Šādu nostāju pauž Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), skaidrojot Latvijas pozīciju ES reģionālās politikas nākotnes sakarā.
Ministru kabinetā šonedēļ izskatīja Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu “Teritoriālā kohēzija: teritoriālās daudzveidības priekšrocību izmantošana”. Tika apspriesta Latvijai piemērotākā pozīcija Eiropas reģionālās attīstības politikā.
Eiropas Komisija 2008. gada oktobrī publicēja Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju. Uz šīs grāmatas pamata līdz februāra beigām notiek iesaistīto pušu diskusija par to, kādai jābūt kohēzijas politikai laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Diskusiju rezultātā var tikt mainīti politikas pamatprincipi nākamajam ES fondu programmēšanas periodam, lemjot par finansējuma sadales principiem starp dalībvalstīm un reģioniem. Tas var ietekmēt Latvijas budžetu pēc 2013. gada.
Eiropas reģionālās attīstības politikas mērķis – radīt līdzvērtīgi labus dzīves apstākļus un pakalpojumu pieejamību visos reģionos dzīvojošajiem. Šim nolūkam arī Latvija patlaban pieslīpē savu nacionālo pozīciju, kuru pamatā izstrādā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
“Reģionālās attīstības politikai jābūt vērstai uz to, lai reģionus ar zemākiem izaugsmes rādītājiem no enkuriem pārvērstu par attīstības burām,” šai sakarā tēlaini izteicies reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
Ņemot vērā, ka sociālās un ekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm aizvien ir ievērojamas, Latvija uzsver, ka joprojām svarīgi saglabāt kohēzijas politikas sākotnējo mērķi – sociālo un ekonomisko attīstības līmeņu atšķirību samazināšanu, sekmējot vājāk attīstīto reģionu izaugsmi. Tādēļ kohēzijas politikai nav būtiski jāmaina atbalsta virzieni vai finansējuma apjoms un tā izlietojuma nosacījumi.
"Lemjot par Eiropas naudas piešķiršanu, jāņem vērā IKP uz vienu iedzīvotāju."
Reģionālai attīstībai paredzētie ES fondu līdzekļi visvairāk tiek piešķirti tā dēvētajai konverģencei, proti, vairāk līdzekļu tiek piešķirts nabadzīgākajiem reģioniem, lai izlīdzinātu to dzīves līmeni ar attīstītākajiem. Latvijas interesēs ir, lai šī politika nemainītos un arī turpmāk lielākā daļa līdzekļu tiktu novirzīta konverģences plāniem.
E. Zalāns uzsver, ka jāceļ vājāk attīstīto reģionu konkurētspēja un iedzīvotāju dzīves kvalitāte, lai vājākie reģioni būtu nevis izstumti no valsts attīstības, bet gan integrēti tajā. Atbalsts vajadzīgs virknei jomu - izglītībai un zinātnei, uzņēmējdarbībai, publisko pakalpojumu pieejamībai un to sasniedzamībai, publiskai pārvaldei, kā arī enerģētikai un energoefektivitātei. Nepieciešams atrast līdzsvaru starp investīcijām infrastruktūrā un cilvēkresursos, uzskata ministrs.
Lemjot par Eiropas naudas piešķiršanu, jābalstās uz ekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.
Vēlams saglabāt līdzšinējo budžeta apjomu
Kā norādīts Latvijas pozīcijā, ES politikas nedrīkst būt “teritoriāli aklas”, problēmas ir jārisina kompleksi, nostiprinot sociāli ekonomisko situāciju reģionos, pārstrukturējot to ekonomiku tā, lai tie varētu attīstīties bez ārējā atbalsta, deleģējot pašai valstij attiecīgo problemātisko reģionu vajadzību risināšanu tai piešķirtā ES atbalsta ietvaros. Svarīgi nostiprināt esošos teritoriālās sadarbības veidus, īpaši kaimiņvalstu sadarbību uz ES ārējām robežām, kas vēl nav pilnībā izmantota.
Eiropas Komisijas loma kohēzijas politikā ir noteikt stratēģiskās vadlīnijas, mērķus un prioritārās darbības jomas, dodot pilnvaras dalībvalstij lemt par piemērotāko sadarbības modeli, sadarbības jomām un finansējuma izlietojumu.
EK Zaļajā grāmatā jau ir definējusi tās nozaru politikas, kurām būtu jāpievērš īpaša uzmanība to izstrādes procesā, tostarp transporta, enerģētikas, telekomunikāciju, kopējā lauksaimniecības, nodarbinātības, jūrlietu, vides, pētniecības un konkurētspējas politika.
Teritoriālās kohēzijas uzdevums ir panākt harmonisku attīstību ES, nodrošinot tās iedzīvotājiem attiecīgās teritorijas resursus un pakalpojumus. Šajā jomā Latvija kā viena no vājāk attīstītajām ES dalībvalstīm saņem ievērojamu finansējumu no ES budžeta ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda starpniecību. Kohēzijas politikas mērķu īstenošanai Latvija no 2007. gada līdz 2013. gadam saņem 3,2 miljardus latu. Latvijas interesēs ir saglabāt tai pieejamos kohēzijas politikas finanšu resursus arī nākamajā ES budžeta plānošanas periodā.
Ministrija uzskata, ka ES līmenī atbalstāmās teritorijas jānosaka tā dēvētajā NUTS II klasifikācijas līmenī, kā tas ir bijis līdz šim. Tas nozīmē, ka par līdzekļu sadali tiek lemts valsts līmenī. Šim viedoklim nepiekrīt Latvijas Pašvaldību savienība, kas uzskata, ka turpmāk ES atbalsts dalāms pēc tā dēvētā NUTS III teritoriālā iedalījuma, kā īpaši atbalstāmas teritorijas izdalot ES austrumu robežu. Tas nozīmētu, ka ES fondi tiktu administrēti daudz zemākā līmenī. Taču uz to ministrija atbild, ka tādā gadījumā fondu naudas saņemšanai varētu pieteikties daudzi nabadzīgāki reģioni Rietumeiropā, kā rezultātā Latvija varētu zaudēt daļu tai pieejamo līdzekļu.
