāv. Tomēr piebilst – labums ir tikai no kvalitatīvām studijām, kā nodrošināšanu augstskolu filiālēs (tiesa, visbiežāk konkurējošās) apšauba paši augstākās izglītības pārstāvji.
Uzziņai
Augstskolas vai koledžas filiāle – akreditētas augstskolas vai koledžas izveidota struktūrvienība, kam ir noteikta organizatoriska patstāvība un kas ir teritoriāli atdalīta no augstskolas vai koledžas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas vai koledžas akreditētās studiju programmas.
Avots: 02.11.1995. likums "Augstskolu likums"
