Nepērk OCTA polises – sodīt vai radīt atvieglojumus?

Grozījumi izskatīti otrajā lasījumā Saeimā, un drīzumā tie tiks apstiprināti. Tas nozīmē, ka līdzšinējo 30-50 latu vietā vieglo transportlīdzekļu vadītāji, kas brauc bez apdrošināšanas polises, atvadīsies no 60-80 latiem, savukārt kravas transportlīdzekļu vai autobusu vadītājiem būs jāmaksā sods no 200 līdz 300 latiem. „Citur pasaulē sodi par neapdrošināšanos ir krietni lielāki, jo tas tiek uzskatīts par ievērojamu pārkāpumu,” skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics. „Katrs cilvēks ar savā rīcībā esošo īpašumu var darīt kā vēlas – rūpēties vai nerūpēties, bet kas attiecas uz zaudējumiem, kas tiek nodarīti citam, ir jāspēj tos atlīdzināt, un ne visi ir tik bagāti, lai tos varētu segt.”

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (STĪCAOA) sistēmas pamats ir Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums un Ministru kabineta 2004. gada 14. decembra noteikumi Nr. 1008 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem”, kā arī citi normatīvie akti.

Transportlīdzekļa īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un apdrošināšanas atlīdzību izmaksāšana ceļu satiksmes negadījumos zaudējumus cietušajām personām Latvijā sākās no 1997. gada 1. septembra.

Likumā teikts, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas mērķis ir „aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu intereses un reglamentēt tiesiskās attiecības starp transportlīdzekļu īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. Par STĪCAOA sistēmas izveidošanu un darbību valstī ir atbildīgs LTAB, bet apdrošināšanas līgumus slēdz privātās apdrošināšanas sabiedrības.

Aizvien vairāk brauc bez OCTA polisēm

Sodu palielināšana ir saistīta ar statistikas rādītājiem – strauji augošo neapdrošināto automobiļu skaitu, kas patlaban ir aptuveni 4% no satiksmē iesaistītajiem transportlīdzekļiem. Turklāt divas reizes palielinājies gada laikā neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto negadījumu īpatsvars. Kā informē J. Stengrevics, „līdzīga situācija Latvijā bija 2004. gadā, bet, salīdzinot ar 2007. gadu, kad bija tikai 2,2% neapdrošināto transportlīdzekļu, pieaugums ir liels. Mēs uzskatām, ka steidzami kaut kas ir jādara, lai vēl vairāk nepieaugtu neapdrošināto auto īpatsvars”.

Darīts tiek. Pagājušajā nedēļā, parakstot sadarbības memorandu, Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs J. Stengrevics paziņoja: „Ar administratīvo sodu palielināšanu un biežām pārbaudām uz ceļiem plānots daudz aktīvāk cīnīties pret transportlīdzekļu vadītājiem, kas piedalās ceļu satiksmē bez OCTA.”

"Līdzšinējo 30-50 latu vietā vieglo transportlīdzekļu vadītāji, kas brauc bez apdrošināšanas polises, atvadīsies no 60-80 latiem, savukārt kravas transportlīdzekļu vai autobusu vadītājiem būs jāmaksā sods no 200 līdz 300 latiem."

Kā liecina VP dati, šogad Ceļu policija (CP) par braukšanu bez OCTA administratīvi sodījusi 4721 autovadītāju - par 594 vairāk nekā tādā pašā laikposmā pērn. Bet 2008. gadā CP par braukšanu bez OCTA administratīvi sodījusi gandrīz 16 tūkstošus autovadītāju, kuri soda naudā samaksājuši 837 tūkst. latu. Tātad vidēji katru dienu 43 autovadītājiem tika piespriests administratīvais sods par braukšanu bez OCTA.

„Ir cilvēki, kas uztver šo apdrošināšanas veidu tikai kā nodokli,” norāda J. Stengrevics. „Citam šķiet - ko pūlēties, jo mana mašīna nav tik vērtīga... Bet šis cilvēks var nodarīt zaudējumu kādam citam un pēc tam nav spējīgs atlīdzināt tos zaudējumus. Prakse liecina, ka šie zaudējumi ir skaitāmi vairākos tūkstošos latu, un vidējā izmaksātā zaudējumu atlīdzība pērn bija 797 lati.” Turklāt par neapdrošinātajiem auto skaitlis esot lielāks un tuvu 900 latiem. Kāpēc tā? „Statistika liecina, ka neapdrošināta automašīna ir komplektā ar to, ka negadījums tiek izraisīts dzērumā, iespējams, pat ar transportlīdzekli, kam nav veikta tehniskā apskate, un līdz ar to satiksmes negadījumi ir smagāki, ar lielākiem zaudējumiem,” skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs. „Lielākās izmaksas, kas bijušas no Garantiju fonda (GF), ir pārsniegušas 20 tūkstošus, lielākā no tām – 24 558 lati.”

Vainīgajam visa nauda jāatmaksā

GF izveido apdrošinātāji, un to administrē LTAB. Fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, ko nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis, kā arī vairākos citos gadījumos. Katrs, kurš nopērk apdrošināšanas polisi, vienlaikus piedalās GF veidošanā, kur pašlaik uzkrāti aptuveni 18 milj. latu. No GF izmaksā līdzekļus gadījumā, ja kāds nav iegādājies polisi, lai cietušais tik un tā varētu saņemt atlīdzību. Pērn no 1963 lēmumiem par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām no GF 1903 lēmumi ir pieņemti par negadījumiem, kurus izraisījis neapdrošināts auto, nodarot cietušajiem zaudējumus kopumā par 1,53 milj. latu.

LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Gribuste min negadījumu 2007. gadā Talsu rajonā, kuru izraisījis neapdrošināta traktora vadītājs: „Traktora īpašnieks ir pensionārs, kurš negadījuma brīdī brauca bez polises. Sadursmē tika sadragāta samērā jauna automašīna „Honda CRV”. No Garantiju fonda tika izmaksāti 11 734 lati, kam jāpieskaita administrēšanas izmaksas saistībā ar konkrēto zaudējuma noregulēšanu. Šogad noslēgta vienošanās ar vainīgo transportlīdzekļa īpašnieku, ka viņš par nodarīto zaudējumu līdz 2023. gadam katru mēnesi atlīdzinās 100 latus. Tie pensionāram ir ļoti smagi kredītmaksājumi. Salīdzinājumam - lētākā polise tajā laikā maksāja 20 latu.”

Jaunās tehnoloģijas ļauj pārbaudīt pēc numurzīmes

VP, lai cīnītos ar transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem nav OCTA polišu, tos ķer un soda. „No pērnā gada vidus esam ieviesuši jaunas tehnoloģijas, kas ļauj operatīvi noskaidrot, vai ir veikta tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana,” informē E. Zivtiņš. „Mums nav lieku reizi jāaptur auto un jāpārbauda, bet varam ievadīt auto numurzīmi reģistrā un dažās sekundēs iegūt informāciju. Reāli notiek tā, ka policijas mašīna brauc pa ceļu, ievada priekšā braucošās automašīnas numuru un, ja atbilde ir negatīva, transportlīdzekli aptur. Datorā parādās arī pārējā informācija, piemēram, par pārkāpumiem. Iespējams pat, ka atklāto neapdrošināto autovadītāju skaits ir pieaudzis, pateicoties šai iekārtai.”

"Mums nav lieku reizi jāaptur auto un jāpārbauda, bet varam ievadīt auto numurzīmes reģistrā un dažās sekundēs iegūt informāciju."

J. Stengrevics informē: „Pēdējās izmaiņas, kas ir veiktas likumā, paredz iespējas apdrošinātājiem saņemt informāciju no Iekšlietu ministrijas informācijas centra arī par vadītāju pārkāpumiem. Patlaban ministrija rūpīgi strādā, lai šī informācija apdrošinātājiem kļūtu reāli pieejama, un tas ir tuvāko mēnešu jautājums. Katrs apdrošinātājs brīvi nosaka cenu, izvērtējot visus riska faktorus, tāpēc jebkuram klientam ir izdevīgi veidot sadarbību ar vienu konkrētu apdrošinātāju, sniedzot pietiekami daudz informācijas šim vienam apdrošinātājam, nevis izmantot mirkļa situāciju, ieskriet kādā lielveikalā vai degvielas uzpildes stacijā pēc polises. Varbūt viens apdrošinātājs ir izpētījis, ka konkrēta automašīnu grupa izraisa daudz negadījumu, un viņš nelaiž zemāk cenu, tur to noteiktā līmenī. Cits apdrošinātājs varbūt riskus izvērtē citādāk.”

Vēlas polises īsākam termiņam

Neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisīto ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars dažādos Latvijas rajonos ir atšķirīgs. Valkas, Madonas un Preiļu rajonā šādu negadījumu ir bijis visvairāk, tālāk seko Limbažu un Balvu rajons, bet kurzemnieki ir godīgāki. Vismazāk „pieķerto” ir Liepājas, Kuldīgas, Jelgavas un Alūksnes rajonā. LTAB darbinieki norāda, ka vairāk neapdrošināšanas gadījumu ir lauku rajonos, bet neviens nav iedziļinājies, kāpēc tas notiek, un nav veidota statistika par to, kāda sociālā slāņa, dzimuma un vecuma ļaudis, kādu transportlīdzekļu īpašnieki izvairās no OCTA polises pirkšanas. LTAB nav nekas domāts, nav piedāvāti risinājumi, kā cilvēkiem atvieglot polišu iegādāšanos. Daudzi eksperti uzsver, ka vajadzētu vairāk nākt pretim cilvēkiem un palīdzēt.

Latvijas Lietoto auto tirgotāju asociācijas vadītājs Uģis Vītols atgādina: jau tad, kad ieviesa minimālo termiņu trīs mēnešus, asociācija pareģoja, ka pienāks laiks, kad polises vairs nepirks un ignorēs. „Apdrošinātāju birojs ir gatavs cīnīties ar sekām, palielināt sodus, bet nemēģina iedziļināties cēloņos, kāpēc tas notiek. Ir jāņem vērā pašreizējie ekonomiskie apstākļi.

Cilvēkiem ir dažādas situācijas, kāpēc viņi ar mašīnu brauc reti, tas pats attiecas uz traktoriem, jo varbūt vienam traktoram to polisi vajag tikai uz divām nedēļām pavasarī un uz divām nedēļām rudenī. Tad ir jāizdomā un jāpiedāvā risinājumi, lai šie retie braucēji tomēr polises iegādātos, nevis jāspiež viņus pirkt polises uz trim mēnešiem, draudot - tad mēs tāpat naudu no tevis dabūsim, sodīsim... Lietuvā, Vācijā un daudzās citās valstīs polisi var nopirkt īsam laikam. Domāju, tas viss ir apdrošinātāju interesēs, viņi to sauc par „sistēmu”. Bet kas gan var būt izdevīgāk kā pārdot polisi uz trim mēnešiem un uzreiz dabūt lielāku naudas summu.”

Uzņēmēji pareģo neapdrošināto pieaugumu

SIA „ALT auto” direktors Andrejs Zeibots pašreizējo OCTA apdrošināšanas sistēmu dēvē par valsts reketu. Viņa uzņēmums gan remontē automašīnas, gan tirgo. Nereti tirdzniecība norit arī pretējā virzienā - nevis no Vācijas tiek vestas mašīnas, bet kāds auto aizceļo uz šo zemi. A. Zeibots atceras gadījumu, kad ar smago automašīnu vajadzēja aizbraukt līdz Liepājai 250 kilometrus, lai auto pēc tam uzliktu uz prāmja un aizvestu tālāk uz Vāciju pārdošanai. Lai veiktu šo attālumu, apdrošināšanas polise izmaksāja 86 latus. Uz jautājumu, kāpēc ir tik daudzi, kas nepērk polises, A. Zeibots atbild, ka viņiem vienkārši nav naudas. „Nevajag skatīties, ka transportlīdzekļa vadītājs it kā strādā un brauc ar samērā labu auto, bet viņš varbūt visu pēdējo naudu atdod kredītos un nevar, termiņam beidzoties, iegādāties jaunu polisi. Ja būtu jebkāda iespēja nopirkt polisi arī par desmit latiem, tad viņš to izdarītu, kamēr sagaidītu kārtējo algu. Kamēr nebūs divu dienu, desmit dienu un mēneša polises, tikmēr nekas nemainīsies. Ja apdrošinātāji domās tikai par savu biznesu, nevis par cilvēkiem, tad OCTA nepircēju skaits pieaugs,” domā uzņēmējs.

LTAB nevēlas izmaiņas OCTA sistēmā

J. Stengrevics nepieļauj nekādas izmaiņas un uzsver, ka šī situācija ar nemaksātājiem liek nevis samazināt polišu cenas, bet gan palielināt, jo iznāk, ka apzinīgajiem vadītājiem ir jāmaksā par neapzinīgo nodarītajiem zaudējumiem. „Godīgajiem ļaudīm ir pretimnākšana, jo ir izveidota „Bonus-Malus” sistēma, kas ir laba,” skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs. „Tā paredz, ka vadītājiem, kuriem nav bijis nekādu avāriju, ir lētāka apdrošināšana. Pamatā sadārdzinājumu izjūt tie cilvēki, kas iekļūst negadījumos, jo viņiem tad maksa par apdrošināšanu ļoti ievērojami paaugstinās.” Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošinātājam ir tiesības saņemt no LTAB, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras to rīcībā esošo informāciju par attiecīgo apdrošinājuma ņēmēju un transportlīdzekli. Pēc LTAB pieprasījuma CSDD un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra sniedz tās rīcībā esošo informāciju no attiecīgās datu bāzes par konkrētu transportlīdzekli un tā īpašnieku, tiesīgo lietotāju vai vadītāju, kā arī par ceļu satiksmes negadījumu.

"Daudzi autovadītāji savās sarunās to dēvē par purvu, kas nosaukts par sistēmu."

J. Stengrevics norāda: „OCTA apdrošināšanas veids jau vairākus gadus apdrošinātājiem nav nesis peļņu. Neviens negrib zaudēt savu vietu tirgū, un konkurences dēļ cena neceļas. Tirgus ekonomikas apstākļos visas šīs cenas ir saistītas.” B. Gribuste piebilst: „Sistēmas ir dažādas, mūsu valstī ir šāda. Mums ir tāda sistēma, kādu varam atļauties.” Arī E. Zivtiņš norāda, ka, izņemot „Bonus-Malus” sistēmu, neredz nekādu vajadzību ieviest vēl ko atvieglojošu. „Ir jādomā par paklausīgajiem un godīgajiem uz ceļa, mēs nevaram rūpēties, kā atvieglot dzīvi pārkāpējiem. Tieši pretēji, pārkāpēji visiem spēkiem ir jāatdala no ceļu satiksmes. Kopš 2004. gada šī sistēma darbojas labi.”

Tas nozīmē, ka neviens cits variants vai jebkādas izmaiņas pat netiek apsvērtas. Tikmēr daudzi autovadītāji savās sarunās to dēvē par purvu, kas nosaukts par sistēmu, jo vismaz puse no likuma neievērotājiem tādi nebūtu, ja tiktu samazināts minimālais laiks, kuram var iegādāties polisi.