Tautas partija pirms referenduma brīdināja, ka sekas nākotnē varētu būt parlaments, "kas par prioritāti uzskatītu dubultpilsonības ieviešanu, skolu reformas pārskatīšanu un krievu valodas kā otrās valsts valodas ieviešanu". Bet Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) brīdināja, ka, līdz ar to destabilizējot situāciju Latvijā, pie varas nāks kreisie spēki un mainīsies Latvijas politiskais kurss, turklāt Latvijā tiks ieviesta divvalodība. Šādu paziņojumu kontekstā svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši Latvijas politikas rezultāti sabiedrības integrācijas jomā un kas būtu darāms, lai nākotnē būtu nepieļaujami vienas valsts pilsoņus šķirot pēc etniskās piedarības.
Tendences un riski
Latvijas Cilvēktiesību centra sagatavotajā 2008.gada ziņojumā par nacionālo minoritāšu stāvokli Latvijā secināts, ka nacionālo minoritāšu pārstāvniecības trūkums valsts un pašvaldību vēlētajās institūcijās un izpildvarā veicina nevis līdzdalību, bet gan atsvešinātību un neuzticēšanos varas iestādēm. Šajā sakarā sabiedrības integrācijai Latvijā liels pārbaudījums bija izglītības reformas ieviešana 2004.gadā. Akadēmiķu un ekspertu vidē valda pretēji viedokļi par īstenoto reformu (gan kā par integrācijas veiksmi, gan neveiksmi). Izglītības reformai pēc satura bija pozitīvi mērķi integrācijas politikā, tomēr reformas īstenošanas gaita atklāja reformas mērķauditorijas lielo pretestību un spontānu socializāciju, kas bija vērsta pret Latvijas institūcijām. No vienas puses, reformas īstenošanā bija politiski administratīvas kļūdas, tomēr, no otras puses, šis process atklāja Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju latentās attieksmes pret Latvijas valsts varu. Izglītības reforma atklāja Latvijas sabiedrības socializācijas un vērtību sistēmas atšķirības dažādās etniskās vidēs. Lai gan izglītības reformas rezultāti 2007. gadā liecināja, ka process ir noticis veiksmīgi, tomēr plašākā nozīmē Latvijā saglabājas augsta latentu konfliktu iespējamība, ko nosaka vērtību un socializācijas procesa atšķirības latviešu un krievvalodīgo auditorijās.
Pēc Latvijas iestāšanās ES nepilsoņu un cittautiešu interešu jautājums politiskajā dienaskārtībā no elites puses ir zaudējis aktualitāti, lai gan naturalizācijas process ir strauji nobremzējies, ievērojami palielinājies nenokārtoto Naturalizācijas pārvaldes testu apjoms (no 2% 1998. gadā līdz 35% 2008. gadā). Nepilsoņi ir ieguvuši visas sociāli ekonomiskās tiesības ES telpā, vienlaikus paplašinot tās attiecībā uz Krieviju. No 2007. gada Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem, ceļojot uz Eiropas Savienības valstīm, nav nepieciešamas vīzas. Naturalizācijas procesu savā ziņā ietekmē motivācijas trūkums.
Pēc 1991. gada 21. augusta dzimušie bērni, kuru abi vecāki ir nepilsoņi vai bezvalstnieki un ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi ir dzīvojuši Latvijā, var tikt atzīti par Latvijas pilsoņiem, pamatojoties uz vecāku iesniegumu. Neraugoties uz to, ka šī likuma norma stājās spēkā jau 1999. gadā, vecāku, kuri izmanto šo iespēju, nav daudz. Pēc Naturalizācijas pārvaldes datiem, līdz šā gada 1. janvārim par Latvijas pilsoņiem atzīti tikai 7089 nepilsoņu bērni. Kopumā pēc neatkarības atgūšanas Latvijā piedzimuši 19 699 bērni – nepilsoņi. Līdz ar to Latvijā joprojām saglabājas augsts nepilsoņu skaits (apmēram 19%), kas valsts līmenī līdz šim ir bijis galvenais sabiedrības integrācijas politikas objekts. Igaunijas pieredze liecina, ka, samazinoties naturalizācijas apjomiem, var palielināties Krievijas Federācijas pilsoņu skaits.
"No integrācijas viedokļa svarīgi popularizēt tādas ES vērtības kā demokrātija, cilvēktiesības, likuma vara pretstatā Krievijas autoritārismam."
Pēc Igaunijas Pilsonības un migrācijas departamenta (PMD) datiem, kopš 2006. gada iesniegumu skaits ar lūgumu piešķirt Igaunijas pilsonību samazinājies divas reizes. Pieaug to cilvēku skaits, kuri atsakās no Igaunijas pilsonības, lai iegūtu Krievijas pilsonību. PMD speciālisti ir pārliecināti, ka ar laiku cilvēku, kas vēlēsies iegūt Igaunijas pilsoņa pasi, kļūs vēl mazāk. Pēc PMD datiem, pieprasījums pēc Igaunijas pasēm sāka mazināties jau pirms diviem gadiem. Visā 2006. gadā Igaunijas pasi vēlējās saņemt vairāk nekā 4000 cilvēku, turpretim šā gada pirmajā pusē tādu bija tikai mazliet vairāk par 1000. Demogrāfijas lietu ministra biroja speciālisti atzīst, ka pagaidām nepilsoņi nav motivēti saņemt Igaunijas pasi, jo viņu tiesības gandrīz neatšķiras no pilsoņa tiesībām, bet iespēju ir krietni vairāk.
Krievijas ietekme uz Latvijas politiku
Latvijas sabiedrības integrācijas politika kopš deviņdesmitajiem gadiem ir saistīta ar Krievijas ietekmi, kas izpaudusies gan Latvijas iekšpolitiskajos notikumos, gan starptautiskajā vidē. Krievija ar dažādām metodēm ir centusies izmantot no padomju laika mantoto sabiedrības dalījumu Latvijā, lai vairotu ietekmi valsts iekšpolitikā, kā arī noteiktos apstākļos realizētu ārpolitiskos uzdevumus.
Pēdējos gados vērojama Krievijas informatīvās telpas nostiprināšanās Latvijā. Pateicoties globalizācijas procesiem un modernajām tehnoloģijām (satelīttelevīzija, internets u.c.), krievu valodas informācijas vide Latvijā ir pašpietiekama un apjoma ziņā pārspēj informācijas vidi latviešu valodā. Rezultātā ir izveidojusies Latvijas interesēm nevēlama disproporcija krievvalodīgo iedzīvotāju iespējās iegūt informāciju Latvijas nacionālajā informācijas telpā. Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū arvien noteiktāk tiek zaudēti Latvijas valstiskās identitātes orientieri un vērtības. To vietā Krievijas informatīvā telpa viņiem piedāvā lozungu „Kur ir krievu valoda, tur ir Krievija”. Kopš 2000. gada, kad varu ieguva Vladimirs Putins, Krievijas ietekme pastiprinās. Sabiedriskās domas un mediju analīze apliecina Krievijas varas tēla pieaugošo popularitāti. Krievu informatīvajā telpā Latvijā valda Krievijas mediju veidotais saturs. Krievijas tautiešu politikas mērķi un izpausmes ir vērstas pret Latvijas drošības un sabiedrības integrācijas interesēm.
Ko darīt?
Latvijas valdība ir apņēmusies pārstrādāt „Sabiedrības integrācijas pamatnostādnes”. Juris Asars, kurš jūnija sākumā tika iecelts par integrācijas sekretariāta Sabiedrības integrācijas politikas departamenta direktoru, vadīs darba grupu, kas izstrādās "Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2018. gadam". Dokumenta projekts par šīm nostādnēm, ko izstrādāja integrācijas sekretariāts, šā gada sākumā izpelnījās asu kritiku. Tas atšķirībā no šobrīd vēl spēkā esošās integrācijas koncepcijas vairs neparedzēja integrāciju uz valsts valodas un latviešu kultūras pamata, bet gan uz multikulturālisma bāzes. Integrācijas sekretariātam "Sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2008.–2018. gadam" jāiesniedz valdībā līdz šā gada 1. oktobrim.
Latvijas sabiedrības integrācijas politika līdz 2004. gadam bija cieši saistīta ar valsts ārpolitiskajām interesēm. Šobrīd situācija ir mainījusies, jo starptautiskajā vidē pret Latviju nekādas prasības netiek izvirzītas. Tomēr politiskās uzmanības atslābums nav attaisnojams, ņemot vērā arvien pieaugošo Krievijas ietekmi uz saviem tautiešiem Baltijā. Latvija ir ieinteresēta eiropeizēt krievu sabiedrību, veicinot un popularizējot Eiropas vērtības. ES pamatvērtību apzināšana ir atvērts process, kurā svarīgi ir iesaistīt dažādas grupas. No integrācijas viedokļa svarīgi popularizēt tādas ES vērtības kā demokrātija, cilvēktiesības, likuma vara pretstatā Krievijas autoritārismam. Tieši liberālo vērtību orientācija, individuālisms, eiropeizācija, jaunu piederības formu veidošana un attīstība mazinās etniskās pretrunas mediju un starpkopienu attiecībās.
Latvijas sabiedrības integrācijas politikas izstrādes procesā ir nepieciešams iesaistīt krievu sabiedrību un tās organizācijas. Galvenie akcenti līdz ar valsts valodas apguvi un naturalizāciju ir arī sociālās un pilsoniskās līdzdalības paplašināšana un komunikācija. Pretēji Saeimas priekšsēdētāja bažām pēdējais referendums ir vērtējams pozitīvi, jo, šķiet, tā bija pirmā reize Latvijas politikā, kad ar vieniem un tiem pašiem argumentiem pretējās spektra partijas uzrunāja gan latviešus, gan krievus. Nākotnē šāda politiskā argumentācija un komunikācija var tikai veicināt sabiedrības integrāciju. Lai vienotu sabiedrības vērtību sistēmu, svarīga ir Latvijas Satversmes un vēstures mācību programmas īpaša orientācija uz Latvijas krievvalodīgajiem jauniešiem skolās. Tālredzīga politika šajā jomā var mazināt Krievijas manipulācijas iespējas nākotnē, balstoties uz vēstures interpretāciju pretrunām.
