Līdz ar investīcijām – izpratne par starptautiskajiem tirgiem
Gan ar ārvalstu investoru piesaisti, gan Latvijas preču virzīšanu citu zemju tirgos nodarbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Taču, kā uzsver tās direktors Andris Ozols, šis darbs nav izdarāms vienas dienas laikā. Pirms investori pieņem lēmumu par tā vai cita uzņēmuma izveidošanu, tiek veikts rūpīgs pētniecisks un analītisks darbs. Šo principu pilnībā var attiecināt arī uz Norvēģijas kompāniju „Bau–How AS”, kas Ventspilī veidos ēku moduļu ražošanas rūpnīcu.
Tā dēvētajos treknajos gados daži bija visai skeptiski noskaņoti par šādu uzņēmumu veidošanu Latvijā, saka Andris Ozols. Iznākums bija - zaudēti projekti. Piemēram, attīstību neguva iecere Latvijā ražot siltumizolācijas vati, kas tagad lieti noderētu māju siltināšanas programmā.
Taču jau minētā norvēģu uzņēmuma ienākšana Latvijā nav vienīgais LIAA panākums. Attīstības stadijā ir projekts, kas paredz izveidot „Coca Cola” ražotni Ropažos. Ir arī vēl citas ieceres, kas saistītas ar metālapstrādi un celtniecības materiālu ražošanu. To vērtība lēšama desmitos miljonu latu. Taču par tiem sīkāk varēs runāt nedaudz vēlāk, kad būs pieņemti galīgie lēmumi, teic A. Ozols.
"Pirms investori pieņem lēmumu par tā vai cita uzņēmuma izveidošanu, tiek veikts rūpīgs pētniecisks un analītisks darbs."
Ārvalstu investīcijas nenozīmē tikai naudas resursus. Līdz ar tiem mūsu valstī ienāk sapratne, kādus produktus pieprasa pasaules tirgi un kur meklējami pircēji. Tieši tie uzņēmēji, kas pārvalda visus šos biznesa aspektus, kļūst par lielākajiem ieguvējiem.
Visai vērienīgus projektus attīsta arī vairāki Latvijas uzņēmumi. To vidū tradicionāli var minēt vadošo farmācijas uzņēmumu Baltijas valstīs a/s „Grindeks”. Kā norāda LIAA, Latvijas uzņēmējiem nevajadzētu paļauties tikai uz pašmāju zinātnieku pienesumu, bet patentus inovāciju ieviešanai iegādāties arī citās valstīs. Tas ļautu veidot pasaulē pieprasītu produktu ražošanu ar augstu pievienotās vērtības pakāpi. Kā spilgts piemērs te minama Japāna, kas pēckara gados ārkārtīgi aktīvi pirka jaunāko zinātnes sasniegumu patentus.
Taču kopumā neapšaubāms ir fakts, uzsver A. Ozols, ka visiem spēkiem ir jāveicina lielu uzņēmumu veidošana Latvijā, kas dotu jūtamu pienesumu mūsu tautsaimniecībai.
Ražos moduļus ēku būvniecībai
Pēc trīs gadu rūpīgiem pētījumiem Norvēģijas kompānija „Bau–How AS” šajās dienās ir pieņēmusi lēmumu Ventspilī izveidot rūpnīcu, kas pēc pašu radītas patentētas inovatīvas tehnoloģijas ražos moduļu konstrukcijas visdažādākā tipa ēkām. Firma ražotnē ieguldīs kopumā 65,5 milj. eiro (aptuveni 45,85 milj. latu).
Uzņēmums atradīsies Ventspilī Brīvostas teritorijā Ventas abos krastos. „Bau–How AS” valdes priekšsēdētājs Ulfs Obergs (Ulf Åberg), runājot par jaunās rūpnīcas izveidi, uzsvēra: „Izvēloties „Bau–How Baltic” atrašanās vietu, par galveno prioritāti tika uzskatīta blakus esošā osta, kurā nodrošināta arī labvēlīga uzņēmējdarbības vide un iespējams atrast kvalificētu darbaspēku.”
"Attīstības stadijā ir projekts, kas paredz izveidot „Coca Cola” ražotni Ropažos."
Norvēģi laikposmā līdz 2013. gadam ir iecerējuši abos upes krastos uzbūvēt vismaz četras rūpnīcas ar kopējo moduļu ražošanas jaudu 600 tūkst. kvadrātmetru gadā. Tas nozīmē, ka kopējais ražošanas apjoms nodrošinātu apgrozījumu vismaz 420 milj. latu gadā un šī būtu jauna augstas pievienotās vērtības produktu nozare Latvijā. Pēc būvniecības beigām kompānija jaunajā rūpnīcā ir iecerējusi nodarbināt ap 1000 speciālistu.
Paredzēts, ka uzņēmums darbu sāks jau šā gada rudenī pagaidām nomātās telpās. Projekta sākuma stadijā ražotnē tiks nodarbināti 150 cilvēki un ražošanas apjoms plānots 60 tūkst. kvadrātmetru gadā.
Gandrīz kā „Lego” klucīši
Projekta idejas autors ir arhitekts Hans Berts Klērslijs. Pēc savas būtības modulis atgādina pazīstamos „Lego” klucīšus, no kuriem, un to zina ne tikai bērni, bet arī pieaugušie, var veidot jebkuras konfigurācijas ēku. Moduļa izmēri būs 15 x 6 x 4 metri, un veidojums svērs ap 50 tonnām. Tieši tāpēc uzņēmumam būs nepieciešama osta, kur nākotnē tiks izveidoti divi uzņēmuma iekraušanas termināli.
Moduļus izgatavos uz konveijera līnijas. Sākumā izveidos metāla grīdu, kas tiks aizpildīta ar speciāliem izolējošiem materiāliem, tad sienas un griestus. Moduļos tiks iebūvētas visas nepieciešamās komunikācijas: elektroenerģijas padeves kabeļi, ūdens, apkures un ventilācijas sistēmas, veikta fasādes apdare, kā arī pēdējā posmā, piemēram, ar nepieciešamo aprīkojumu iekārtotas dzīvojamās istabas. Bet sanitārajā mezglā jau būs iebūvēta vanna, izlietne un tualetes pods, bet virtuvē - pavards un pat ledusskapis. Tādējādi viens modulis līdzināsies pilnīgi pabeigtai konstrukcijai un, atbilstoši arhitekta iecerei tos uzliekot citu citam, varēs izveidot, piemēram, četru līdz divpadsmit stāvu viesnīcu vai dzīvojamo namu. Šādi projekti jau ir īstenoti Vācijā, Norvēģijā un Zviedrijā.
Šo moduļu augsto kvalitāti un lētumu nosaka vairāki faktori: standartizēta ražošana slēgtās telpās (nav ārējo apstākļu ietekmes), īsi izgatavošanas termiņi un samērā mazs izstrādājuma svars.
"Moduļu augsto kvalitāti un lētumu nosaka vairāki faktori: standartizēta ražošana slēgtās telpās (nav ārējo apstākļu ietekmes), īsi izgatavošanas termiņi un samērā mazs izstrādājuma svars."
„Bau–How Baltic” lielu daļu no ražošanā nepieciešamajiem komponentiem importēs, taču daļu norvēģi vēlas iepirkt tepat, Latvijā. Mēs esam ieinteresēti uzsākt sadarbību ar dažādu būvmateriālu ražotājiem, piemēram, firmām, kas izgatavo logus un durvis, saka U. Obergs. Protams, šādai lielai rūpnīcai būs nepieciešami arī apkalpojošie uzņēmumi – ēdnīcas un kafejnīcas, teritorijas uzkopšanas firmas utt.
„Bau–How Baltic” visu produkciju ir iecerējusi eksportēt uz Skandināvijas valstīm un Lielbritāniju.
Projekti sadarbībā ar pašvaldību
Lēmuma pieņemšanu par jaunas rūpnīcas izveidošanu Latvijā un Ventspilī veicināja lieliskā sadarbība ar dažādām šīs pilsētas pašvaldības iestādēm un, protams, arī LIAA un Ventspils brīvostu, uzsvēra U. Obergs.
Šis nav pirmais ārvalstu investīciju projekts Ventspilī, teica Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. „Jau gadsimtu mijā pieņēmām lēmumu paaugstināt pilsētas industrializācijas pakāpi. Toreiz dominējošā loma bija transporta uzņēmumiem.”
Taču visai drīz kļuva skaidrs, ka Latvija un tai skaitā Ventspils var kļūt interesanta ārvalstu investoriem. Lai veicinātu investoru interesi par iespējām veidot biznesu šajā Latvijas novadā, ventspilniekiem nācās krietni pastrādāt, jo nesnauda arī konkurenti tepat kaimiņvalstīs.
Ventspilī lielākā daļa nozīmīgu projektu ir īstenoti, balstoties uz publiskās un privātās partnerības principiem. Tas nozīmē, ka jebkuras ārvalstu investīcijas tiek apvienotas ar pašvaldības vai brīvostas investīcijām. Publiskās un privātās partnerības ietvaros brīvosta būvē ražošanas ēkas, pašvaldība rūpējas par infrastruktūru, bet investors to aizpilda ar iekārtām un organizē ražošanu.
Pirmais sekmīgais projekts tika uzsākts 2002. gadā. Kopš tā laikā Ventspilī ir uzbūvētas četrpadsmit jaunas rūpnīcas. Tajās, kas ir īpaši svarīgi, kopumā ir radītas 1400 jaunas darba vietas. Līdz ar to būtiski mainījusies arī Ventspils industrijas struktūra.
Cerams, ka jaunais projekts Ventspilī būs labs piemērs citiem ārvalstu investoriem, kas vēlas atrast izdevīgas vietas savām jaunajām ražotnēm.
