Grozījumi skolēnu sasniegumu vērtēšanā būtībā nav nekas jauns, jo skolas jau tagad lielākoties izmanto šādu vērtēšanas sistēmu. Pašreizējā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana Latvijas skolās tika ieviesta 1997. gadā, taču laika gaitā par to gan vecākiem, gan pedagogiem radies daudz jautājumu un neskaidrību. Nesapratne par vērtēšanu, iespējams, radusies, neizprotot un jaucot divus atšķirīgus vērtēšanas veidus, proti, kārtējo (formatīvo) un nobeiguma (summatīvo) vērtēšanu, uzskata ISEC.
Projektu izstrādājusi darba grupa, kurā piedalījušies augstskolu pasniedzēji, starptautiskie eksperti, Latvijas skolu direktoru pārstāvji un ISEC speciālisti.
Vērtēšanas uzdevumi
Rodas jautājums, kāpēc vispār jāvērtē skolēni? Atbilde – lai uzlabotu mācību procesa kvalitāti un efektivitāti (kārtējā jeb formatīvā vērtēšana) un izmērītu skolēna sasniegumus (nobeiguma jeb summatīvā vērtēšana). Pirms jebkuras vērtēšanas ikvienam vērtētājam ir jāatbild uz šādiem jautājumiem: „Kam vajadzīga vērtēšanā iegūtā informācija? Vai iegūtā informācija ļauj saprast, ko darīt tālāk, un vai tā ir atskaite par paveikto?”
Mācību sasniegumu vērtēšana var tikt organizēta mutvārdu, rakstveida, praktiskā vai kombinētā formā.
Kārtējā vērtēšana
Formatīvajai (kārtējai) vērtēšanai, ko pedagoģiskajā literatūrā apzīmē arī ar jēdzieniem „veidojošā vērtēšana” un „attīstošāvērtēšana”, vienmēr ir diagnosticējošs mērķis – tās ir visas aktivitātes, ko veic skolēni un skolotājs, lai iegūtu informāciju par mācīšanu un mācīšanos.
Kārtējā vērtēšana nav mehānisms, lai piespiestu skolēnus mācīties, bet gan palīgs, jo vērtējums vispirms ir vajadzīgs tieši skolēnam, turklāt tas ir nepieciešams tūlīt – mācību stundas laikā. Formatīvā vērtēšana mudina skolēnus atklāt savas kļūdas un maina mācību procesu: tas no autoritāra kļūst demokrātisks – skolēni skolotāja vadībā paši nosaka sev mērķus, analizē un izvērtē savu darbu.
Formatīvās vērtēšanas veidi ir ievadvērtēšana un kārtējā vērtēšana. Ievadvērtēšanu mācību iestāde organizē pirms mācību sākuma skolēna zināšanu un prasmju pārbaudei, izvirzot diagnosticējošu mērķi (piemēram, skolotājs sāk mācīt klasi, kuru iepriekš nav mācījis, vai uzsākot mācības vidusskolā). Ievadvērtēšanai ir nozīme, plānojot skolotāja darbu, bet tā nenosaka skolēna statusu. Ievadvērtēšanā neizliek vērtējumu „ieskaitīts/neieskaitīts” vai arī balles. Visbiežāk tie ir skolotāja secinājumi par to, kā vislabāk veicināt mācību procesa attīstību konkrētajā klasē.
"Kārtējā vērtēšana nav mehānisms, lai piespiestu skolēnus mācīties, bet gan palīgs, jo vērtējums vispirms ir tieši skolēnam, turklāt tas ir nepieciešams tūlīt – mācību stundas laikā."
Ieteicamais kārtējās pārbaudes izpildes laiks ir 5 – 15 minūtes. Kārtējā vērtēšanā atbilstoši mācību procesā izmantotajām mācību metodēm izmanto daudzveidīgus metodiskos paņēmienus, piemēram, novērošanu, sarunu, aptauju, uzdevumu risināšanu, darbu ar tekstu, laboratorijas darbu, eksperimentu, demonstrējumu, vizualizēšanu, individuālu vai grupas projektu, eseju, referātu, diskusiju, darbu mapes, mājas darbus. Tāpat skolotājs var izmantot strukturētu novērošanu mācību procesā. Piemēram, vērtējot grupu darbu vai pētnieciskā laboratorijas darba eksperimentālo daļu, to nemaz nav iespējams citādāk veikt.
Nobeiguma vērtēšana
Nobeiguma (summatīvajā) vērtēšanā skolotājs pārbauda visas četras pamatprasmes un noskaidro skolēna zināšanu un prasmju kvantitāti un kvalitāti. Uzdevums ir salīdzināt skolēna pašreizējos mācību sasniegumus ar iepriekšējiem vai arī salīdzināt viena skolēna sasniegumus ar vienaudžu sasniegumiem. Summatīvā vērtēšana notiek temata nobeigumā, eksāmenā un gada beigās.
Izmaiņas vērtēšanā neskars 1. – 3. klašu skolēnus – pirmklasnieku sasniegumi joprojām tiks vērtēti aprakstoši, bet 2. un 3. klases skolēnu zināšanas, prasmes un iemaņas matemātikā, latviešu valodā, kā arī latviešu literatūrā un mazākumtautību valodā skolās, tāpat kā līdz šim, tiks vērtēti ballēs, bet pārējos mācību priekšmetos – aprakstoši.
Kārtējā (formatīvā) vērtēšana |
Nobeiguma (summatīvā) vērtēšana |
Mērķis – uzlabot mācību procesu. |
Mērķis – konstatēt/izmērīt rezultātu. |
Notiek mācību stundā. |
Notiek temata, gada vai izglītības pakāpes noslēgumā. |
Parasti pārbauda vienu programmas prasību mācību priekšmetā. |
Pārbauda svarīgākās mācību priekšmeta programmas/standarta prasības. |
Ietverti uzdevumi no viena vai diviem izziņas līmeņiem. |
Ietverti uzdevumi visos izziņas līmeņos. |
Uzdevumi izpildāmi 5–15 minūtēs. |
Izpildāmi 30–40 minūtēs vai ilgākā laikā. |
Ātri novērtējami. |
Vērtēšana prasa ilgāku laiku. |
Vērtē aprakstoši; „i”/”ni”. |
Vērtē ballēs vai līmeņos. |
Skolēni iepriekš nav jāinformē, jo tas ir mācību stundas darbs. |
Skolēni jāinformē iepriekš. |
Informācija nepieciešama skolotājiem un skolēniem. |
Informācija nepieciešama vecākiem un sabiedrībai. |
Vērtēšana, lai mācītos |
Mācīšanās rezultātu vērtēšana |
Kārtējās vērtēšanas darbi
Kārtējās vērtēšanas darbus veido tā, lai tie dotu ātru atgriezenisko saiti. Atbilstoši tam skolotājs arī izvēlas dažādu uzdevumu veidus. Kārtējās vērtēšanas darbus veido uz vienu konkrētu skolēnam sasniedzamo rezultātu no mācību priekšmeta programmas, kura apguve ir nepieciešama tālākajā temata vai visa kursa apguvē. Kārtējās vērtēšanas darbā iekļauj uzdevumus, kuru grūtības pakāpe ir robežās no 0,5 līdz 0,7. Veidojot darbu, var izmantot jau aprobētus uzdevumus, piemēram, valsts centralizēto eksāmenu uzdevumus. Ar zināmiem nosacījumiem skolotājs var izmantot arī savu pieredzi, lai novērtētu uzdevuma grūtības pakāpi.
Kārtējai vērtēšanai var izmantot, piemēram, uzdevumus no apgādā „Lielvārds” izdotās „Darba lapas fizikā 8. klasei, 9. klasei un 10. klasei”, kā arī mācību grāmatās publicētos jautājumus un uzdevumus.
Kā izliekams vērtējums?
Saskaņā ar ISEC izstrādātajiem grozījumiem turpmāk 4. – 12. klašu skolēnu sasniegumi 10 ballu siztēmā tiks vērtēti tikai nobeiguma vērtēšanā, savukārt kārtējā vērtēšanā skolēns tiks vērtēts vai nu parakstoši vai ar novērtējumu „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”, skolotājam klases žurnālā ierakstot atzīmi „i” vai „ni”.
Kārtējā vērtēšanā skolēns vispirms saņem aprakstošu vērtējumu (vislabāk vārdos – komentāru un ieteikumu veidā) uzreiz mācību stundas laikā. Vērtētājs var būt skolotājs, bet var izmantot arī pašnovērtēšanu vai savstarpējo vērtēšanu. Nav nekādas jēgas pēc nedēļas vai ilgāka laika paziņot skolēnam to, ko viņš mācību stundā nebija izpratis, zinājis, jo šī stunda un šis notikums jau sen ir pagājis.
Atsevišķos gadījumos, kad skolēns sasniedzis kādu būtisku mācību programmā ierakstītu rezultātu, piemēram, apguvis alfabētu, norunājis dzejoli, apguvis mērīšanas iemaņas u.c., skolotājs formatīvajā vērtēšanā var lietot rakstveida novērtējumu, izsakot to ar „i” (ieskaitīts) un „ni” (neieskaitīts).
Nobeiguma vērtēšanu skolotājs veic pēc noteiktiem kritērijiem. Kritēriji var būt mācību priekšmeta standartā vai programmā noteiktie sasniedzamie rezultāti. Nobeiguma darbā pēc darba novērtēšanas skolotājs saskaita iegūtos punktus un izveido vērtēšanas skalu. Skala nevar būt universāla, tā ir atkarīga no izveidotā darba satura.
"Nosakot vērtējumu, skolotājs uzņemas lielu atbildību, tādēļ viņam jānodrošina vistaisnīgākais vērtējums, jo tas kļūst par pastāvīgu skolēna sekmju rādītāju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka atzīmi nosaka tikai viens cilvēks – mācību priekšmeta skolotājs."
Nobeiguma vērtēšanā atzīme par skolēna darbu, tāpat kā līdz šim, tiek izlikta 10 ballu skalā vismaz 3 – 6 reizes semestrī (minimums – vienu reizi mēnesī) atbilstoši konkrētā mācību priekšmeta tematiem vai to loģiskajām daļām.
Skolotājam tas ir ļoti atbildīgs uzdevums, jo, nosakot vērtējumu, skolotājs uzņemas lielu atbildību, tādēļ viņam jānodrošina vistaisnīgākais vērtējums, jo tas kļūst par pastāvīgu skolēna sekmju rādītāju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka atzīmi nosaka tikai viens cilvēks – mācību priekšmeta skolotājs. Nobeiguma vērtējumam ir liela nozīme skolēnu turpmākajā dzīvē – tas raksturo skolēnu, ļauj viņam konkurēt darba tirgū, iekļūt nākamās izglītības pakāpes mācību iestādē. Atzīme norāda skolēna sekmības pakāpi. To lieto arī skolēnu mācību sasniegumu salīdzināšanai. Iegūtais vērtējums var ietekmēt skolēna pašnovērtējumu, viņa interesi par mācībām turpmāk.
Summatīvā vērtēšana notiek arī centralizētajā eksāmenā. Vērtējuma izlikšanai tajā izmanto normatīvo vērtēšanu. Skolēns, kurš ieguvis kaut vai vienu punktu centralizētajā eksāmenā, saņem sertifikātu, kur norādīts viņa iegūtais līmenis eksāmenā un procenti no darba par katru daļu. Lai saprastu, ko nozīmē katrs līmenis, ISEC mājāslapā www.isec.gov.lv var iepazīties ar līmeņu aprakstu.
Papildu informācija par vērtēšanu
Latviešu valodā ir pieejama diezgan plaša metodiskā literatūra, kur ir daudz formatīvās un summatīvās vērtēšanas piemēru. Ar skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu skolotāji iepazīstas arī tālākizglītības kursos.
Izmantojot internetā meklēšanas programmu „Google” ar atslēgvārdiem „formative assessment” vai „summative assessmen”, var iegūt ļoti plašu materiālu par šiem vērtēšanas veidiem angļu valodā.
Dabaszinātņu un matemātikas projekta darba grupas izveidojušas kārtējās vērtēšanas un nobeiguma vērtēšanas darbu piemērus fizikas, ķīmijas, bioloģijas, matemātikas un dabaszinību mācību priekšmetos, informē ISEC. Šie darbi ir nonākuši visās Latvijas vidusskolās, un skolotāji tos izmanto savā mācību darbā.
