Īstais laiks pārmaiņām
Šā gada 5. februārī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts jaunais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Higiēnas prasības solāriju pakalpojumu sniegšanai”. Vēl šie noteikumi jāapstiprina MK sēdē. Tie paredz, ka ar nākamā gada 1. janvāri solārija pakalpojumu izmantošana klientiem, kas jaunāki par 18 gadiem, atļauta tikai, ja viens no klienta vecākiem vai aizbildņiem ir parakstījis veidlapu klienta informēšanai. To varēs aizpildīt tikai uz vietas – solārijā, no mājām izdrukāta tā nederēs. Nepilngadīgajiem uz solāriju būs jādodas divatā ar pilngadīgu personu, kas pirms pusaudža sauļošanās veidlapu paraksta. Šī veidlapa tiek uzglabāta un ir derīga divus mēnešus.
„Šādu normu ieviesām, jo Veselības inspekcija no jauniešu vecākiem vai tuviem viņu radiniekiem saņēma sūdzības, ka bērni, vecākiem nezinot, apmeklē solāriju. Jaunieša āda jutīgāka pret solārija UV stariem, un viņi diemžēl paši vēl neapzinās risku, kam pakļauj savu veselību. Balstoties uz sūdzībām, izveidojām šādu kontroles mehānismu,” skaidro Ieva Gaigala, Veselības ministrijas Preses centra pārstāve. Viņa norāda: kaut arī daļa solāriju varbūt nebūs ieinteresēti pirms pakalpojuma sniegšanas jauniešiem lūgt uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, tiks veikta skrupuloza pārbaude.
Lai izvairītos no iespējamiem vecāku paraksta viltojumiem, ir noteikts, ka persona, kas parakstīs veidlapu (šīs veidlapas solārija darbinieks izsniegs pirms katras solārija apmeklēšanas reizes), varēs būt ne tikai mamma vai tētis, bet arī jaunieša pilngadīgā māsa, brālis vai draudzene. Vien tad jārēķinās, ka tieši šī persona tiks saukta pie atbildības, ja jaunietim pārāk bieža solārija apmeklējuma dēļ radīsies kādas veselības problēmas.
Austrālijas pētnieki pierādījuši, ka solārijā saņemtā ultravioleto staru deva ir piecas reizes lielāka nekā pusdienlaika saule. Vislielākā solāriju apmeklētāju riska grupa ir tieši bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam, jo viņu āda vēl ir ļoti jutīga un iespējamās ādas veselības problēmas var iegūt daudz ātrāk. Arī Pasaules Veselības organizācija savās rekomendācijās par solārijiem un sauļošanos (2005. gadā) ir uzsvērusi, ka bērniem līdz 18 gadu vecumam saules apdegumi palielina risku turpmākajā dzīvē saslimt ar ādas vēzi, tādēļ viņiem vispār nav ieteicama sauļošanās mākslīgajā saulē.
"Šādu normu ieviesām, jo Veselības inspekcija no jauniešu vecākiem vai tuviem viņu radiniekiem saņēma sūdzības, ka bērni, vecākiem nezinot, apmeklē solāriju."
Mārtiņš, trīs dēlu un meitas tēvs, jaunos MK noteikumus uzskata par ļoti veiksmīgiem: „Tā man ir papildu drošība, ka gadījumā, ja mani bērni gribēs sauļoties solārijā, bez manas ziņas tas viņiem tomēr neizdosies. Arī es pats savulaik regulāri apmeklēju solāriju. Diemžēl nevaru būt pārliecināts, ka galvas ādas problēmas, kas radušās, nav tieši solārija dēļ.” Arī Ieva, dēla un meitas mamma, atbalsta jaunos MK noteikumus. Kaut arī par saviem bērniem viņa ir pārliecināta, ka viņi uz solāriju neies, jo ģimenē ir daudz runāts par saules, jo īpaši mākslīgās saules, kaitīgo ietekmi uz veselību, tas tomēr ir ļoti veiksmīgs kontroles mehānisms, papildu drošības pasākumi. Savukārt Kitija (25 gadi) uzskata, ka prasību uz solāriju brīvi iet tikai no 18 gadu vecuma vajadzēja ieviest jau krietni agrāk: „Tas varbūt man būtu ļāvis izvairīties no tām veselības problēmām, kas pirms sešiem gadiem radās solārija dēļ. Kad mācījos vidusskolā, gribējās skaisti iedegušai izskatīties arī ziemā, tāpēc regulāri (2–3 reizes nedēļā) gāju uz solāriju. Kad āda bija pieradusi pie UV stariem, izvēlējos maksimālo sauļošanās laiku, jo gribējās efektīvāku rezultātu. Viss bija skaisti līdz brīdim, kad īsi pirms vidusskolas izlaiduma man uz ādas parādījās sarkani izsitumi. Tie līdzinājās kādai alerģijai. Visu vasaru gāju pie dermatologa un ārstējos, bet sekas ir palikušas joprojām. Tiklīdz vasarā āda saskaras ar sauli, uz tās atkal uzmetas alerģiskie plankumi. Uz solāriju vispār vairs iet nevaru. Ārsts teica, ka man ir paveicies. Daudzi jaunieši, neapdomīgi sauļojoties, iegūst pat ādas vēzi.”
Solāriji necietīs
Solāriju pārstāvji norāda, ka plānotie MK noteikumi īpaši viņu klientu loku un uzņēmumu peļņu neizmainīs, jo nepilngadīgie jaunieši neveido lielāko klientu daļu. Visvairāk uz solāriju nāk sievietes ap 30 gadu vecumu. „Esam novērojuši, ka tie jaunieši, kas pašlaik regulāri apmeklē solāriju, ir dejotāji, kam uz skatuves jāizskatās skaisti. Bet viņi uz solāriju parasti nāk kopā ar vecākiem, jo viņi ir tie, kas apmaksā pakalpojumu. Ja jaunos noteikumus ieviesīs, tad tos arī ievērosim,” stāsta Marita Pavloviča, solāriju studijas „Double sun” administratore. Viņa norāda, ka jau tagad katram jaunam klientam neatkarīgi no vecuma pirms došanās solārijā vaicā, cik sen viņš ir sauļoties un kāds ir viņa ādas tips.
„Vēlams sākt ar mazāko minūšu skaitu, lai nekaitētu ādas veselībai. Ja godīgi, neredzu iemeslu šādu MK noteikumu ieviešanai, jo jaunieši uz solāriju nāk tiešām ļoti reti. Pati vairāk satraucos par jaunajām prasībām pret solārija darbiniekiem. Esmu dzirdējusi, ka drīz solārijos nevarēs strādāt personas bez medicīniskās izglītības,” satraukti atzīstas M. Pavloviča.
Taisnība, pieņemot jaunos MK noteikumus par solāriju higiēnas prasībām, sākot ar 2011. gada 1. janvāri solārijā varēs strādāt tikai tie darbinieki, kam ir teorētiskās un praktiskās zināšanas par ādas uzbūvi un fizioloģiju, UV starojuma fizikālu raksturojumu, tā fizioloģisko un terapeitisko iedarbību uz cilvēka organismu, indikācijām, kontrindikācijām, pielietošanas iespējām, aparatūru, darba drošību un neatliekamo palīdzību UV starojuma izraisītu veselības traucējumu gadījumā. Tas nozīmē, ka solāriju darbiniekiem jābūt gataviem iziet sešu stundu mācību kursu „Minimālās higiēnas prasības solārija pakalpojumu sniegšanai”. Apliecība par kursiem būs derīga divus gadus.
