NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
27. februārī, 2009
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
2
2

Kurš kliedēs arodskolu pedagogu bažas un aizdomas? (I)

Publicēts pirms 16 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Profesionālā izglītība ir tikpat svarīga kā augstākā izglītība.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Profesionālo izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi ir neziņā par savu skolu nākotni. Kaut arī Profesionālās izglītības mācību iestāžu direktoru padomes priekšsēdētāja Silva Ozoliņa lūgusi laikus brīdināt likvidējamās skolas, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nekādu informāciju neizpauž. Direktori arī nav pilnībā informēti par kritērijiem, pēc kuriem ministrija lems par mācību iestādēm, jo apspriešanai nodotas vien stipri aptuvenas vadlīnijas. Kuras mācību programmas nākamajā mācību gadā varētu tikt slēgtas? Cik audzēkņiem skolas turpmāk varēs piedāvāt savas programmas? Šie un citi jautājumi krājas, bet atbilžu pagaidām nav.

Tikmēr laiks rit, un arodskolas turpina slīgt parādos par komunālajiem pakalpojumiem, jo par katru atlikto maksājumu tiek aprēķinātas soda sankcijas, skolas nespēj pilnā apmērā samaksāt algas pedagogiem un transporta kompensācijas audzēkņiem un plānot darbu nākamajam mācību gadam. Martā valstī varētu tikt slēgta 21 profesionālā skola, jo ministrija iecerējusi profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju. Arī darba devēju teiktais un statistika liecina – kopumā Latvijas profesionālā izglītība neatbilst darba tirgus prasībām un daļa profesionālo skolu beidzēju papildina bezdarbnieku rindas, un tikai aptuveni 30% absolventu pēc pamatskolas beigšanas izvēlas mācības profesionālās izglītības iestādēs.

Lai iepazītu situāciju uz vietas, portāls LV.LV viesojās Rīgas Stila un modes profesionālajā vidusskolā (RSMPV), kas ir skola ar senām un noturīgām profesionālajām tradīcijām (dibināta 1964. gadā). Te strādā 83 pedagogi (62 – štata darbinieki), atbalsta personālu veido 50 cilvēki, un skolā 29 grupās mācās 820 audzēkņi no visas Latvijas (viena trešdaļa ir rīdzinieki, divas trešdaļas – no Latvijas reģioniem).

Skolā ir skaisti un mājīgi. It viss liecina – te strādā un mācās cilvēki, kas rūpējas par skaistumu. Gaitenī sastaptās 2. kursa kosmētiķes stāsta, ka esot apmierinātas ar izvēlēto skolu, mācoties te ar prieku un cerot būt noderīgas vietējā darba tirgū. Skolā apgūstamās profesijas ir ļoti pieprasītas. Jautātas, vai nesalst, atbild – esot gan vēsi, bet, lai nesaltu, noderot biezās jakas un džemperi. Tas neesot tīši, saka meitenes, skola taupot līdzekļus… Pie ziņojuma dēļa skolas direktores aicinājums pedagogiem un audzēkņiem – kur vien iespējams, taupīt elektroenerģiju.

Sarunā iesaistās direktores pienākumu izpildītāja Vita Grīnbauma, direktores vietniece mācību darbā Jūlija Opikova, latviešu valodas skolotāja Mārīte Kauliņa un friziermeistarības skolotāja Aiva Putniņa.

Direktores pienākumu izpildītāja Vita Grīnbauma: „Patlaban esam ļoti nenoteiktā situācijā, jo līdz pat šim brīdim mums nav zināms uzņemšanas plāns, lai gan sākas jau aktīvas informācijas dienas. Mēs piedalīsimies arī izstādē „Skola 2009”. Diemžēl mēs nezinām, cik nākamgad varēsim uzņemt frizieros, drēbniekos, fotogrāfos un vai vispār varēsim uzņemt. Skolu direktoru seminārā decembrī tika pateikts, ka uzņemšana tikšot samazināta, bet rezultāti būšot zināmi tikai martā.

Jūtama skolotāju nedrošība un neziņa par nākotni. Pazaudēt nākotnē kaut ko dārgu un vērtīgu – žēl. Ja kādu programmu zaudējam, visas iestrādes var pazust. Ir izveidota laba materiālā bāze, kas kaut kā jāiekonservē, jāsaglabā, jo nevar taču zināt, kas būs pēc gada, diviem… Grūti saprast, kurā virzienā attīstīties, ja nav zināma valsts tautsaimniecības attīstības programma ilgākam laika posmam. Viss notiek īstermiņā, lielākoties balstoties uz Labklājības ministrijas pētījumu, kurā apkopotas šā brīža darba tirgus vakances.”

Neraugoties uz IZM paveikto, algu izmaksa profesionālās izglītības iestādēs joprojām nav sakārtota, nav atrisināts arī jautājums par nepietiekamo finansējumu komunālo maksājumu apmaksai, norāda V. Grīnbauma. No „Rīgas siltuma” jau saņemta draudu vēstule, jo skola uzņēmumam parādā 15 tūkstošus. Viens piemērs – decembra rēķins par apkuri, kas skolai bija jāsamaksā janvārī, bija 10 400 latu, bet piešķirtais finansējums, ieskaitot visus komunālos maksājumus un mācību materiālus, - 9 848 lati. No 1. janvāra mācību procesam skola nav iztērējusi nevienu santīmu.

"Grūti saprast, kurā virzienā attīstīties, ja nav zināma valsts tautsaimniecības attīstības programma ilgākam laika posmam."

V. Grīnbauma

Jautāta par skolotāju darba apmaksu, V. Grīnbauma atklāj, ka skolotāju darbs tiek apmaksāts atbilstoši MK noteikumiem, ņemot vērā gada beigās izdarītos grozījumus un IZM valsts sekretāra Mareka Gruškēvica vēstuli, saskaņā ar kuru janvāra sākumā skolā veikta pārtarifikācija, izmainot pedagogu slodzi no 756 līdz 840 stundām. Arī precēm un pakalpojumiem finansējuma samazinājums ir tik dramatisks, ka pašlaik nekādus mācību materiālus skola neiegādājas, jo visi piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti pedagogu atalgojumam un komunālajiem maksājumiem. Nauda, ko skolām izdodas pašām piesaistīt, tagad kā valsts budžeta līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un kopš šā gada 1. janvāra visiem uzkrājumiem piekļuve ir liegta.

Salīdzinājumā ar vispārējās vidējās izglītības iestādēm arodskolām ir mazāk iespēju ietaupīt, samazinot pedagogu slodzes, jo tām nav fakultatīvu nodarbību un pulciņu, kurus pārtraukt. Arī pārtraukt mācības līdz „labākiem laikiem” skolas nevar, jo tām ir jāgatavojas centralizētajiem eksāmeniem, kurus pārcelt neviens negrasās.

„Vispārējās izglītības iestādēs algu samazinājums pedagogiem ir par 15%, mums – vidēji par 28 procentiem. Skolas vadība bija spiesta algu fonda ietvaros samazināt pedagogu algu tā, lai neciestu mācību plāns. Mēs darām tieši to pašu, ko vispārizglītojošo skolu skolotāji – tāpat gatavojam skolēnus 12. klases eksāmeniem, mums ir tās pašas vidējās izglītības programmas, un darām tieši tik, cik mācību gada sākumā, bet par mazāku atalgojumu. Mums nav rudens brīvdienu un pavasara brīvdienu. Tas tiešām ir apvainojoši un netaisnīgi,” rezumē skolotāja Mārīte Kauliņa. „Ja saka, problēmas rada paši cilvēki, tad šoreiz gribu teikt – šīs problēmas mēs neradījām sev. Vienkārši mēs esam šo apstākļu upuri un jūtamies bezspēcīgi. Naudas ir tik, cik ir, un tāpēc ir šis algu samazinājums un komunālo pakalpojumu apmaksas problēmas. Tās nav mūsu radītās problēmas. Godīgi sakot, nav arī zināms, kas mūs sagaida nākotnē.”

Skolotājiem samazinātas ne tikai algas, arodskolām nav naudas, lai izmaksātu skolēniem transporta kompensācijas, arī stipendiju vidējais apjoms ir krities par aptuveni 25 procentiem. „Lai audzēkņiem piešķirtu likumā noteikto stipendiju, trūkst 2 tūkstošu. Salīdzinot ar decembri, janvārī stipendiju fonds ir samazināts par 3 tūkstošiem,” stāsta RSMPV stipendiju komisijas piešķiršanas komisijas priekšsēdētāja Jūlija Opikova.

Skolā mācās daudz lauku bērnu, bet transporta biļešu cenas augušas – problēmu pēc problēmas ieskicē skolotāji. Kur viņi paliks, ja līdzekļu trūkuma dēļ nevarēs turpināt mācības? Uz ielas? Vidusskolā viņus neuzņems, jo vidusskola paaugstina prasības. Amata viņiem nav, vecāki arī uzturēt nevar… Te bērni apgūst profesiju, un pēc trim četriem gadiem viņi varēs strādāt.

"Ja 14-15 gadu vecumā cilvēks paliek bez izglītības, bez režīma, bez iespējām sevi pilnveidot, kas viņam atliek?"

M. Kauliņa

„Mēs esam vienīgā skola, kas par valsts līdzekļiem māca frizierus. Ja kāds bērns tiešām no bērnības par to sapņo, viņš nevarēs atļauties aiziet uz kādu privāto mācību centru, jo vecāki vienkārši nevarēs samaksāt par viņa mācībām. Jo prestižāka firma, jo dārgāk tas maksā. Summas svārstās no 600 līdz 1500 latiem par gadu – tā, kā augstākajās mācību iestādēs,” stāsta frizieru skolotāja Aiva Putniņa.

„Vai mums būs darbs vai nebūs, un cik daudz mums būs darba?” jautā M. Kauliņa. „Skola ik gadu uzņem ap 400 audzēkņu, un, ja pēkšņi kaut kas „tiek nogriezts” un šāds audzēkņu skaits paliek uz ielas, ko viņiem darīt? Ja 14-15 gadu vecumā cilvēks paliek bez izglītības, bez režīma, bez iespējām sevi pilnveidot, kas viņam atliek? Ir taču jādomā par cilvēkiem!” ar sāpošu sirdi runā skolotājas.

Arodbiedrība nav mierā ar situāciju

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča atzīst, ka pēdējā laikā visa pedagoģiskā darba organizācija ir aizgājusi nepareizā virzienā un pedagogi, kas strādāja vispārējās izglītības iestādēs, bērnudārzos vai citur, pie atbilstošās izglītības un darba stāža par vienu likmi saņēmuši vienādu algu, taču tagad tā vairs nav.

„Pamatoti ir apvainojušies profesionālo skolu pedagogi, kuru algas pamatā ir mazākas nekā vispārizglītojošā skolā, taču pēc būtības diploms, kuru audzēknis saņem, absolvējot šādu skolu, ir tāds pats,” norāda A. Harbaceviča.

LIZDA vadītāja sola, ka prasīs nodrošināt likumu ievērošanu, kas paredz piemaksas, piemēram, par skolotāju individuālo darbu ar audzēkņiem, mācību nodarbību sagatavošanu un audzināšanas stundu vadīšanu, taču ko skolas līdzekļu trūkuma dēļ neapmaksā. Arodbiedrība sastapusies arī ar to, ka darba devēji spiesti laiku pa laikam arī pārkāpt likumu, kaut vai janvāra algu nosakot mazāku nekā decembrī. „Valstī kara stāvoklis nav izziņots un ar likumu jārēķinās,” uzsver arodbiedrības vadītāja.

Pedagogi lūdz LIZDA meklēt risinājumu kredītu problēmai, jo viņi ir ņēmuši kredītus pedagoģiskās izglītības ieguvei, bet samazināta un aizkavēta atalgojuma dēļ spiesti kavēt studiju kredīta maksājumus.

Sākums. Nobeigums – rīt, sestdien.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI