Prioritātes – ES līdzekļu apguve un sociālie jautājumi
2009.gada budžeta projektā tiek paredzētas vairākas prioritātes. Lai nodrošinātu ES fondu līdzekļu apgūšanu, kopumā paredzēti 926,9 miljoni latu, kas veido 16% no kopējiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem.
2,7 miljoni latu paredzēti minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 160 latiem uz 180 latiem ar 2009.gada 1.janvāri.
3,1 miljons latu paredzēts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta invalīdam kopš bērnības apmēra palielināšanai no 50 latiem mēnesī līdz 75 latiem mēnesī ar 2009.gada 1.janvāri, 2,3 miljoni latu – piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēra palielināšanai no 50 latiem līdz 75 latiem mēnesī ar 2009.gada 1.janvāri.
71,6 miljoni latu paredzēti piemaksas pie vecuma pensijas apmēra palielināšanai no 0,40 latiem līdz 0,70 latiem ar 2009.gada 1.janvāri par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, visiem vecuma pensijas saņēmējiem neatkarīgi no vecuma pensijas apmēra ierobežojuma. Paredzēti nepieciešamie līdzekļi pensiju indeksācijai, kā arī citām sociālajām vajadzībām.
Salīdzinājumā ar 2008.gada plānu likumprojektā paredzēts papildu finansējums iepriekšējos gados uzsākto pasākumu nodrošināšanai, tostarp šādiem nozīmīgākajiem pasākumiem: 21,6 miljoni latu – programmai „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”, 12,9 miljoni latu – iemaksām Eiropas Kopienas budžetā, 68,9 miljoni latu – Valsts parāda vadībai, 67 miljoni latu – no 2008.gada 1.septembra paaugstinātās pedagogu darba samaksas palielinājuma par 60 latiem nodrošināšanai pilnam gadam.
"Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2009.gadā tiek prognozēti 5,46 miljardi latu apmērā, bet izdevumi – 5,79 miljardi latu."
Tāpat 22,3 miljoni latu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, 2,6 miljoni latu – dotācijai Liepājas un Ventspils lidostai iekšzemes lidojumu nodrošināšanai, viens miljons latu – jaunu tiesnešu un tiesu darbinieku amatu vietu izveidei Administratīvajā rajona tiesā, 1,2 miljoni latu – lauksaimniecības skaitīšanas 2010.gadā un Tautas skaitīšanas 2011.gadā sagatavošanas darbiem un norisei.
1,5 miljoni latu paredzēti brīvpusdienu nodrošināšanai 1.klases skolēniem 2008./2009.mācību gada otrajā semestrī un 2009./2010.mācību gada pirmajā semestrī, viens miljons latu – 2009.gada Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm organizēšanai, 0,6 miljoni latu – ieslodzīto uzturēšanai, jo, īstenojot efektīvu sodu politiku, ieviestas izmaiņas nosacītā soda piemērošanā u.c.
Makroekonomiskās attīstības prognozes 2009.–2011. gadam
Nākamā gada budžets veidots, ņemot vērā prognozes, ka IKP nākamgad pieaugs par 2%, gada inflācija būs 7,6%, bet darba meklētāju īpatsvars – 8,1%.
Reizē ar valsts budžeta projektu valdība akceptēja arī vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2009.-2011.gadam. Tajā plānots, ka konsolidētā budžeta ieņēmumi 2010.gadā būs 5,83 miljardi latu, bet izdevumi - 6,09 miljardi latu. Budžeta deficīts plānots 1,32% apmērā no IKP.
2011.gadā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 6,26 miljardu latu apmērā, bet izdevumi – sešu miljardu latu apmērā. Budžetā plānots 1,2% pārpalikums.
Valdība, strādājot pie valsts budžeta, nolēmusi samazināt nākamā gada izdevumus par 10,67%, kā arī par 10% samazināt līdz nākamā gada vasarai štata vietas valsts pārvaldes iestādēs. Ar premjera rīkojumu iesaldēts atalgojums arī pārstāvjiem valsts kapitālsabiedrībās.
Finanšu ministrs Atis Slakteris uzskata, kaut arī šobrīd ekonomiskā lejupslīde pasaulē sasniegusi globālus apmērus, svarīgi ir, kādus pasākumus katra valsts ir paredzējusi šīs krīzes ietekmes mazināšanai. Nākamā gada budžets ir izveidots ar deficītu, kas ir viens no stimulējoša rakstura fiskālajiem instrumentiem. Tāpat būtiski ir turpināt tautsaimniecības stimulēšanas pasākumus ar nodokļu likumdošanas palīdzību, kā arī nodrošināt budžeta līdzekļus Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei un saglabāt atbalstu investīciju projektiem. Tāpat budžetā iestrādāts būtisks izdevumu palielinājums dažādu sociālo problēmu risināšanai.
Ministrs arī pieļauj, ka jau starp lasījumiem Saeimā, iespējams, varētu nākties pārskatīt nākamā gada IKP prognozi, vēl vairāk samazinot izdevumus, bet, turpinoties ekonomikas lejupslīdei un nodokļu ieņēmumu samazinājumam, valdībai, iespējams, jau nākamā gada sākumā būtu jāveic budžeta grozījumi, koriģējot valsts budžetu atbilstoši esošajai situācijai.
Kā pildās šā gada budžets?
Kā liecina Valsts kases operatīvie dati, šā gada deviņos mēnešos valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts bija 143 miljoni latu.
Kopējie gada pirmo deviņu mēnešu pamatbudžeta ieņēmumi sasnieguši 2,54 miljardus latu, bet izdevumi - 2,7 miljardus latu.
Savukārt septembrī valsts pamatbudžetā izveidojies finansiālais pārpalikums 14,2 miljonu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 289 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 274,8 miljonus latu.
Salīdzinot ar 2007.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, valsts pamatbudžeta ieņēmumi šogad ir bijuši par 346,8 miljoniem latu lielāki, bet izdevumi pieauguši par 491,6 miljoniem latu.
Savukārt valsts speciālā budžeta septembra ieņēmumi sasniedza 135,8 miljonus latu, izdevumi – 109,5 miljonus latu, finansiālais pārpalikums bija 26,3 miljoni latu. Kopējie deviņu mēnešu valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 1,1 miljards latu, izdevumi – 860,7 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums bija 241,4 miljoni latu.
Salīdzinot ar 2007.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, valsts speciālā budžeta ieņēmumi ir bijuši par 170,3 miljoniem latu lielāki, bet izdevumi pieauguši par 210,0 miljoniem latu.
Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem par valsts budžeta izpildi kopējie šā gada pirmo deviņu mēnešu valsts pamatbudžeta izdevumi pārsnieguši ieņēmumus, bet speciālajā budžetā – ieņēmumi izdevumus, un valsts budžetā izveidojies finansiālais pārpalikums 98,4 miljonu latu apmērā.
