NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
13. februārī, 2009
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Problēma
2
2

Vai arī tavs bērns skatās lapas par pašnāvībām?

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: A.F.I.

Bērni pēc stundām atskrējuši uz bibliotēku pasēdēt internetā, un kāda 12-13 gadus veca meitene skatās interneta lapas par pašnāvībām, reālu dzīves ainu atklāj Bauskas centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane. Bibliotekāre sākusi ar meiteni par to runāt un sazinājusies ar sociālo darbinieku, jo uzzinājusi, ka skolniecei ir problēmas mājās. Taču ne vienmēr skolotājs vai bibliotekārs var izkontrolēt, kāda satura informāciju bērni internetā meklē. Sarunām par bērnu drošību internetā pirmām kārtām vajadzētu notikt ģimenē – ir pārliecināti apaļā galda diskusijas “Vecāki un bērnu drošība internetā” dalībnieki.

Par to, ka bērnus satrauc interneta vidē redzētais vai saņemtie apvainojumi, liecina arī Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieka vietnieces Anitas Gothardes teiktais, ka uz Bērnu uzticības tālruni ik dienas tiek saņemts aptuveni 700 zvanu, kas nereti bijuši saistīti ar interneta lietošanu – negācijām, pārpratumiem, ko bērni jūt, kad virtuālajā vidē tikuši pazemoti, aizskarti vai par viņiem izplatīta nepatiesa informācija. Daudziem noteikti vēl būs atmiņā medijos plaši atspoguļotais līdzīgs gadījums, kad kādas Rīgas skolas skolniecei nācās mainīt skolu vienaudžu rupjās izturēšanās dēļ pret viņu tieši interneta vidē.

Latvijā veiktie pētījumi par interneta lietošanu un vecāku informētību par bērnu gaitām globālajā tīmeklī uzrāda, ka internetā ar kaitīgu saturu ir saskārusies puse bērnu vecumā no 7 līdz 13 gadiem un vairāk nekā puse jauniešu 14-18 gadu vecumā.

No aptaujas dalībniekiem 61% bērnu un 29% jauniešu vēlētos, lai tieši vecāki viņiem izskaidro, kā droši lietot internetu. Bet ne visi vecāki to atzīst par savu uzdevumu. Par ģimenes pienākumu to uztver 72% respondentu, savukārt mazliet vairāk nekā piektā daļa aptaujāto vecāku (22%) domā, ka skolas vecuma bērnu informēšana par drošu internetu galvenokārt ir jāuzņemas skolai, savukārt 6% uzskata, ka tas ir valsts uzdevums. Kā veicināt vecāku lomu bērnu droša un draudzīga interneta lietošanas prasmju apgūšanā? Un kas vecākiem būtu jāzina par bērnu drošību virtuālajā vidē?

Internets - pilsēta ar nomalēm

Dažkārt vecāki internetu uztver kā bērnu aukli un maldīgi domā: ja mans bērns vakarā ir mājās un sērfo internetā, nevis staigā pa ielām, viņš ir drošībā. Vienlaikus ir maldīgs arī to cilvēku priekšstats, kuri apgalvo, ka internetā ir tikai bērniem kaitīga, nevēlama informācija – tajā var atrast arī mācībām noderīgus materiālus, sazināties ar tuviem cilvēkiem un izmantot daudzas citas draudzīgas un bērnam drošas iespējas.

“Microsoft Latvia” vadītājs Sandis Kolomenskis diskusijas atklāšanas runā internetu tēlaini salīdzināja ar milzīgu pilsētu, kurā ir gan galvenā iela ar krāsainām izkārtnēm un reklāmām, gan izklaides vietas, gan arī savas nomales, marginālijas. Viņaprāt, tieši pēdējo dēļ ir nepieciešams atrast ceļu līdz vecākiem un viņus iedrošināt ar savu bērnu runāt par drošu un draudzīgu interneta lietošanu – līdzīgi, kā mācīt ceļu satiksmes noteikumus vai skaidrot, kā iepirkties veikalā.

“Tā dēvētā millenium paaudze, kas piedzimst jau ar datorpeli rokās, varbūt nemaz nezina, kas ir smilšu kaste, toties jau ir reģistrējušies dažādos virtuālajos draugu portālos. Kādas viņiem ir zināšanas par interneta vidi? Bēdīgi jāatzīst, ka bērni informātiku skolā apgūst tikai no 5. klases, par bērnudārzu nemaz nerunājot,” S. Kolomenskis norādīja vecāku neatsveramo lomu bērnu izglītošanā par interneta lietošanu. Ideālā gadījumā viņiem būtu jākļūst par bērnu pavadoni, kas draudzīgi apspriež bērna uzvedības kultūru internetā un dod padomus, kā tīmeklī bērnam justies droši.

“Vairāk runā par plaisu starp sociālām un reģionālām grupām, kas var izmantot interneta tehnoloģijas, bet reti – par plaisu ģimenē – starp vecāko un šo millenium paaudzi,” saka S. Kolomenskis. Kā pozitīvu piemēru viņš min kādu vecmāmiņu Ausmu no Cesvaines puses, kura vienā no “Microsoft Latvia” rīkotajiem konkursiem ieguvusi modernākās vecmāmiņas diplomu. Kāpēc gan vecvecāki nevarētu būt tie, kas ar mazbērniem runā par digitālo pasauli?

Vecāku mazvērtības komplekss

Diskusijas dalībnieki secināja, ka iemesli, kāpēc vecāki ar bērniem nepārrunā jautājumus par drošību internetā, ir laika trūkums, uzskats, ka tas ir skolu vai valsts iestāžu, piemēram, E-sekretariāta pienākums, kā arī viņu bažas par savām niecīgajām zināšanām par šo vidi un tādējādi – bailes izskatīties smieklīgiem jaunākās paaudzes priekšā.

Iespējams, tas ir arī viens no iemesliem, kālab no pētījumā 917 aptaujātajiem vecākiem 54% atbildēja, ka viņi nepārbauda un nezina, ko bērni internetā dara. Gandrīz pusei no vecākiem nav arī priekšstata, kur var saņemt informāciju par interneta drošu lietošanu. Bērni, vecāki un skolotāji noderīgu informāciju un padomus interneta drošā lietošanā var meklēt, piemēram, interneta vietnēs www.drossinternets.lv un www.draudzigsinternets.lv, kurā, piemēram, ir atrodami materiāli skolotājiem, kā saplānot audzināšanas stundu sekmīgai runāšanai par šiem jautājumiem.

Projekta “Net-Safe Latvia” vadītāja Maija Katkovska stāsta, ka mājaslapa www.drossinternets.lv gada laikā saņēmusi vairāk nekā 200 bērnu elektroniskus ziņojumus par viņu atklātajiem pārkāpumiem internetā, piemēram, erotiska/pornogrāfiska satura vietnēm bez izvietotiem brīdinājumiem u. c. Ziņojumi tiek apstrādāti un vajadzības gadījumā nosūtīti izskatīšanai Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļai. Pieciem no tiem jau ir ierosinātas krimināllietas.

"Tā dēvētā millenium paaudze, kas piedzimst jau ar datorpeli rokās, varbūt nemaz nezina, kas ir smilšu kaste, toties jau ir reģistrējušies dažādos virtuālajos draugu portālos."

Galvenie bērnu riski internetā ir vardarbīgi, vecumam neatbilstoši, nevēlami, apdraudoši kontakti un privātās informācijas izpaušana, skaidro Ilze Doškina, “Microsoft Latvia” akadēmisko programmu attīstības vadītāja.

Nereti paši bērni un pusaudži internetā par sevi publisko visus vai gandrīz visus personas datus, tostarp dzīvesvietas adresi, telefona numuru, nemaz nerunājot par bildēm. M. Katkovska stāsta par Uzticības tālruņa darbinieku ieceri vasarā zvanīt uz šiem bērnu un pusaudžu (parasti meiteņu) norādītajiem telefona numuriem, uzrunāt viņus un noskaidrot, vai viņi apzinās, ko nozīmē svešiniekiem izpaust tik personīgu informāciju.

Lai vecāki varētu labāk pārraudzīt interneta vietnes, kurās bērns pavada daļu sava brīvā laika, portāla “Draugiem.lv” radošais direktors Guntars Meluškāns iesaka arī viņiem reģistrēt savu profilu tur, kur to ir izdarījuši bērni. Tas būs labs temats, kā ar viņiem sākt sarunu par drošību internetā. Portāla “Mammam, lv/tetiem.lv” pārstāve Inga Akmentiņa-Smildziņa piebilst, ka vecāki droši var ļaut, lai bērns iemāca šīs līdz šim varbūt neapgūtās prasmes, piemēram, palīdz piereģistrēties kādā no šīm interneta vietnēm, parāda, kādas tīmekļa adreses viņš apmeklē.

M. Katkovska informēja, ka 10. februārī, Vispasaules drošāka interneta dienā, “Net-Safe Latvia” uzsāka sociālo kampaņu „Neļauj sevi pazemot internetā!”, lai vērstu jauniešu un viņu vecāku uzmanību uz emocionālās pazemošanas problēmu internetā un mudinātu bērniem pašiem kļūt iecietīgākiem un apdomāt savas darbības virtuālajā vidē. Visām skolām Latvijā tika nosūtīti informatīvi materiāli par emocionālo pazemošanu internetā, un skolotāji aicināti audzināšanas stundās vērst bērnu un jauniešu uzmanību šai problēmai.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU